Latvijā
Politika

Pirmais solis ierēdņu algu reformā – cels algas augsti kvalificētajiem 23

Foto – Pixabay

Lai veicinātu valsts pārvaldes konkurētspēju, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ceturtdien, 4. janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksm, portālu la.lv informēja Valsts kanceleja.

Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā profesionāli, motivēti nodarbinātie, lai veiksmīgi varētu turpināt valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir virzīties uz mazu, profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi.

Ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apjoms privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga paaugstinājusies par 6,3 %, kas ir lielākais darba samaksas kāpums kopš 2008. gada.

Tuvākajos gados tiek prognozēts vēl lielāks darba samaksas pieaugums. Tāpat katru gadu palielinās nodarbināto skaits, kas pamet darbu valsts pārvaldē (2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca 18,5 % jeb 593 nodarbinātie, 2017. gada oktobrī atsevišķās ministrijās jau 16–18 % nodarbināto pārtraukuši darbu).

Valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītājiem un augsti kvalificētiem ekspertiem (10. – 16. mēnešalgu grupa) šobrīd ir ievērojami zemākas par līdzīgām pozīcijām privātajā sektorā, sasniedz tikai 37 % no privātā sektora vidējās mēnešalgas, liecina pētījums. Iepriekš minētais norāda uz nemitīgu publiskā sektora konkurenci ar privāto sektoru par nozares profesionāļiem.

Tāpēc ar grozījumiem likumā paredzēts celt maksimālos apmērus tām mēnešalgu grupām, kurās nodarbinātie šobrīd saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā līdzīgi amati privātajā sektorā (10.-16. mēnešalgu grupai).

Vienlaikus jāuzsver, ka papildu finansējums mēnešalgu skalu palielināšanai netiks piešķirts. Viens no reformu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir panākt nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs par 6 %. Tā rezultātā ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā, lai palielinātu atlīdzību pārējiem iestādē nodarbinātajiem. Citiem vārdiem – priekšnoteikums maksimālo mēnešalgu apmēru palielināšanai ir nodarbināto skaita samazinājums atbilstoši reformu plānā noteiktajam.

Atlīdzības likuma grozījumi paredz, ka, izbeidzot amata (dienesta, darba) tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, nodarbinātajam var piešķirt atlaišanas pabalstu līdz triju mēnešu vidējas izpeļņas apmēram. Iestādēm, lemjot par atlaišanas pabalstu, ir jāņem vērā amata vērtība (atbildības līmenis un sarežģītība), proti, augstākas vērtības amatiem nosakot lielāku pabalsta apmēru.

Grozījumi arī paredz noteikt kritērijus, lai izvērtētu, kuriem darbiniekiem būs priekšrocības palikt darbā, ja tiek samazināts nodarbināto skaits vai likvidēts amats.

Sagatavotie grozījumi ir pirmais solis atlīdzības sistēmas pārskatīšanā, un Valsts kanceleja turpinās darbu pie vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidošanas, lai ieviestu darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celtu atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas līdzīgiem amatiem privātajā sektorā.

Atlīdzības likuma grozījumi ir viens no Valsts pārvaldes reformu plānā ietvertajiem uzdevumiem.

Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un pēcāk arī Saeimas atbalsts.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv