Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. janvāris, 2014
Drukāt

Pirmās bedres ceļā uz jauno valdību
 (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Kā pielabināt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS)? Un ko darīt ar negribētajiem veselības un izglītības ministru amatiem? Uz šiem jautājumiem pašlaik mēģina atbildēt premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma.

Šodien no paša rīta Straujumai ieplānotas divpusējās konsultācijas ar ZZS, kas vakar paziņoja par atteikšanos no tai piedāvātā izglītības un zinātnes ministra portfeļa. Atteikšanās oficiālais iemesls gan īpaši nepārliecina. Partija, kas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vadījusi dažādās valdībās no 2006. līdz 2011. gadam, tagad apgalvo, ka tai neesot piemērota cilvēka šim amatam. “Mēs esam konsultējušies ar izglītības arodbiedrības pārstāvjiem. Sarunās no sociālo partneru puses kā labākie potenciālie ministru amatu kandidāti tika minēts pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), kā arī bijusī ministre Ina Druviete (“Vienotība”),” vakar pēc kārtējām topošas koalīcijas sarunām skaidroja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, sociālo partneru nostāja ir pamatota, jo iesāktās reformas vislabāk varētu turpināt to autori – RP, bet finansējumu piesaistīt vislabāk iespējams premjera pārstāvētai partijai. Neskatoties uz ZZS iecirtību, premjera kandidāte pārliecināta, ka abām pusēm izdosies vienoties un koalīcija tiks veidota no visām četrām uzrunātajām frakcijām.

Gan Brigmanis, gan Straujuma apgalvoja, ka, atsakoties no izglītības ministrijas, ZZS nekādas jaunas prasības par amatiem nav izvirzījusi. Tomēr pat paviršam politikas vērotājam ir skaidrs šis “mājiens ar mietu”, ka ZZS neatsakās no savas vēlmes iegūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas šobrīd apsolīta Nacionālajai apvienībai (NA). Sarunu sākumā NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars gan bija paudis, ka zināmos apstākļos partija varētu iemainīt VARAM pret IZM. Kā noprotams, ar “zināmiem apstākļiem” domāta pārējo koalīcijas partneru piekrišana NA iecerei pāriet valsts skolās uz mācībām latviešu valodā. Pagaidām gan atbalstošus signālus šai iecerei pauduši vien atsevišķi ZZS un “Vienotības” deputāti. Taču zināms, ka NA jau uzrunājusi pat vairākus iespējamos izglītības ministra amata kandidātus no savām rindām. Viens no tiem varētu būt arī Saeimas deputāte un filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa.

Vienlaikus gan izskatās, ka nacionāļiem, kuri daudz runā par valsts valodas pozīciju stiprināšanu skolās, priekšvēlēšanu laikā tāpat kā citām partijām vairāk interesē iespēja paspodrināt savu tēlu pašvaldībās ar reģionālās attīstības projektiem, nevis uzņemties atbildību par nepateicīgo un nepopulāro izglītības un zinātnes jomu. Eiroparlamenta deputāts un NA pārstāvis valdības veidošanas sarunās Roberts Zīle gan noliedza šādu pieņēmumu, atgādinot, ka jau pašā valdības veidošanas sarunu sākumā NA kā vienu no savām prioritātēm norādījusi izglītību, taču ministriju sadalē IZM tikusi citiem. “Turklāt, ja reiz sociālie partneri tiešām stingri uzstāj, ka turpināt šo darbu varētu tikai pašreizējais ministrs vai Druvietes kundze, tad mūsu uzbāšanās, ignorējot nozares viedokli, būtu nekorekta,” sprieda Zīle.

Viegli neiet arī valdības deklarācijas rakstītājiem. Piemēram, signāli, kas pienāk no valdības deklarācijas sastādītājiem, liecina, ka šajā dokumentā, visticamāk, netiks stiprināta latviešu valodas loma izglītības iestādēs. NA pārstāvju priekšlikums par pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts skolās tika noraidīts kā pārāk radikāls. Koalīcijas partneri neatbalstīja arī ierosinājumu, ka valsts skolās svešvalodu apmācībās vairāk jākoncentrējas uz Eiropas Savienības valodām. Pret to deklarācijas izglītības sadaļas darba grupā iebildis arī ZZS pārstāvis Indriķis Putniņš. Viņaprāt, nacionālisti populistisku un politisku iemeslu dēļ vēršoties pret krievu valodu, mazinātu jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pat termins “latviskā kultūrtelpa” atsevišķiem koalīcijas veidotājiem šķitis tik nepatīkams, ka to mēģinājuši aizstāt ar “Latvijas kultūrtelpa”. Nav izticis arī bez politiskas greizsirdības. Redzot, kā noraida viņu priekšlikumus par latviešu valodas stiprināšanu skolās, NA pārstāvji nobalsojuši pret “Vienotības” priekšlikumu ar jaunu mazākumtautību izglītības programmu pirmsskolām palielināt valsts valodas īpatsvaru bērnudārzos. “Neticu, ka šāda programma būtu reāli darbojusies. Visticamāk, tā būtu vien kārtējā darbības imitācija,” savu skepsi pamatoja NA pārstāve Vineta Poriņa. Plānots, ka valdības deklarācijas pirmā redakcija tiks pabeigta rīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā apnicis šīs korumpētās politmafijas teātris! Kad tas beigsies? Izskatās ka nekad.

Draugiem Facebook Twitter Google+