Pasaulē
Eiropa

Polija pauž cerību, ka konflikts ar Briseli tuvojas noslēgumam 16

Foto: AFP/LETA

Pēc paskaidrojumu sniegšanas saviem kolēģiem otrdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē Polijas Eiropas Savienības (ES) lietu ministrs Konrāds Šimankis paudis cerību, ka konflikts ar Briseli, kuru izsaukušas Varšavas īstenotās tiesu sistēmas reformas, tuvojas noslēgumam, vēsta Polijas Radio.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss izrādījis skepsi, paziņojot, ka Varšava neesot piedāvājusi nekādus jaunus risinājumus joprojām pastāvošā likuma varas apdraudējuma novēršanai.

Timmermans pieprasījis, lai Polija veiktu jaunus grozījumus iepriekš īstenotajā tiesu reformā, kura, kā apgalvo Brisele, apdraudot tiesu neatkarību.

Trīs stundas ilgušajā sanāksmē Polijas pārstāvji atbildēja uz pārējo dalībvalstu ministru jautājumiem par tiesu reformu, kuru pēc nākšanas pie varas 2015.gada rudenī īstenojusi konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS).

EK pagājušā gada nogalē spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.

Brisele apgalvo, ka Polijas īstenotās tiesu sistēmas reformas esot drauds demokrātijas principiem un likuma varai.

Savukārt Polijas konservatīvā valdība uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

Piekāpjoties Briseles spiedienam Polija izdarījusi zināmus grozījumus iepriekš pieņemtajos likumos, taču EK apgalvo, ka tās esot nepietiekams.

Tomēr Varšava norādījusi, ka tālākiem kompromisiem tā vairs nav gatava.

Pēc otrdienas sanāksmes Šimankis norādīja, ka viņaprāt Polija esot “apmierinājusi visu to valstu ziņkāri un šaubas, kas izlēma uzdot jautājumus”.

“Ceru, ka tas mūs tuvinās šī nelaimīgā incidenta izbeigšanai,” piebilda ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka ne visas dalībvalstis vēloties konfliktu atrisināt.

Teorētiski ES līguma 7.pants paredz iespēju apturēt dalībvalsts balsstiesības Eiropadomē.

Atbilstošā procedūra ietver divus soļus. Pirmais ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, iespējams, arī izdotos iegūt.

Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšana ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un tā bloķēšanai pietiek ar vienas pašas Ungārijas veto, kas jau vairākkārt apsolījusi to pielietot.

Taču arī virkne citu ES dalībvalstu pret uzsākto procedūru izturas ar neslēptu skepsi, jo nevēlas saasināt divpusējās attiecības ar Varšavu.

LA.lv