Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. janvāris, 2013
Drukāt

Plantāciju mežs – cērt, kad gribi (1)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Ko darīt ar neizmantotu lauksaimniecības zemi? Stādiet plantāciju mežu! Uz plantāciju mežiem neattiecas Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība. Pēc plantācijas meža nociršanas tur atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežu vai, tieši otrādi, atjaunot lauksaimniecības zemi.

 

Iespējams, tāpēc kurzemnieki atšķirībā no vidzemniekiem pēdējā laikā mežaudžu vietā izvēlējušies stādīt tieši plantācijas.

 

Ar ko plantāciju meži atšķiras no mežaudzēm? “Meža īpašniekam nav jāgaida noteiktais koku galvenās cirtes vecums, tas ir, galvenajai cirtei nav noteikts ciršanas vecums. Meža īpašnieks stāda un cērt pēc saviem ieskatiem – vai nu veido egļu bērzu plantāciju ar domu, ka ražos papīrmalku vai zāģbaļķus. Ja tirgū papīrmalkai ir laba cena, koku resnums ir sasniedzis nepieciešamo diametru un sanāk laba kubatūra, tad īpašnieks plantāciju var cirst nost,” skaidro Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas–Cēsu nodaļas vadītāja Mairita Bondare. Plantācijas meža audzēšanas laikā meža īpašnieks var mainīt plantācijas meža audzēšanas mērķi, par to rakstiski informējot Valsts meža dienestu.

Pluss ir arī tas, ka, stādot plantāciju, nav jābūt tik lielam koku skaitam uz platību kā mežaudzei. Lai stādījumu meža dienests reģistrētu kā plantāciju, ieaugušo koku skaitam atkarībā no valdošo koku sugas jābūt: priede – ne mazāk kā 1000 koku uz hektāru (mežaudzei, piemēram, 3000 koku/ha); egles, bērzi, melnalkšņi un apses – ne mazāk kā 800 koku uz hektāru (mežaudzei 2000 koku/ha); pārējās koku sugas – ne mazāk kā 500 koku uz hektāru. Piemēram, stādot ozolu plantāciju, vajag 500 stādu, kamēr mežaudzei vismaz 1500 stādu, piebilst konsultante.

 

Zemes transformācija un NĪN atlaides

Pērn, mainoties nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtībai, Lauku atbalsta dienests par neapstrādātiem un ar krūmiem aizaugušiem laukiem aprēķināja 1,5% papildlikmi. Tas daudzus piespieda beidzot izlemt, ko ar zemi darīt, – apstrādāt vai apmežot. “Var jau, protams, ar šo zemi nedarīt neko un maksāt dubultlikmi, bet ir arī ekonomiski labāki varianti,” iesaka M. Bondare. Piemēram, ja zeme apaugusi ar baltalksni, bērziem un līdzīgām sugām, platību var iestigot un rakstīt vietējai mežniecībai pārskatu, ka esat nolēmis šo lauksaimniecības zemi transformēt meža zemē un ieaudzēt plantāciju. Minimālais ieaudzētās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 10 cm, lapu kokiem – 20 cm. Turklāt zāle nedrīkst pārsniegt ieaudzēto koku augstumu 30 cm rādiusā ap tiem. Ja ar mežu ir aizaugusi lauksaimniecības zeme un koki ir vecāki par 10 gadiem, tad to vairs nevar reģistrēt kā plantāciju mežu, atgādina M. Bondare.

Plantāciju meža stādīšana lietderīga tiem zemes īpašniekiem, kas nav pārliecināti, vai vēlas lauksaimniecības zemi pārveidot par mežu. Tad, teiksim, pēc gadiem desmit, ja pārdomās, varēs izraut celmus un apsēt ar graudiem.

Par lauksaimniecībā neizmantotu zemi uzskata lauksaimniecības zemi, kas netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī krūmājus un citu zemi (izņemot meža zemi). Plantācijas mērķi izvirza pats īpašnieks atkarībā no tā, kādu produkciju vēlas nākotnē iegūt – enerģētisko koksni, papīrmalku, zāģbaļķus, finierklučus vai Ziemassvētku eglītes.

Pēc pārskata iesniegšanas mežniecībā (tajā jābūt norādītam plantācijas audzēšanas mērķim; jāpievieno arī zemes robežu plāna kopija, kurā iezīmēta ieaudzētā platība pa nogabaliem) mežsargs pārbaudīs koku skaitu jūsu plantācijā un meža īpašnieks saņems šīm platībām NĪN atlaidi nākamajam gadam. Ja pārskats mežniecībā iesniegts pēc 1. oktobra, nodokļa pārrēķins tiks veikts pēc gada.

NĪN atlaides tiek piemērotas atkarībā no galvenās koku sugas – skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem (osis, ozols) 40 gadi, mīkstajiem lapu kokiem 20 gadi, baltalksnim 10 gadi.

“Tālāk jūs šajā mežā saimniekojat tāpat kā mežaudzē. Ja tā vēl ir jaunaudze un koku augstums ir līdz 10 m, varat pieteikties arī Eiropas atbalsta jaunaudžu kopšanai,” iesaka M. Bondare.

 

Kā pareizi iestādīt?

Ērgļu arodskolas audzēkņi Mairitas Bondares vadībā 27. septembrī apmežoja lauksaimniecības zemi ar eglēm, bērziem un ozoliem 2,3 ha platībā. Demonstrējums notika sadarbībā ar KoneKesko, kas jau otro gadu atbalsta Ērgļu arodskolu, gan sagatavojot augsni, gan iegādājoties stādus.

Uz topošās plantācijas vietu bija atvesti 2,5 tūkst. egļu ietvarstādu, 1,5 tūkst. bērzu kailsakņu stādu un 450 ozolu kailsakņu stādu. Tas ir mazliet par daudz 2,3 ha, saka M. Bondare, taču tiek nolemts izstādīt visus. Tas nozīmē, ka uz vienu hektāru jāizstāda 2,2 tūkst. stādu. Augsne sagatavota, starp rindām atstājot 2,5 m.

M. Bondare, ņemot vērā pieejamo stādu skaitu, ērglēniešiem piedāvāja divus plantācijas mistrojuma veidus. Pirmais – viena rinda ar eglēm, otra ar ozoliem, tad egles un bērzi. Otrais – viena rinda ar eglēm, otra rinda egles ar ozoliem, savukārt bērzus stāda atsevišķi. Izvēloties plantācijas struktūru, jāņem vērā, ka bērzus var mistrot ar eglēm, bet ozolus nedrīkst mistrot ar bērziem. Bērzus negatīvi ietekmē arī apšu piemistrojums. Savukārt ozoliem vajag augšējo apgaismojumu, lai tie atzarotos un būtu lielāks koksnes pieaugums. Oši kopjami līdzīgi ozoliem, jo necieš konkurenci.

Mežu var stādīt gan rudenī (augustā, septembrī, oktobrī), gan pavasarī (aprīlī, maijā, līdz jūnija vidum). Ietvarstādiem sakņu kamols ir kūdras substrāta kubiņā, un tāpēc tie labāk ieaugas (necieš no dzīvesvietas maiņas stresa). Ietvarstādus stāda ar stādāmo stob­ru, var izmantot stādu pārnēsājamo jostu. Nedrīkst stādīt sasalušus stādiņus. Parasti ietvarstādi neizžūst, taču, ja ievērojat, ka sakņu kamols sāk izkalst, to ieteicams aplaistīt, iesaka meža konsultante. Sausums ērglēniešus gan neapdraudēja, tieši pretēji – rudens lietavās mālā apķepēja apavi, kļūstot dubultsmagi un dubultlieli, lāpstu kāti lūza, stādstobros ķērās augsne, bet, kad pēcpusdienā uzspīdēja saule, visskaistāk laukā izcēlās tieši ozoli, un par padarīto darbu priecājās ne tikai M. Bondare, bet arī nākamie guļbūves ēku celtnieki.

“Puiši mācās no dažādām Latvijas vietām un mežu stādīja pirmo reizi, tāpēc tā viņiem bija ļoti vērtīga pieredze. Bija arī kļūdas, ko darba gaitā labojām (par dziļu iestādīti E stādiņi, nepiemīti stādiņi, slīpi sastādīti bērzi), tas viss norāda tikai to, ka nav nemaz tik vienkārši stādīt mežu,” secināja M. Bondare.

Ietvarstāds jāstāda 1–1,5 cm dziļāk, nekā tas audzis konteinerā. Tas nozīmē, ka virs sakņu kamola jābūt 1–1,5 augsnes slānim. Pēc iestādīšanas stāds jāpiemin, lai starp bedrīti augsnē un sakņu kamolu nepaliktu gaisa sprauga. Stādot rudenī, jāuzmana, lai koki pagūst iesakņoties līdz salam.

 

Sods par meža 
neatļautu atmežošanu 
līdz 10 tūkst. latu

Saeima 8. decembrī palielināja administratīvo sodu par neatļautu meža pārveidošanu citā zemes lietošanas veidā (atmežošanu) fiziskām personām no 500 latiem līdz 3 tūkst. latu, bet juridiskām personām – 1 līdz 7 tūkst. latu.

Ja neatļauta atmežošana veikta Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, naudas sods fiziskām personām būs no 1 līdz 5 tūkst. latu, bet juridiskām personām – no 5 līdz 10 tūkst. latu.

Patlaban fiziskās personas par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos lietošanas veidos var sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 500 latu, bet juridiskās personas – no 500 līdz 3000 latu.

Paredzēts, ka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, savukārt naudas sodu par meža neatļautu atmežošanu varēs piemērot no 2013. gada 1. janvāra.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. no cik lielas platības sākas plantāciju mežs,man ir brīvs 0.6 ha gabaliņš lauksaimniecības zemes veca meža malā,pārdot nevēlos bet neko nedarīt arī nav prātīgi,vai tur varētu iestādīt ātraudzīgās apses un kādus 10 procentus bērzu

Draugiem Facebook Twitter Google+