Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2013
Drukāt

Projekts “Skaņu māja” tautas mūzikas festivālā “Dzīvā mūzika”

Foto: LetaFoto: Leta

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Tautas mūzikas koncerts Latviešu Biedrības namā.

Šonedēļ, 2013. gada 9. novembrī Valmieras muzejā norisināsies tautas mūzikas festivāls „Dzīvā mūzika”, kura ietvaros noslēgsies instrumentu spēles tradīciju atjaunošanai veltītais Latvijas un Igaunijas sadarbības projekts „Skaņu māja”.

Festivālā notiks atklātās instrumentu spēles un muzikantu vecmeistaru meistarklases, tautas mūzikas koncerts, kā arī tiks atklāta mūzikas instrumentu izstāde. Jau no piektdienas, 8. novembra muzeja telpās notiks projekta „Skaņu mājas” noslēdzošā instrumentu spēles mācību sesija.

Projekts „Skaņu māja” ir devis lielu ieguldījumu Vidzemes un Dienvidigaunijas instrumentu spēles tradīciju atjaunošanā. Gada sākumā Latvijas un Igaunijas mācekļi apguva ermoņiku un abpus robežai spēlēto daudzstīgu kokļu jeb caurspēlējamo cītaru izgatavošanu. Projekta nākamajā pakāpē interesentiem bija iespēja piedalīties instrumentu spēles apmācību nometnēs, kur tika spēlēti jaunizgatavotie instrumenti, kā arī vairāki citi kaimiņu novadu muzicēšanas tradīcijām kopīgi instrumenti. Spēlmaņi, muzicējot pa vienam un kopīgā orķestrī, mācījās populārākās latviešu un igauņu melodijas, un guva plašākas zināšanas par kaimiņtautas nebūt ne tik atšķirīgajām mūzikas tradīcijām un kultūru.

Iespēja iepazīties ar šī daudzpusīgā un interesantā projekta rezultātiem tiek piedāvāta noslēguma pasākumā – tautas mūzikas festivālā „Dzīvā mūzika”.

Projektu ar Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas „Estonia-Latvia” atbalstu īsteno Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība un Pilvas (Põlva) pilsētas pašvaldība, sadarbībā ar ermoņiku biedrību „Lõõtspilliselts”.

9.novembrī plkst. 12.30 tiks atklāta īpaši festivālam „Dzīvā mūzika” veidota mūzikas instrumentu izstādē, kurā būs aplūkojami senie skaņu rīki no muzeja un privātām kolekcijām, un projekta ietvaros no jauna izgatavotie un restaurētie instrumenti.

Plkst. 13.00 visi interesenti tiek aicināti uz projekta atklātajām meistarklasēm, kurās varēs iepazīties ar ermoņiku, latviešu un igauņu daudzstīgu kokļu, mandolīnu un vijoļu spēles un tās mācību paņēmieniem. Plkst. 16.00 „vecmeistaru meistarklasēs” ar muzikantu pieredzes stāstiem dalīsies vecākās paaudzes kokļu un ermoņiku spēlmaņi.

Plkst. 18.00 pasākumu noslēgs tautas mūzikas koncerts, kurā piedalīsies „Skaņu mājas” pasniedzēji – Heino Tartess, Krista un Raivo Sildojas, Oskars Patjanko ar grupu, Ilmārs Pumpurs un folkloras kopas „Dandari” spēlmaņi, kā arī folkloras kopas „Garataka” kapela. Apgūtās prasmes rādīs instrumentu spēles mācekļu grupas un „apvienotais orķestris”. Festivāla goda viesi – Ieviņa ermoņikas spēlmanis Valdis Andersons ar kapelu, Normunds Tušinskis, koklētājs Jānis Uzkliņģis un Žīguru kapela, muzikanti Heino Sõna un Veino Ero no Igaunijas.

„Strauji sarūkošie attālumi starp zemēm, ļaudīm, kultūrām, aizvien spēcīgāk aktualizē identitātes jautājumus – kas es esmu, no kurienes nāku, kādu mantojumu nesu sev līdzi. Šie jautājumi daudzās zemēs liek atdzimt interesei par savas zemes, reģiona, novada kultūras tradīcijām. Ar to skaidrojama arī pēdējā laikā aizvien pieaugošā interese par lokālajām muzicēšanas tradīcijām. Tautas mūzika, no vienas puses, piedāvā bagātu materiālu un ir ļoti piemērota apguvei un praktiskai izmantošanai mūsdienu kultūrvidē, bet, no otras puses, prasa nopietnus ieguldījumus, izziņas un popularizēšanas darbu. Īpaši tas attiecas uz jaunāko laiku muzicēšanas tradīcijām, mūziku, kas vēl pirms dažām paaudzēm lietota sadzīvē un glabā spilgtas reģionālas īpatnības. Laikam ritot, tā pakļāvusies modernās, populārās kultūras spiedienam, vai pat tikusi apzināti skausta un nīdēta, aizstājot ar „mākslinieciskām” skatuves priekšnesumu formām,” stāsta Ilmārs Pumpurs, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas ansambļu eksperts.

Festivālu „Dzīvā mūzika” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programma „Estonia-Latvia”, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valmieras muzejs.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+