Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. februāris, 2012
Drukāt

Prezidents sola apmeklēt Zilupi, lai runātu ar “par” balsotājiem

berzins_andris_2102

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien solīja apmeklēt Zilupi un citas vietas Latgalē, kurās referendumā par krievu valodas statusa maiņu ar lielu pārsvaru tika nobalsots “par”.

Ja tikai 35% no Latgales balsstiesīgajiem iedzīvotājiem nobalsoja par krievu valodas noteikšanu par otro valsts valodu, tad situācija ir ļoti normāla, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” teica Valsts prezidents. Viņš akcentēja, ka Latgale nav viendabīga un dažādās vietās ir vērojami atšķirīgi rezultāti.

Bērziņš jau iepriekš ir apmeklējis vairākas vietas Latgalē, un viņš neuzskata, ka valoda ir šķērslis praktisku darbību veikšanai. Prezidents atgādināja, ka norisinās darbs pie īpašas attīstības programmas Latgalei izveidošanas.

Esot jārīkojas praktiski un cilvēcīgi, jo Latgalē ekonomiskā negatīvā situācija ir samilzusi vēl sliktāka nekā citur, vērtēja valsts vadītājs.

Prezidents raidījumā “Panorāma” arī skāra jautājumu par nepieciešamību padarīt mobilākas iespējas nepilsoņiem nokārtot naturalizācijas eksāmenu – šāda iespēja ir jānodrošina vairāk vietās Latvijā, nekā tas notiek pašlaik. Pakalpojumam ir jābūt pieejamam, piemēram, arī Valmierā, jo tas ir svarīgs jautājums veciem cilvēkiem. Valsts augstākā amatpersona arī mudināja ieviest Igaunijas sistēmu, kas paredz, ka valsts valoda kursos tiek mācīta par maksu, taču, ja apmācāmais ir sekmīgi nokārtojis pārbaudes eksāmenu, viņam šī nauda tiek atmaksāta.

Viņš atzina, ka attiecībā uz nepilsoņiem ir pārāk labvēlīga likumdošana, piemēram, attiecībā uz viņu iespējām nokļūt Krievijā – tādējādi Bērziņš netieši norādīja uz nepilsoņu motivācijas trūkumu naturalizēties.

Komentēdams Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova viesošanos Daugavpilī laikā, kad Latvijā aktuāls bija referendums par krievu valodu, Bērziņš norādīja: “Ja es būtu vēstnieks, es tā nerīkotos.”

Prezidents uzsvēra, ka nekavējoši ir jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai labotu likumdošanas robu, kas ir attiecināms gan uz referenduma aģitācijas kampaņas finansēšanu, gan uz pašas aģitācijas norisi. Šāda sakārtota sistēma nākamreiz Drošības policijai (DP) ļaus rīkoties, nevis tikai konstatēt faktus.

LETA jau ziņoja, ka DP priekšnieks Jānis Reiniks intervijā Latvijas Televīzijas 19.februāra raidījumam “De facto” apstiprināja – pastāv aizdomas, ka starp referenduma finansētājiem varētu būt ar Krieviju saistīti avoti.

Viņš šo referendumu vērtēja kontekstā ar Krievijas izvērsto tautiešu politiku, kas ir šīs valsts ārlietu resora izmantots instruments.

Kā sacīja Reiniks, tagad DP gaida 31.martu, kad referenduma iniciatoram – biedrībai “Dzimtā valoda” – jāiesniedz gada pārskats. “Tad mums noteikti radīsies jautājumi,” sacīja drošībnieks.

Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 vēlētāji, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 vēlētāji. Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tautas nobalsošanā nav pieņemts.

Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes “par” un “pret”, vai nevienu no atbildēm.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+