Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2016
Drukāt

Princis: Koncertzāle nedrīkst būt tikai piedēklis konferenču telpai

Foto: LETAFoto: LETA

Gvido Princis.

Akustiskā koncertzāle Rīgā nedrīkst būt tikai piedēklis konferenču telpai, aģentūrai BNS pauda Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

“Nevajadzētu nolaist latiņu tik zemu, ka neatpazīst tās idejas spilgtumu un spožumu. [Akustiskā koncertzāle] nedrīkst palikt kā konferenču telpas blakustelpa,” izteicās arhitekts.

Princis norādīja, ka Kultūras ministrija (KM) pašlaik redz tikai iespēju koncertzāles būvniecību finansēt, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, kas paredzēta degradēto teritoriju attīstībai. “Kas un kā notiks būs atkarīgs no resursu pieejamības,” norādīja Princis. Arhitekts gan atzina, ka koncertzāles atklāšanai vajadzētu būt notikumam. “Koncertzāli sagaida kā kūkas noformējumu – kaut ko īpašu,” viņš norādīja.

Princis atzīmēja, ka arī arhitektu diskusijā, kas jūnija vidū norisinājās viņa birojā, tika spriests, ka novietojums, vizuālais tēls, prestižs un identitāte akustiskajai koncertzālei ir ļoti svarīga, lai tā būtu veiksmīga. Arhitekts atzīmēja, ka diskusijas par akustisko koncertzāli vēl turpināsies.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka akustiskās koncertzāles projektu visreālāk īstenot sadarbībā ar privāto partneri, izvērtējot iespējamos finansējuma avotus, secinājusi KM. Ministrijas pārstāve Dace Vizule norādīja, ka šajā variantā koncertzāles būvniecībai būs pieejami ES fondu līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā.

KM valdībā plāno iesniegt trīs modeļus koncertzāles projekta īstenošanai. Viens no KM piedāvātajiem modeļiem būs koncertzāles projektu īstenot Rīgas degradētajā teritorijā, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, savukārt otrs paredzēs izmantot publisko-privāto partnerību, atklātā konkursā izvēloties privāto sadarbības partneri. Trešajā variantā koncertzāles projektu paredzēts īstenot sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, izvērtējot iespējas un izmaksas Rīgas Kongresu nama pārbūvei.

Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā diskusijā 14.jūnijā eksperti secināja, ka pagaidām piedāvātie akustiskās koncertzāles modeļi nav pietiekami vērienīgi.

Latvijas Arhitektūras 2016.gada balva žūrijas loceklis, sociālantropologs Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka valstij nevajadzētu steigties un veltīt laiku tam, lai īstenotu projektu, kuram ir lielāks vēriens. Viņš atzīmēja, ka “nevajadzētu mērķēt zemu, jo var gadīties, ka iznākums ir vēl zemākā līmenī”.

Otrs balvas žūrijas loceklis Uģis Kaugurs norādīja, ka projekts līdzinās vēlmei pasniegt dārgus ikrus, kuriem nepietiek naudas, tādēļ “uz maizītes tiek uzlikts viens ikrs”. Abi eksperti gan atzina, ka tas nenozīmē, ka projekti nav interesanti un tos nevajadzētu īstenot.

Kaugurs piemetināja, ka “finansējuma dopingu” vajadzētu novirzīt projektam, kura īstenošana dod vislielāko pievienoto vērtību pilsētvidē. Viņaprāt, tā ir koncertzāles un konferenču Skanstes apkaimē. Pievienoto vērtību Kaugurs neredzēja Kongresu nama rekonstrukcijas projektā.

Arhitekts Andis Sīlis, kurš savulaik strādājis pieckoncertzāles projekta uz AB dambja, diskusijā uzsvēra, ka vēriensckoncertzālei ir vajadzīgs, lai piesaistītu starptautisku uzmanību. Sīlis uzskata, ka tad, jackoncertzāledarbosies tikai vietējā līmenī, valstij tā nepārtraukti būs jāuztur, kas nav izdevīgi.

Arhitekts Uldis Balodis, kurš ir iesaistītsckoncertzāles un konferenču centra projekta Skanstes apkaimē veidošanā, atzīmēja, ka valstij sākumā vajadzētu īstenot to, kas ir iespējams, un pēc tam pievērsties koncertzāles veidošanai, kurai ir liels vēriens. Viņaprāt, arī vairāki konferenču centri vienā pilsētā ir normāla parādība. Arhitekts atzīmēja, kackoncertzāle uz AB dambja ir pilnīgi cita vēriena un finansējuma projekts, salīdzinot ar arhitektu biroja rīkotajā diskusijā apskatītajiem.

AB dambja koncertzāles izmaksas tiek lēstas 89 miljonu eiro apmērā. Zaķusalas konferenču centra, kurā ietilps arī koncertzāle, izmaksas ir 65 miljoni eiro, savukārt Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas – 39,69 miljoni eiro. Skanstes apkaimē plānotā centra un koncertzāles plānotas izmaksas īstenotāji pagaidām neatklāj.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+