Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Polijas prezidents aicina izveidot komunisma noziegumu muzeju

Foto - AFPFoto - AFP

Polijas prezidents Briņoslavs Komorovskis, apmeklējot komunistu noslepkavoto pretošanās kustības dalībnieku ekshumācijas vietu, izteicis atbalstu komunisma noziegumu muzeja izveidei, vēsta Polijas Radio.

“Polija ir viena no nedaudzajām bijušā padomju bloka valstīm, kurai nav komunistu noziegumu muzeja,” Komorovska teikto citē aģentūra PAP. “Tāda vieta ir jārada.” Prezidents norādīja, ka muzeja izveidei jau piedāvātas divas vietas Varšavā. Komorovskis, kas šo ideju paudis jau iepriekš, savu aicinājumu atkārtoja, apmeklējot Povazsku karavīru kapus, kur šobrīd notiek ekshumācijas darbi cerībā identificēt vairāku vadošo pretošanās kustības dalībnieku mirstīgās atliekas. Tiek uzskatīts, ka kapsētā neiezīmētos kapos apbedīti 184 pretošanās kustības dalībnieki, kurus laikā no 1948. līdz 1956. gadam noslepkavoja komunistiskais marionešu režīms.

Līdz šim ekshumētas 71 cilvēka mirstīgās atliekas, kuru DNS tiks salīdzināta ar noslepkavoto ģimenes locekļu sniegtajiem DNS paraugiem. Vairums no upuriem apglabāti pa trīs vienā kapā. Šķiet, ka lielākā daļa no viņiem nogalināti ar šāvienu galvā no neliela attāluma.

Vēsturnieki uzskata, ka starp apglabātajiem ir tādi pretošanās kustības līderi kā bijušais “Armia Krajowa” (burtiski – Tēvzemes armija (AK)) trieciendivīzijas komandieris ģenerālis Emīls Feldorfs (Nils), kā arī Vitolds Pileckis, kurš savulaik brīvprātīgi kļuva par Aušvicas ieslodzīto, lai iegūtu informāciju par notiekošo šajā koncentrācijas nometnē. Viņa sastādītais ziņojums bija viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas pārliecināja Rietumu sabiedrotos, ka nacisti īsteno holokaustu.

Vēsturnieks Kšištofs Švagžiks, kura vadībā notiek ekshumācija, pavēstījis, ka pirmie mirstīgo atlieku identificēšanas rezultāti gaidāmi tuvāko nedēļu laikā. Kaut arī rezultātu vēl nav, jau uzsākta kampaņa, kuras iniciatori aicina Pilecki pārapbedīt Krakovas Vavelas pils katedrālē, kur atdusas Polijas karaļi un nacionālie varoņi. Par Pilecka piemiņu gādājošā fonda “Paradis Judaeorum” vadītājs Mihals Tirpa attiecīgu vēstuli nosūtījis Komorovskim, norādot, ka Pileckis ir “universāls varonības simbols”.

Pēc bēgšanas no Aušvicas viņš bija arī traģiskās Varšavas sacelšanās dalībnieks, bet pēc Otrā pasaules kara, kad Polija nonāca PSRS karaspēka okupācijā, Pileckis vāca izlūkošanas informāciju poļu trimdas valdībai Londonā. Pēc komunistu sarīkotās paraugprāvas 1948. gadā Pileckim tika izpildīts nāvessods.

Šī brīža ekshumācija tiek veikta, sadarbojoties Nacionālās piemiņas institūtam (IPN), kura pilnvarās ir izmeklēt nacistiskā un komunistiskā režīma noziegumus, un Cīņas un mocekļu piemiņas vietu aizsardzības padomei (ROPWiM). Tā ir nacionālās komunistu terora upuru apbedījuma vietu meklēšanas programmas sastāvdaļa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+