Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. februāris, 2016
Drukāt

Prezidenta slimība un nacionālā drošība. Deputāti vēlas precizēt aizvietošanas kārtību (9)

Foto - LETAFoto - LETA
Uzziņa

Ko dara Nacionālās drošības padome

Nacionālās drošības padome (NDP) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas, izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas, citus likumos noteiktus jautājumus.

Pašreiz NDP darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Valsts drošības iestāžu likumu un citiem Latvijas Republikas likumiem.

NDP sēdes sasauc un vada Valsts prezidents. Padomes locekļi ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs. Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram.

Padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums. Pieņemot speciālu NDP lēmumu, tās sēdes var noturēt atklāti. Sagatavotos priekšlikumus padome iesniedz Saeimai vai Ministru kabinetam. NDP lēmums ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem, izņemot tās priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar katru dienu šķiet arvien možāks un, cerams, drīzumā atgriezīsies ierindā. Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti sākuši spriest par nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu situācijām, kad Valsts prezidents ir kavēts veikt pienākumus.

R. Vējoņa slimība nav pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Saeimas priekšsēdētājs aizvieto Valsts prezidentu, bet tā izraisījusi tik lielas kaislības kā nekad agrāk. Tam par iemeslu bija arī apstāklis, ka šoreiz pienākumu izpildītājam jāizsludina būtiski grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanu. Šim likumprojektam ir spēcīgi pretinieki, kas var atļauties algot gan spēcīgus juristus, gan lobijus, gan sabiedrisko attiecību veidotājus. Viņi mēģina apšaubīt Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tiesības, aizvietojot prezidentu, izsludināt likumus prezidenta vietā, laižot darbā gan juridiskus argumentus, gan apmelojumus. Tostarp mēģina ķert žurnālistus “uz muļķi”, piespēlējot izdomājumus par to, ka Mūrniecei par nodokļu maksātāju naudu nopirkts 100 000 eiro vērts luksusa auto (Saeima pēdējo divu gadu laikā jaunas automašīnas nav iegādājusies). AS “Latvijas gāze” oficiāli vērsusies Valsts prezidenta kancelejā ar lūgumu neizsludināt Enerģētikas likuma grozījumus, bet nodot tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

“Valsts prezidenta aizvietotājs pilda tos uzdevumus, kas ir prezidenta pienākumi, piemēram, izsludināt likumus. Savukārt tās lietas, kas ir prezidenta tiesības, piemēram, atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai, pilda tikai pats Valsts prezidents,” skaidroja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Savukārt citi pazīstami juristi izsaka atšķirīgus viedokļus. Tas viss kopā radījis sabiedrībā apjukumu par to, kādas tieši ir valsts augstākās amatpersonas pienākumu izpildītāja pilnvaras.

Tādēļ deputātu iecerei precizēt aizvietošanas mehānismu būtu pamats. Jautājums tikai, kādēļ par to tiek spriests aizklātā Nacionālās drošības komisijas sēdē, nevis rīkota atklāta diskusija Juridiskajā komisijā. NDK vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) kategoriski atteicās komentēt to, kādi precizējumi prezidenta aizvietošanas mehānismā, viņasprāt, būtu nepieciešami. “Varu tikai pateikt to, ka viss notiek saskaņā ar Valsts prezidenta kanceleju un Vējoņa kungs ir informēts par šo diskusiju,” noskaldīja deputāte, kuru saniknojušas ziņas medijos, ka deputāti šīs izmaiņas plānojot aiz prezidenta muguras. Arī prezidenta aizvietotāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece bija nerunīga: “Ir virkne jautājumu, kur juristu un ekspertu viedokļi atšķiras, tādēļ būtu nepieciešama diskusija lai panāktu kopīgu izpratni.”

Fakts, ka šo diskusiju sākusi tieši NDK, nevis kāda cita Saeimas komisija, liek domāt, ka nacionālās drošības jomā prezidenta trūkums ir jūtamāks nekā citās nozarēs. Tā, piemēram, Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes sasauc un vada tikai Valsts prezidents (saskaņā ar juristu skaidrojumiem aizvietotājs to nedrīkst darīt). Taču, kā noskaidroju Valsts prezidenta kancelejā – Raimonda Vējoņa slimība nav traucējusi NDP darbu, jo Valsts prezidents var sasaukt sēdes ar mutisku rīkojumu padomes sekretāram. Par šo sēžu norisi ne vienmēr tiek publiski paziņots, tādēļ nav iespējams pārliecināties, vai prezidents tās vadījis arī slimības laikā. Iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš NDP sēdes sasauca aptuveni reizi ceturksnī, bet Raimonds Vējonis, sākot pildīt valsts galvas pienākumus, apņēmās to darīt ne retāk kā reizi mēnesī.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Kāda drošība var būt valstī, ja
    1.Pagājušajā Saeimā tika noraidīts svarīgs likums par atbildību “Vienotības “spice to noraidīja
    2. Personīgu ambīciju dēļ Ā nogāza valdību, tā demonstrējot, ka valsts apvērsums arī nav nekāda problēma.
    3. Kāda drošība var būt valstī , ja Krievijas mēdijs jau ienācis katra mājās.
    Āboltiņa ar Maizīti varētu sniegt izskaidrojumu valsts iedzīvotājiem, vai tiek mainīts valsts politiskais kurss

  2. Kārtējā nagla Vienotības zārkā.

  3. Ko ņematies ar aizvietošanas kārtību, dariet beidzot savu darbu, nevis krāmējaties ap mazsavarīgām lietām!!! Prezidents NAV NESPĒJNIEKS, kurš zaudējis saprašanu!!!

  4. – vai tiešām nav neviena, kurš varētu “aizvietot” Āboltiņu, jo tālāk, jo trakāk!

  5. Jā pareizi sapratu, tad mūsu progresīvi domājošais Kalvītis, sācis strādāt par bremzi valsts drošībai un gāzes tirgu izveidošanāi, kurš ir absolūti nepieciešams. Nav skaidrs tikai, kurš viņam ir jautājis padomus un kādas tiesības viņam tur jaukties? Tas nav viņa jautājums, respektīvi, kas būs izlemts to arī pildīs. Cik atceros, Lemberga kgs ļoti rūpējās lai Gazpromam labi klātos Latvijā. Iespējams, ka tas arī ir tas iemesls, kāpēc jautājums pēkšņi saasinājies.

  6. Tomēr nav skaidrs par LG sadalīšanas ieguvumiem
    LV iedzīvotājiem.
    Dažādu kantoru skaidrojumi mēdijos ir juceklīgi un
    nepārliecinoši.
    Paliek iespaids, ka rosinātās aktivitātes nāks par labu
    tikai biznesam(t.sk. ārzemju) un tikai.

    • Par nožēlu starp latvijas iedzīvotājiem un latvijas pilsoņiem nav vienlīdzības zīmes. Nebūs vienāds novērtējums arī “ieguvumiem”. Bet skaidrības šajā jautājumā ir vairāk, kā vajag. Sen jau viss izdiskutēts – atlika tikai darīt.

  7. NDP – Krievijas biznesa lobijs ??

Draugiem Facebook Twitter Google+