Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. oktobris, 2013
Drukāt

Premjers šaubās, vai Uzvaras pieminekļa nojaukšana vairos saliedētību (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šaubās, vai iniciatīva par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu saliedēs sabiedrību.

Premjers šodien žurnālistiem atzina, ka šo iniciatīvu vērtē diezgan piesardzīgi, turklāt ir jāvērtē juridiskie aspekti, vai pieminekļa nojaukšana atbilst starp Latviju un Krieviju noslēgtajam līgumam.

“Man ir nopietnas šaubas, vai šī iniciatīva vairos saliedētību sabiedrībā,” sacīja valdības vadītājs.

Jau ziņots, ka portālā “Manabalss.lv” par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 10 020 cilvēku, kas nozīmē, ka iniciatīvu var iesniegt Saeimā.

Iniciatīvas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks – uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika “pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki”, nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.

Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nila Ušakova atklāta vēstule dombrovskim. Atbildēt

    Nesaprotu, ko te tas dombrovskis vārās. Nu ko. Viss loģiski. Latviešus, demokrātus, Latvijas Patriotus, okupācijas tiesiskuma noliedzējus, 16. marta, 4. maija, 24. jūnija, 11. , 18. novembra, 23., 24.,25., 31. decembra apoloģētus, latviešu buržuāzistiskos nacionālistus, esesiešu pakalpiņus un citus kontrrevolucionārus elementus – apm. 1,5 mio latvijas kriminālnoziedzniekus jāievieto Rīgas ZOOdārzā. Ja pietrūks vietas, pārpalikumu sūtīs uz Dižās Sibīrijas Brīnišķīgajām Ārēm. Māte Krievija latviešiem nekad nav liegusi „izmetinājumu”. Nav iemesla pārpalikušā kontingenta vajadzībām uzturēt Rīgas domes Valsts valodas centru. Austrijai nevajag Jūras Ministriju, Krievijai nevajag Demokrātijas Ministriju. Rīgai nevajadzēs Krievu Valsts valodas centru. Būvvaldei būs daudz darba, jo tukšos mājokļus vajadzēs apsaimniekot. Papildus kapacitāte noderēs. Po Russki, piedodiet, Krieviski visi pārpalikušie krievvalodīgie Rīgas iedzīvotāji māk, nav jēgas Dižās Krievu Rīgas Valsts Valodai izveidot otģeļniju kantori. Krieviem Rīgā nekas nav jāpierāda. Mūsu PriBaltika, Mūsu „Dinamo”rīga, mūsu Kalvītis, piedodiet, ŠlesAmeriks. Cieti. Tā lūk, Biedri Rīdzinieki. Ņe umeješ – naučim, ņehočeš – zastavim. Tā lūk, dorogije tovarišķi Fašisti. Jūsu Nīlucītis.

  2. Saliedētību var veicināt tikai ar skolu pāreju uz valsts valodu. Diemžēl, ar savu apsēstību ar TUA (lasi: krievu un Āzijas tautu imigrācijas veicināšanu), valdība iet pretējā virzienā. Jābūt vientiesim, lai domātu, ka pie pašreizējās likumdošanas imigranti savus bērnus sūtīs valsts valodas skolās.

  3. Ko premjera kungs cenšas piemānīt pats sevi un visu Latvijas tautu? Pieminekļa atstāšana ilgtermiņā nu nekādi neuzlabos sabiedrības saliedētību!

  4. Saliedetibu var tikai veicinat uzturesanas atlauju tirgosana,tikai ne ar latviesu tautu.

  5. Premjēr, vai tu lidz šai dienai neesi sapratis, ka nekāda saliedētība Latvijā starp latviešu nāciju un krievu kopienu nav iespējama. Katra līzšana .. bez ziepēm krieviem vairo vinu augsprātību, varenību un izrecētību Latvijā. Politiska līmenī ir skaidri un gaiši jādefinē, kas ir nacminoritātes Latvijā, un no kura laika. Pagaidām politiskās partijas spelējas kā kaķis ar peli. Okupācijas laikā iebraukušie krievi, redzot Latvijas valdības un politisko partiju vājumu un iztapību, izdara neredzētu un nekaunīgu spiedienu, ka visi krievi, kas dzīvo Latvijā ir pilntiesīgi Latvijas iedzīvotāji. Vini visi ir krievu kopienas pilntiesīgi locekļi. Patiesība ir pavisam cita, mēs latvieši , un jūs premjēr to labi zināt.

  6. Labaak buutu visus speekus veltiit kopeeju skolu ieriikoshanai valsts valodaa. Tas ar laiku noteikti saliedeetu sabiedriibu.

Draugiem Facebook Twitter Google+