Plaušu varēšana – pārbaudīt var ātri! 0
Vajadzīgs ne vairāk par 15 minūtēm, lai pārbaudītu plaušu veselību!
Dūmu mutuļos
Elpojot gaiss iekļūst plaušās un notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Tādēļ asinis bagātinās ar skābekli un atgriežas sirdī, no turienes izplatās pa visu organismu un sasniedz katru organisma šūnu. Ogļskābā gāze savukārt caur plaušām tiek izelpota gaisā.
Plaušu slimības ir daudzas un dažādas, tomēr elpas trūkums, klepus, spiedoša sajūta vai sāpes krūtīs, kā arī asins piejaukums krēpām, ilgstošs nogurums, svīšana, paātrināta vai skaļa elpošana liecina, ka ir jādodas pie ārsta un noteikti jāpārbauda veselība.
Tāpat plaušas pārbaudīt vajadzētu smēķētājiem, jo šis ir viens no galvenajiem daudzu to slimību cēloņiem.
Cigarešu dūmi satur ap 4000 vielu, daudzas no tām ir toksiskas, bet aptuveni 50 – kancerogēnas. Tāpēc atturēšanās no smēķēšanas ir viena no pirmajām profilakses iespējām cīņā ar plaušu un citām slimībām. Plaušu veselības saglabāšanai nepieciešamas arī sportiskas aktivitātes, veselīgs uzturs un normāla ķermeņa masa.
Bērnu pulmonoloģe Renāte Snipe atgādina, ka vecāku smēķēšana ir viens no bērnu astmas iemesliem. Paaugstināts astmas risks ir tiem, kuru māmiņas grūtniecības laikā nav atturējušās, kā arī tiem, kuriem ikdienā nav izbēgama pasīvā smēķēšana. Toksiskajām vielām nokļūstot grūtnieces organismā, tās ļoti kaitīgi iedarbojas uz daudzkārt jutīgāko augli.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams uzsver, ka iekaisums plaušās un elpceļos attīstās visiem smēķētājiem – veselu nav! Priekšlaicīgi no smēķēšanas mirušie nodzīvo vidēji 15 – 20 gadus mazāk, nekā būtu varējuši.
Iepūt!
Diemžēl plaušu slimībām netiek pievērsta pietiekama uzmanība, un liela daļa paliek neatklātas, piemēram, hroniski obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, tādēļ pacienti nesaņem nepieciešamo palīdzību, kaut gan vienkāršākais veids, kā noteikt savu plaušu varēšanu, ir spirometrija. Tā ir nesāpīga, vienkārša, neinvazīva, plaši pieejama un lēta plaušu funkcionālās diagnostikas pamatmetode. Pacientam ir tikai spēcīgi jāiepūš īpašā aparātā (spirogrāfā), un uzreiz tiek iegūta informācija par ieelpas un izelpas ātrumu, plaušu relatīvo vecumu un elpošanas sistēmas veselības funkcionālo stāvokli. Tas nozīmē, ka izmērīts, cik daudz un cik ātri var ieelpot un izelpot. Pēc izelpas ātruma ir iespējams noteikt, vai ir elpceļu sašaurināšanās. Biežākās slimības, kam tā raksturīga un ko diagnosticē ar spirometriju, ir bronhiālā astma un HOPS.
A. Krams spirometriju pēc nozīmības salīdzina ar elektrokardiogrāfiju sirds slimniekiem.
Spirometrija īpaši nepieciešama cilvēkiem, kuri pašlaik ir vai kādreiz ir bijuši smēķētāji, kuriem ir elpas trūkums, ilgstošs klepus, pašam vai ģimenē ir biežas plaušu saslimšanas vai ir smēķējošs sirds slimnieks.
Izmeklējumu iespējams veikt pie jebkura pneimonologa visās slimnīcās un daudzās poliklīnikās. Tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa ir jāmaksā, ja konsultācijai pie plaušu ārsta ir nosūtījis ģimenes ārsts.
