Mobilā versija
+13.1°C
Līga
Piektdiena, 23. jūnijs, 2017
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Prezidents sarkanā dīvānā

Foto - LETAFoto - LETA

Sarkanā dīvānā, meža vidū sēdēdams, uz Lielo talku šogad aicināja Valsts prezidents. Nu nepārliecina – ne tik daudz pasākums kā reklāmas seja, kas vides nozari stūrēja veselus deviņus gadus, pēc partijas piederības – zaļais. Un kur mēs esam? Lai gan, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mazā atkritumu apjoma dēļ uz vienu cilvēku atrodamies listes augšgalā, tomēr kā pa melnās kazas trepēm nošļūcam uz pakaļgalu, jo 80% no pašu radītajiem sārņiem norokam savā zemē, nevis sašķirojam un nododam pārstrādei.

Pasaules dabas fonda līderis Uģis Rotbergs katru gadu Lielās talkas dienā “ietvīto” – kas tā būtu par skaistu valsti, ja tie simts tūkstoši talcinieku aizietu palīgā valstij sakārtot atkritumu apsaimniekošanu, nevis katru gadu vāktu atkritumus pa mežiem. Valdības zaļā impotence nav attaisnojums dabas pieķēzītājiem, taču tieši valsts varas rokās ir cīņa ar gružu kalnu dziļākajiem cēloņiem.

Atkritumus zemē nemetu, šķiroju, tāpēc – netalkoju

– Nekad Lielajā talkā neesmu piedalījusies un nepiedalīšos, jo neko nesviežu zemē, šķiroju un kompostēju atkritumus jau daudzus gadus, daru visu, lai samazinātu to daudzumu, – stingri nosaka vides žurnāliste Anitra Tooma. Par šo tematu viņa daudz raksta un domā, cenšoties saprast, kas tie par ķēmiem, kas izmet atkritumus dabā, kad pakalpojums nemaz tik dārgi nemaksā un atkritumu urnas nav ar uguni jāmeklē. Nesen viņa piestājusi Valdemārpilī un intereses pēc lūkojusi, kur var izmest stikla pudeli un skārda bundžu. Viss kārtībā – atrada Anita “lielo zvanu” konteinerus, pa šķirbu ielūrot, konstatējusi, ka valdemārpilieši atkritumus šķiro saprātīgi. Žurnāliste spriež, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai asinīs vāciskais “ordnungs” jeb kārtība, bet tie, kas aiz sevis atstāj drazu, visticamāk, nākuši no austrumiem ar klejotāju mongoļu – tatāru gēnu. – Ar tiem runāt ir kā pret sienu, – viņa nopūšas.

Lai talko daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kam nav sava zemes kaktiņa – labāk kopīgs darbs nekā vāvuļošana sociālajos tīklos, nosmej Anita. Būtu gan zaļāk, ja talkotāji paši neradītu jaunus atkritumu kalnus, tradicionālo zupu tiesājot, nevis kā parasti no vienreizlietojamiem plastmasas traukiem, bet līdzpaņemtām bļodiņām, kas pēc maltītes nav jāizmet atkritumu maisā.

Vieni no pirmajiem, kas Latvijā no brīva prāta, nevis kāda spiesti sāka rīkot vides sakopšanas talkas, ir Vides aizsardzības klubs (VAK). Biedrības viceprezidente un kluba biedre no tā pirmsākumiem Elita Kalniņa kopāstrādāšanu novērtē par labu komunikācijas veidu un nelielā grupā – arī radošu ideju platformu. VAK joprojām talko, taču citu atstāto atkritumu savākšana kļuvusi tikai par blakusuzdevumu. – Tā mēs citu atkritumus varam vākt bezgalīgi – lai katrs, kas piecūkojis, arī savāc pēc sevis, – uzskata VAK. Talka nedrīkst kļūt par “notespuļķi” reizi gadā, kā to Latvijā vietām uzskatot. Elita atceras situāciju, kad klubs ziņojis kādai pašvaldībai par tās piesārņotām teritorijām, bet saņemta atbilde – drīz būs Lielā talka, tad visu savāks.

– Savās talkās, nosaucot tās par “Darbu dabas daudzveidībai”, ejam palīgā dabas teritorijām, lai, piemēram, upi atbrīvotu no apauguma vai iztīrītu aizaugušu kadiķu liegumu, – skaidro viceprezidente un piebilst, ka atkritumus, ja tie mētājas blakus, protams, aizvācot. Šogad Lielās talkas dienā kluba biedru pulks, skaitā ap 25 līdz 30 cilvēku, dosies uz teiksmoto Zebrus ezeru, lai paskatītos, kas pēc ziemas darāms Ezerlūķu pilskalnā.

Pievienot komentāru

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (18)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vides dienests un Koļegova guļ

Svētdien, 18. jūnijā, Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks teritorijā, kur tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 1,2 hektāru platībā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Vakar tika paziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) inspektors pēc pārbaudes konstatējis, ka ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies arī bīstamie sadzīves atkritumi. Tikmēr sabiedrībā izskan pārmetumi Ingas Koļegovas vadītajam Valsts vides dienestam par to, ka nav bijusi kontrole atkritumu ievešanā, glabāšanā, un par iespējamu bezdarbību, jo ziņojumi par atkritumiem teritorijā bijuši jau pagājšruden.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+