Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Prezidents: divvalodības referendums sabiedrības sašķeltību neveicināja

Foto - LETAFoto - LETA

Divvalodības referendums, kas notika tieši pirms gada un pirmdien amatpersonas gatavojas atskaitīties par paveikto, sabiedrības sašķeltību nav veicinājis, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā viņš norādīja, ka referendums skaidri parādīja, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda un šī iemesla dēļ sašķeltības nav bijis. Tā bijusi interese tikai ļoti šaurai sabiedrības grupai.

“Pirmkārt, referenduma iniciatori bija ļoti šaura grupa, kas gribēja sevi parādīt. Referenduma rezultāts skaidri parādīja, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu, visi to skaidri saprot, ne tikai šeit, bet arī ārpus Latvijas robežām. Par sabiedrības sašķeltību, es domāju, te nekāda pamata nav runāt. Referenduma sagatavošanas laikā bija varbūt kaut kādas zināmas viedokļu atšķirības, bet par to, būt vai nebūt Latvijai, dzīvot vai nedzīvot Latvijā, neesmu dzirdējis, ka kāds būtu uz šī pamata atstājis Latviju. Nav nekāda pamata domāt, ka tas veicināja sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā,” uzskata prezidents.

Bērziņš atzina, ka šim procesam bijusi arī pozitīvā puse. Viens ļoti jūtīgs sektors ir nepilsoņi un šeit ar valodu saistība bijusi tieša. Valsts ieguldījums valodas stiprināšanā bijis ievērojams. Tika aktualizēti arī jautājumi, kas saistīti ar valodas mācīšanu skolās.

Bērziņš šā gada laikā apņēmies intensīvi strādāt, lai saprastu, cik liela ir tā nepilsoņu grupa, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, bet tam pastāv kādi šķēršļi. Bērziņš neatbalsta automātisku pilsonības piešķiršanu, jo tāds process tomēr “nav pilnībā pieņemams”. Bet vajag izvērtēt šķēršļus, kāpēc lojālie nevar iegūt pilsonību.

“Pirmkārt, jākonstatē grupas, kas grib, un iemesli, viens tiek risināts – valoda. Tajā virzienā acīmredzot būs jāpastrādā vēl vairāk,” sacīja prezidents.

Vēl prezidents norādīja uz to, ka Latvijā ir daļa sabiedrības, ka iebraukusi pēdējā laikā. Latvijas reģionos parādās cilvēku grupas no zemēm, kas līdz šim Latvijā nebija raksturīgas. Tāpēc aktuāls ir jautājums arī par pamatizglītības valodu lauku rajonos.

Pirms gada Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pilsoņu vairākums to noraidīja.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+