Sist ar dabas resursu nodokli 0
– Dzimtenes mīlestības pārpilni cilvēki labo neizdarīgo kļūdas, – U. Rotbergs formulē atkritumu vākšanas talkas būtību. Ja reiz Pasaules dabas fonda vadītājs katru gadu “tvīto” par kolektīvu palīgā iešanu valdībai, ar kādiem trīs svarīgākajiem darbiem šo akciju sāktu? Par vienu no mūsu varas acīmredzamākajām muļķībām Rotbergs nosauc nespēju Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kad par nodotajām plastmasas pudelēm vai skārdenēm pretī samaksā naudu. Lai gan 2013. gadā šo ieceri atbalstīja valdība, Saeimā tika iesniegts likumprojekts un pērn tai bija jāsāk darboties pilnā sparā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāva stopkrānu. Esot sarēķinājuši, ka depozīta sistēmā ieguldīt līdzekļus būtu neefektīvi. Kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem gan sanācis cits aprēķins, un viņi šai sistēmai devuši zaļo gaismu. Ar kolēģi no dabas fonda vienisprātis ir VAK pārstāve: – Varam apelēt pie cilvēku sirdsapziņas, lai viņi šķiro atkritumus, taču bez materiāla stimula rezultātu nebūs.”
Kā otru svarīgāko uzdevumu U. Rotbergs min stingrāku dabas resursu nodokļu sistēmu preču iepakojumam. – Iebraucu benzīntankā, lai uzpildītu logu šķidruma bāciņu, nopērku plastmasas kannu vai maisiņu, tūlīt to iztukšoju – un ko tālāk? Noliku turpat, bet varēja taču būt uzpilde no krāna līdzīgi kā ūdenim – un šādu piemēru ir bezdievīgi daudz, kas parāda – nepieciešami normatīvie rāmji, kas spiestu būt radošākiem un ekonomiskākiem, – viņš norāda. Vēl viens ieteikums – vairāk jāpievērš uzmanība preces saturam un iepakojumam, lai neuzķertos uz košajiem ārējiem “grabuļiem”. E. Kalniņa piebilst, ka ASV pret pārspīlēti bagātīgo iesaiņojumu cīnās īpaša zaļo kustība.
– Latvijā nedomā par ekoiepakojumu, – spriež Anitra Tooma. Žurnālisti saniknojusi VARAM vīzdegunīgā atbilde uz viņas norādi, ka krējuma un jogurta pircējiem nav izvēles, jo šo produktu iesaiņojums netiek pārstrādāts. – Ministrs ar vēl vienu augstāko amatpersonu man ieteica braukt uz tirgu. Sanāk, ka man vienas krējuma ķopseles dēļ jādodas cauri visai pilsētai – cik tad mums Rīgā vai miestos to tirgu ir?
