Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. augusts, 2015
Drukāt

Politiķi par bēgļiem – aiz slēgtām durvīm (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Iekšlietu ministrijā izveidotajai darba grupai, kas izstrādā noteikumus 250 bēgļiem, ko politiķi Eiropas Savienības institūcijām ir apsolījuši brīvprātīgi uzņemt, līdz 30. septembrim ir jāiesniedz starpziņojums, ko apspriedīs koalīcija, bet līdz 30. novembrim – gala ziņojums valdībā.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti vakar valdības vadītājai Laimdotai Straujumai uzdeva vairāk nekā četrdesmit būtisku jautājumu par patvēruma meklētājiem, kurus šurp atvedīs ziemā. Straujuma ar NA pārstāvjiem tikās aci pret aci, bet žurnālisti gandrīz divas stundas gaidīja aiz durvīm, kaut labprāt būtu vēlējušies šo sabiedrībai tik nozīmīgo diskusiju dzirdēt savām ausīm. Arī valdības sēde par bēgļiem nebija atklāta.

“Publika noteikti uzzinās premjerministres atbildes uz mūsu jautājumiem, jo tās būs pieejamas NA mājas lapā internetā. Tad, ja notiek tiešraide, pastāv risks, ka kādai no pusēm var rasties vēlme to uztvert zināmā mērā kā tādu kampaņu, kā šovu,” sacīja NA līderis Raivis Dzintars.

Politiķis piebilda, ka partija plāno piedāvāt likuma grozījumus, kas paredzētu, ka turpmāk lēmumi par šādiem jautājumiem nevar tikt pieņemti bez kvalitatīvas diskusijas, kur katrs politiskais spēks atskaitās saviem vēlētājiem par izdarīto izvēli.

Bet valdības vadītāja papildināja, ka atbildes uz jautājumiem, ko cilvēki uzdod, ir izlasāmas Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas mājas lapās internetā.

Straujuma sacīja, ka “diskusija bija izturēta no abām pusēm”, savukārt Dzintars norādīja, ka uz daudziem jautājumiem atbildes neesot saņemtas, bet pozitīvi novērtēja premjerministres solījumu, ka vairāk Latvija brīvprātīgi ieceļotājus neuzņems. Valdības vadītāja iestarpināja, ka “Vienotībā” par to neesot diskutēts, tātad partijas nostāja šajā jautājumā vēl nav zināma. Straujumas domubiedrs ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš arī pārstāv “Vienotību” un kurš aizvadītajā nedēļā, tiekoties ar Rēzeknes un Viļānu novada iedzīvotājiem, solīja: “Ja bēgļu pieplūdums netiks izskausts saknē un turpināsies, es kā iekšlietu ministrs apliecinu, ka Latvija šādos projektos vairs nepiedalīsies, jo uzskatu, ka tie ir bezjēdzīgi.”

Tomēr, ņemot vērā nelegālo migrantu straujo pieplūdumu Eiropā, Straujumai neesot pārliecības, ka ar 250 patvēruma meklētājiem izdosies bēgļu jautājumu Latvijā slēgt.

“Ja Eiropas Savienība netiks galā ar tiem pasākumiem, kas jāveic uz robežām, tad, iespējams, pēc diviem trim gadiem pēkšņi parādīsies vēlme izstrādāt Eiropas Komisijas (EK) dokumentus ar dažādām kvotām. Es to ļoti negribētu, tāpēc mums jāpieliek visas pūles gan premjera, gan Iekšlietu un Ārlietu ministriju līmenī. Augstā komisāre ārlietās Federika Mogerīni ir atbildīga par līgumiem ar Āfrikas valstīm, lai varētu apturēt bēgļu plūsmu. Ir ļoti svarīgi, lai EK strādātu vēl aktīvāk ar to cilvēku pārvietošanu atpakaļ uz dzimteni, kuri neatbilst bēgļa statusam,” atzina premjerministre.

NA vadība uzskata, ka jādomā, kā veicināt, lai ieceļotāji pēc iespējas ātrāk izvēlētos citas valstis, kurās nav tik zems pamatnācijas īpatsvars kā Latvijā un kur nav bijušas tik izteiktas vēsturiski etnostrukturālās izmaiņas.

R. Dzintars: “Latvijas veiksmes stāsts varētu būt tāds, ka netiktu sasniegti vēl lielāki izaicinājumi ar jaunu integrācijas procesu imigrantiem. Tiesa, ir bijuši veiksmes stāsti, kad bēgļi integrējas Latvijā, bet tie nav vairākumā.”

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane vada darba grupu, kas patlaban izstrādā nosacījumus, ar kuriem bēgļiem būs jārēķinās, ja viņi vēlēsies dzīvot mūsu valstī. To skaitā ir valsts valodas apguve, integrācijas aktivitātes, pieejamība darba tirgū, mājokļa jautājums… Plānotas tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu uzņemto personu integrāciju caur viesu ģimenēm. Kristiešu organizācijas jau izteikušas vēlmi, ka ir gatavas uzņemt bēgļus ģimenēs. “Runa ir par sociāli atbildīgu politiku, ka cilvēki paši grib ar savu līdzcietību un ieinteresētību palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties Latvijā,” norādīja valsts sekretāre.

Latvijā daudzus gadus pastāv musulmaņu kopiena, un arī tā ir uzaicināta strādāt pieminētajā darba grupā. Uz jautājumu, vai tiek spriests arī par parandžu valkāšanas aizliegumu mūsu valstī, I. Pētersone-Godmane atbildēja, ka Latvijā ir valsts noteiktie normatīvi, ka personai ir jābūt identificējamai un sejas aizklāšana tam nedrīkst traucēt.

Sabiedrībā pastāv lielas bažas, ka līdz ar bēgļu pieplūdumu pieaugs terorisma draudi, taču darba grupas vadītāja šīs bažas kliedēja, pastāstot, ka ikviens bēgļa pieteikums tikšot vērtēts atsevišķi. Ja persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, bēgļa statusu atteiks. “Pieaugs Drošības policijas darba apjoms, jo būs nepieciešams apmainīties ar informāciju no bēgļa izcelsmes valstīm. Varu droši apgalvot, ka ar bēgļiem teroristi neieceļos. Ja kāda konkrēta persona izvēlētos Latviju kā mērķi uzbrukumam, tas ir iespējams jebkurā dienā un laikā, jo principā individuālu provokāciju kā tādu nevaram novērst nekad. Par to esam runājuši pirms 16. marta, pirms 9. maija, pirms jebkādiem lielākiem masu pasākumiem. Tur, kur pulcējas liels daudzums cilvēku, vienmēr iespējamas individuālas provokācijas. Ieceļošanas vīzas Latvijā gadā saņem simtiem tūkstošu cilvēku no visdažādākajām valstīm, tajā skaitā no Āfrikas valstīm, no Sīrijas,” pastāstīja I. Pētersone-Godmane.

Jau šobrīd ir tiesībsarga atzinums, kas noteic, ka minimālā izdzīvošanas pakete (divi eiro dienā), ko valsts piedāvā patvēruma meklētājam, ir nepietiekama. Bēgļiem, kas no Itālijas vai Grieķijas tiks atvesti uz Latviju, mēnesī piešķirs 256 eiro lielu valsts pabalstu.

“Šī summa būs Latvijai jāmaksā neatkarīgi no tā, vai saņemsim vai nesaņemsim papildu finansējumu no Eiropas Komisijas par katru atvesto bēgli, jo tās ir valsts starptautiskās saistības. Ja ir papildu ES nauda, mēs to izmantojam, ja ne – ņemam no valsts budžeta,” sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre.

UZZIŅA

Viens patvēruma meklētājs, kamēr aptuveni 240 dienu laikā iegūst bēgļa statusu un var sākt dzīvot patstāvīgi, valstij gadā vidēji izmaksā 1112 eiro. Šajā naudas summā ir ietverta patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieņemto lēmumu tulkošana, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas nauda. Šajā laikā personas uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”.

No valsts budžeta 2015. gadā piešķirts: patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai – 87 918 eiro, patvēruma meklētāju uzņemšanai – 43 864 eiro, administratīvie izdevumi patvēruma procedūras nodrošināšanai – 151 571 eiro.

Bēgļa statusu saņēmušajām personām tiek izsniegts personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kā arī pastāvīgā uzturēšanās atļauja, tās pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas saņem uzturēšanās pabalstu 256,12 eiro apmērā (nepilngadīgās personas saņem pabalstu 30% apmērā no šīs summas), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī. Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum).

Avots: Iekšlietu ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. PRECĪZI, OME!!!

  2. Parandžu aizliegums atvieglos bēgļu uzņemšanu koalīcijas politiķu audžu ģimenēs!

    • Lai Straujumas tante rāda piemēru – uzņem bēgļus savā audžu ģimenē un ja nevižo aizliegt latvijā paranžu – sāk pati nēsāt to!!! Tikai kā noteikt, kurš latvijā premjers zem paranžas…( speciāli ar mazo).

  3. Valdības skaidrojumam par šādiem,visai sabiedrībai ļoti nozīmīgiem jautājumiem,ir jābūt nevis sabāztiem pa dažādām mājas lapām,bet pieejamiem vismaz lielākajos laikrakstos!

  4. Dzintaru apmierina,gan 12% PVN likmes pārtikai,gan VL programmā kopš dibināšanas ierakstītā progresīvā ienākuma nodokļa neieviešana,gan,250 nelegālo imigrantu uzņemšana bez parlamenta lēmuma,gan atbilžu nesaņemšana uz DAUDZIEM jautājumiem! Tiešām ļoti.ļoti pieticīgs!

  5. Savu solījumu Eiropas Savienības institūcijām politiķiem nāksies pildīt un brīvprātīgi “bēgļus” savās audžuģimenēs uzņemt! Kas attiecas uz valsti,tad jautājums par bēgļu uzņemšanu nav vēl joprojām izskatīts pat Saeimā! Jācer arī,ka politiķi izpildīs pensionāriem solīto-izmaksās vēl šogad paaugstinātu pensiju indeksāciju!

  6. jā cik dzirdams pa ziņām no citām valstīm, bēgļi viņi gan nav. viņi pretendē tikai un vienīgi uz pabalstiem haļavnijiem. un ja kā stāsta ka izvērtēs viņu statusu un bīstamību utt. cik zinu viņi lielākā daļa bez papīriem, “pazaudēti” tā kā nu kāda tur izvērtēšana. kur ir kaimiņš ar safilmēto materiālu? gribu redzēt lielākos bēgļu atbalstītājus!

  7. bēglis nevar izdzīvot ar tādu naudu, a mums ikdienā gadu gadiem jāizdzīvo. tpu bļ….

  8. Lūk,kur aiziet Latvijas nauda,bēgļu izmitināšanai un pabalstiem,bet Latvijas iedzīvotājiem tanī pašā laikā tiek palielināti nodokļi,atņemts tas,kas gadiem bija neapliekams ar nodokli.Elektrības cenas ,īpašuma nodoklis dzirdams,ka atkal pieaugs…..Valdība domā tik par sevi,bet par tautu un valsti ilgtermiņā nospļaujas.Pensionāriem oktobrī pieliks 3 eiro,bet atņems izmaksās,kas pieaugs 2016.gadā daudz vairāk.
    Valdības aparāts,pārraudzošās institūcijas,darba algas valdībā,pašvaldībās pieaug un naudas tautai nav.

  9. Nevajadzētu šos cilvēkus saukt par bēgļiem.Tās nav ģimenes.Tie ir jaunu zemju iekarotāji.

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+