×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.0°C
Marģers, Anastasija
Sestdiena, 21. aprīlis, 2018
15. janvāris, 2018
Drukāt

Bezdarbniekos reģistrējušies 63 tūkstoši. Iespējas atrast darbu? (22)

Latvāņu pļava, kurā 2010.gadā strādāja Siguldas novada bezdarbnieki, kuri iesaistīti 100 latu stipendijas programmā. Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) piektdien apmeklēja latvāņu pļavā pie Siguldas nodarbinātos 100 latu stipendijas programmas darbiniekus. Tikšanās laikā apkārtējos jautrību izraisīja PB prezidenta jautājums, par cik ilgu laiku šie 100 lati tiek saņemti - mēnesi vai dienu. Foto - LETALatvāņu pļava, kurā 2010.gadā strādāja Siguldas novada bezdarbnieki, kuri iesaistīti 100 latu stipendijas programmā. Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) piektdien apmeklēja latvāņu pļavā pie Siguldas nodarbinātos 100 latu stipendijas programmas darbiniekus. Tikšanās laikā apkārtējos jautrību izraisīja PB prezidenta jautājums, par cik ilgu laiku šie 100 lati tiek saņemti - mēnesi vai dienu. Foto - LETA

Publiskajā telpā beidzamajā laikā parādās apgalvojumi, ka tā dēvētā “simtlatnieku programma” tiek turpināta, kā arī kopumā tiek apšaubīta tās nepieciešamība jau sākotnēji. Bez tās arī emigrācija, iespējams, būtu bijusi augstāka, uzskata Labklājības ministrijā (LM).

Kāda ir situācija un kādi ir tuvākie izaicinājumi darba tirgū Latvijā, viedokli sagatavojusi LM Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece, ES Nodarbinātības komitejas vadītāja Ilze Zvīdriņa.

Bezdarbs mazinās un tuvinās sešiem procentiem

Savu vērtējumu par ekonomisko izaugsmi un darba tirgus situāciju regulāri sniedz kā pašmāju eksperti, tā arī dažādas starptautiskas institūcijas. Eiropas Centrālā banka savā jaunākajā ziņojumā norāda, ka bezdarba līmenis pērnā gada rudenī Eirozonā ir bijis zemākais kopš 2009. gada janvāra (8,8 procenti).

Arī Latvijā situācija darba tirgū beidzamajos gados ir uzlabojusies. Būtiski samazinājies ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrētais bezdarbs – no 14,5 procentiem 2011. gada sākumā līdz 6,8 procentiem 2017. gada nogalē. Šī gada pirmajā darba dienā NVA bija reģistrētas 63 tūkstoši bez darba esošas personas. Starp šiem cilvēkiem daļa ir tādu, kas aktīvi meklē darbu, un atgriezīsies darba tirgū, bet ir daļa arī ilgstošo bezdarbnieku, kuriem atgriešanās darba tirgū pēc ilgākas izkrišanas no tā, ir un būs grūtāka. 2016. gadā no reģistrēto bezdarbnieku vidus darba tirgū atgriezās 72 tūkstoši cilvēku, 2017. gada 11 mēnešos šis skaits sasniedza 62 tūkstošus. Šogad reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokrist līdz sešiem procentiem vai pat nedaudz zemāk.

Par to, ka situācija darba tirgū uzlabojas, liecina arī fakts, ka ir samazinājies arī to darba meklētāju skaits, kas zaudējuši cerību atrast darbu un tādu, kas strādā nepilna laika darbu, kaut vēlētos strādāt vairāk. Ir vērojams arī reģistrēto vakanču skaita pieaugums, kas ir dubultojies beidzamā gada laikā. Vēl viena būtiska darba tirgus iezīme ir reģionālās atšķirības. 2013. gadā tika ieviesta reģionālās mobilitātes atbalsta programma, kuras ietvaros ik gadu atbalstu saņem no 200 līdz 300 personas. Programma intensīvāk tiek izmantota Latgales reģionā. Ir plānots šo programmu paplašināt.

Taču svarīgi atcerēties par demogrāfisko tendenču ietekmi, jo valstī samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un vienlaikus arī kopējam nodarbināto skaitam ir tendence mazināties. Tas var “dzīt” uz augšu darba algas, bet tas savukārt var radīt konkurētspējas grūtības uzņēmumiem un līdz ar to bezdarba risku. Tiesa, tam ir arī cita ietekme – piemēram, darba apstākļu uzlabošana un straujāka uzņēmumu modernizācija. Tādēļ šo situāciju nepieciešams vērtēt vispusīgi.

Par tā saucamo “Simtlatnieku programmu”

Publiskajā telpā beidzamajā laikā parādās apgalvojumi, ka tā dēvētā “simtlatnieku programma” tiek turpināta, kā arī kopumā tiek apšaubīta tās nepieciešamība jau sākotnēji. “Simtlatnieku programma” krīzes laikā bija būtisks sociālais atbalsts, bez kura daudziem Latvijas iedzīvotājiem un ģimenēm būtu bijušas nopietnas grūtības segt pat savas pamatvajadzības. Bez tās arī emigrācija, iespējams, būtu bijusi augstāka.

Taču programma apzināti tika veidota tā, lai to pārtrauktu tiklīdz ekonomiskā situācija uzlabotos. Tā arī tika pārtraukta 2012. gadā. Taču 2013. gadā tika turpināta krīzes laikā pārtrauktā algoto pagaidu sabiedrisko darbu programma, kurā iesaistīties var tikai personas, kuras NVA ir reģistrējušās vismaz pusgadu vai arī nav bijušas reģistrējušās iepriekš NVA, bet vismaz gadu nav strādājušas. Šis pasākums ir galvenokārt paredzēts reģioniem ar sarežģītāku darba tirgus situāciju, un tā primārais mērķis – darba iemaņu uzturēšana cilvēkiem, kas saskaras ar būtiskām grūtībām atrast darbu. Būtībā tas var kalpot kā pirmais solis uz normālo darba tirgu. Tādēļ vajadzības gadījumā to pavada arī citi pakalpojumi, t.sk. atkarības ārstēšanas programmās un mācību pasākumi, kā arī aktīva darba meklēšana.

Mācības darba meklētājiem

2011. gadā tika reformēta mācību sistēma, uzsvaru liekot uz darba tirgus pieprasījumu. Mācību jomu noteikšanā piedalās gan sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības), gan nozaru speciālisti. Šobrīd divas trešdaļas no profesionālās izglītības programmām, kas tiek piedāvātas bez darba esošajiem, ir saistītas ar apstrādes rūpniecības jomu, bet mācību programmu saraksti regulāri tiek pārskatīti un aktualizēti. Piedāvājums ietver arī tādu formu kā praktiskās mācības pie paša darba devēja un mācības pēc darba devēja pieprasījuma. Papildus ieviestas dažādas datorizētas programmas, šādi dodot iespēju salīdzināt mācību iestāžu sniegumu (lai veicinātu taisnīgu konkurenci) un apskatīt darba tirgus prognozes. Pastāv arī iespēja mācības pabeigt pēc darba uzsākšanas. 2018. gada laikā plānots padarīt stingrākus kvalitātes nosacījumus izglītības iestādēm, lai panāktu labākus darbiekārtošanās rādītājus. Nākotnē paredzēts piemērot principu “samaksa par rezultātu”, mācību iestādei par pakalpojumu noteiktu daļu samaksājot tikai pēc veiksmīgas iekārtošanās darbā.

Taču svarīgi ir ne tikai piedāvāt vajadzīgus pakalpojumus un tos pilnveidot, bet arī regulāri vērtēt īstenoto nodarbinātības politikas pasākumu ietekmi un efektivitāti. 2013. gadā tika veikts pirmais vērienīgais ietekmes novērtējums (piesaistot Pasaules Bankas un OECD ekspertus) mācību programmām, vērtējot, kā tās ietekmē personu algas un nodarbinātības situāciju, salīdzinot tos, kas piedalās mācībās un tos, kas nepiedalījās mācību pasākumos. Tika konstatēta pozitīva ietekme, tādējādi apliecinot, ka mācības un jaunas profesijas ieguve vai pilnveidošanās esošajā profesijā, kā arī papildus darba tirgū nepieciešamo prasmju apguve, sniedz labākas iespējas tālākam ceļam darba tirgū. Pašreiz Labklājības ministrija kopā ar OECD ekspertiem strādā pie nākamā šāda izvērtējuma, pievēršoties gan mācībām, gan citām programmām. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā arī ievērojamu Eiropas Sociālā fonda projektu ieguldījumu un nepieciešamību regulāri tos vērtēt. Izvērtējumā gūtās atziņas tiks izmantotas tālākai pasākumu pilnveidei.

Tuvākā laika izaicinājumi

Bez šaubām būtiskākais darba tirgus izaicinājums ir demogrāfiskā situācija, kas ietver gan jautājumus, kas skar migrāciju, gan to, ka darba tirgus vidējais dalībnieks ir gados vecāks cilvēks.

Latvijā personām, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, tiek piemērots “darba tirgus tests”, kas sastāv no divām daļām – algas nosacījuma (vispārējais nosacījums ar atsevišķiem izņēmumiem pašreiz ir vidējā alga tautsaimniecībā) un vakances reģistrēšanas, lai pārliecinātos, vai tiešām vietējais darbaspēks nevēlas tādu vakanci aizpildīt. Imigrācijas lēmumiem var būt ilgtermiņa ietekme ne tikai uz tautsaimniecības attīstību, bet arī tās produktivitāti kopumā. Tādēļ te nepieciešams ļoti rūpīgi vērtēt, kāda kvalifikācijas un prasmju imigrācija ir nepieciešama, bet kāda var radīt negatīvu ietekmi. Visbiežāk ES valstis izvēlas tādu risinājumu, kas vienlaikus ir gan ir atbalstošs ekonomikas virzībai uz augstāku tehnoloģisko attīstību, bet ņem vērā arī atsevišķu nozaru specifiskas situācijas, piemēram, sezonas darbinieku gadījumā.

Arī darba tirgus dalībnieku vidējā vecuma palielināšanās nozīmēs, ka arvien aktuālāks kļūs jautājums par darba vietu pielāgošanos šīm izmaiņām. Tādēļ jau pašreiz tiek strādāts pie konkrētiem pasākumiem, piemēram, iespējas uzņēmumiem izvērtēt pašreizējo darba vietu atbilstību tādām izmaiņām, ir domāts arī par dažādiem citiem atbalsta pasākumiem. Piemēram, darba vietu pielāgošanu un veselības atbalsta pasākumiem, kurus NVA plāno uzsākt jau šogad.

Pērnā gada rudenī ES valstu vadītāji proklamēja Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, kas aicina arvien vairāk pievērsties līdzdalībai darba tirgus veicināšanā. Savādāk sakot, turpmāk mums arvien vairāk vajadzēs koncentrēties uz preventīviem pasākumiem, atbalstu jau nodarbinātajiem, jo īpaši tiem, kas darba tirgū jau ir ilgāku laiku. Tas ietver sevī gan mūžizglītības atbalsta programmas, gan citādus atbalsta pasākumus, tai skaitā nepieciešamību pašiem darba devējiem investēt savu darbinieku prasmēs. Ir beidzamais laiks apzināties, ka līdz ar produktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā, automatizāciju un digitalizāciju mainās gan darba tirgū nepieciešamo prasmju kopums, gan pieaug ilgstoša bezdarba risks personām ar zemām prasmēm. Tāpēc ieguldījumi prasmēs, izglītības programmu kvalitātē un to orientācijā uz darba tirgu būs svarīgi un izšķiroši faktori kā bez darba esošo, tā arī jau darba tirgū strādājošo cilvēku konkurētspējas uzturēšanai un vakanču aizpildīšanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Ko piedāvās uzspiestajiem “bēgļiem”, ja visu atdos vietējiem( par minimālo samaksu un vēl zemāku :))) )??

  2. Parunāja. Un iespējams, nopelnīja. Ir tāds trāpīgs teiciens, iz dzīves, ka vislielāko naudu nopelna ar runāšanu. Tādēļ jau tā birokrātija ir tik uzblīdusi un nemana tās samazināšanu. Lai gan Kučinskis tika minējis par to, un pat nomainījis sev tur, tā procesa kuratoru. Tikai domājams, ka tā birokrātija, ierēdniecības armija tik viegli vis nepadosies. Ticamāk, ar to, vismaz Latvijā, nav iespējams tikt galā. Dati nepārbaudīti, bet Latvijā uz simts iedzīvotājiem esot 16 ierēdņi, kamēr UK, kura ir ļoti jaudīga, triljonu un triljardu naudiņas apgrozījuma valsts, tikai ap 7 – 8. Vēlreiz gan minu, dati pasmelti tikai no interneta, nepārbaudīti, tomēr domāju, ka latvijas iedzīvotājam būtu ļoti svarīgi zināt šādas nianses, kā, un cik kvalitatīvi tiek pārvaldīta valsts, pirms tērēt ierēdņu armijai budžeta naudu.

  3. Kad beiks di…..,lai norauj udeni.Ar visim kursiem un videjo tehnisko izglitibu nav iespejams atrast pieklajigu darbu.

  4. darbam nederīgie, ne bezdarbnieki

  5. Ko var muldēt.Ja latvieši nebűtu braukuši prom bezdarbs būtu daudz lielāks

  6. Bla, bla, bla … NVA reģistrēto skaits neataino patieso bezdarbnieku skaitu! Cik var muļķot ssbiedrību ar šo blefu?

  7. Protams eju uz tiem kursiem paēdis pusdienas un stipendiju saņemu. Ko māca vai nemāca man po. Nva apgūst eiropas naudas ko iemāca vai iesi darbu meklēt tas neintetesē. Galvenais lai papīri ir pareizi aizpildīti un nauda samaksāta. Jūs tik strādājat algotu darbu lai mūs bezdarbniekus uzturat muļķi rukājat es uzto paņirdzu.

  8. Es,jau redzu,kas tais “simtlatniekos“strada un tas macibu programmas apmakle.Tas ir nodzerusas kolhoza paliekas ,kam nav pat logiskas domasanas.Vienu tadu panemu meza zarus vakt,ari tas darbs par grutu ,jo nav elementaras logiskas domasanas.Ari tos kursus apmekle pabalstu del nevis,lai pec tam atrastu darbu(cits jau vairakas reizes vienus ),diez vai kads uznemejs nems darba sitos alkonautus metinatajus,dotorspecialistus utt.nodzerusos ar paligskolas izglitibu.

    • Nu tev ir komentāri visās jomās,bet par šo daļēja taisnība ir.Pati strādāju un redzēju.Strādā gan alkoholiķi,gan cilvēki ar veselības problēmām un citi.Strādā cik nu katram tā noturība ir.Vai tu strādātu par 150 eiro astoņas stundas dienā?

  9. ir kaa ir ja cilvekam ar labu augstako izglitibu bezdarbniekospiedavaa darbu par iztikasminimumu:))atvainojiet cilveki nestudee lai stradatu par minimalo algu

    • Jāizvēlas pareizais studiju lauks. Dažus gadus atpakaļ visi skrēja ‘juristos”. Kur tāds nezvērs atradīs darbu? Vai esi pamēģinājis izmācīties par skolotāju?

      • Skolotājus arī nrvsjag

        • Nevajag. 150 niekos darba līgums ir par 8st. dienā.Tad parēķiniet, cik stundā un nekāda darba iemaņu uzlabošana nenotiek. Uz darbu nav jāiet, kad ir apmeklējums NVA, vai esi sarunājis darba interviju. Tur arī ir limits.

  10. Kaut kā nesaprotu kāds var būt bezdarbs ,ja manam vīram pensionāram darba pilnas rokas spēj tik strādāt lieta tāda ka negrib strādāt bet meklē kur bez liekām pūlēm maksās lielu naudu ,ja tie meklētāji būtu tik čakli sen dienas būtu ārzemēs iestājušies darbā ,bet liekas ka palikuši tādi puskoka lecēji un gaida birstam no gaisa kliņģerus

    • gatera īpašnieks - miljonārs Atbildēt

      Varbūt tavs vīrs grib pie manis pastrādāt par 5 eiro dienā? Kopā ar pensijas pabalstu sanāks prāva nauda!
      Varbūt kāds vai kāda grib pastrādāt par brīvu? Darba ir daudz un varu noslogot no rīta līdz vakaram ilgstošā laika periodā. Nevis nauda un alga, bet darbs dara darītāju (tautas gudrība)!

  11. Jā,tāda muldēšana vien ir.

  12. Kur mazinās tas bezdarbs!Jaunos neņem, nav pieredzes un tie, kam pie 60 tie vairs neder.Tie darbi,kas pieejami ne visiem ir izpildāmi.Solīja daudzās darbavietas,bet kaut kā neredz.Uz kurieni tad taisās aicināt aizbraukušos?

  13. Lai vini vienreiz beidz bazt batonus ausis.Kads bezdarbs mazinas?Kura vieta?Tikai ne Liepaja.Lai kur ari neietu meklet darbu,ari pec piedavajumiem interneta,visur tikai baro ar solijumiem.Ja kas,tad mes piezvanisim.Bet ta jau var sagai9dit kamer pucei aste ziedes.Bet tas ka visiem vajag dzivot,nevienam neinterese.Bet Jus tikai gaidiet,ka tadi mulkisi.

Draugiem Facebook Twitter Google+