×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
4. decembris, 2017
Drukāt

Prokuratūra izvērtēs Šlesera un Zatlera izteikumus (3)

Foto LETAFoto LETA

Savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors izvērtēs bijušā politiķa Aināra Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumus “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai.

Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana.

Zatlers šodien komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.

Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tāpēc abu toreizējo amatpersonu izteikumi tiks izvērtēti.

Prokurors gan šobrīd vēl nav izlēmis vai tiks ierosināta pārbaude vai kriminālprocess. “Abu šo personu paustās versijas ir jāpārbauda,” uzsvēra prokurors. To, vai šāda it kā notikusī saruna starp Šleseru un Zatleru tiešām eksistē un atrodas “oligarhu lietas” materiālos, varēšot pateikt tikai pēc pārbaudes beigām, jo saskaņā ar likumu informācija par pārbaudes gaitu ir ierobežotas pieejamības.

Leja arī apliecināja, ka līdz nedēļas beigām plāno pabeigt pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākto pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Judins uzskata, ka 30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.

Tāpat prokurors turpina vēl vienu pārbaudi, kas sākta saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijā pētāmajiem jautājumiem. Leja gan nekomentēja pēc kuras personas iesnieguma šāda pārbaude sākta un kādi apstākļi pārbaudē tiek vērtēti.

Tāpat Leja pastāstīja, ka šodien nolēmis nesākt kriminālprocesu pēc Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Jura Paidera iesnieguma, kurā viņš lūdza pārbaudīt žurnāla “Ir” galvenās redaktores Nellijas Ločmeles rīcību vēršoties ar ziņojumu par Paidera izteikumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Leja iepriekš arī izvērtējot Ločmeles iesniegumu atteica sākt kriminālprocesu par Paidera un cita Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Imanta Liepiņa izteikumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Ločmele iepriekš iesniegumā rakstīja, ka Paiders komisijas sēdē nepatiesi apgalvojis, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevējas AS “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, jo tie neesot publiskoti. Savukārt Liepiņš, Ločmeles vērtējumā, komisijai sniedzis nepatiesu paskaidrojumu, apgalvojot, ka “Ir” veiktā “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas” un “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”.

Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad šogad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Šobrīd dienesta pārbaudes secinājumi nodoti Drošības policijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Abus sugas brāļus vienā cilpā!!!

  2. … Beidzot kads no prokuroriem spej saprast, ka patiesiba ir dargaka lieta tieslietu pasaule, un, ka pretejie viedokli ir jaizmekle, un, ja nav pieradijumi, tad jasoda abus par meliem … bet nav jaizbeidz lieta(s) ka nebijusi(as) … !

    … Talak, Slesera, izmantota metode, ka neatbildet uz jautajumiem, liekas ir patapinata no jau zinamas Lembergisma haosas ieviesana metodes tieslietas, ar nesaistitu kritiku par: 1. apsudzeta nespeju izprast apsudzejuma nozimi, vai 2. lieluma parametrus; 3. tieslietas procesa kartibu, vai muldet par ko citu, iesaistot vel citus, u.t.t.

    … 79.49 % it ka nepatiesibu, nekada zina nevar atsvert 20. 51% patiesibu … !!! Ar kadam kriterijam tas ir ticis izmerits godigi … ???

    … Kaut 0.01% no visa kvantitativi butu tikai patiesiba, tad, kvalitates zina tas varetu pat but vertejams 99.9 %, lieta par kriminalnoziegumiem pret valsti, vai kadu personu !!!

    … No malas skatoties, izliekas, ka tieslietu procesos Bezabrene arvien piedalas logika nekompetenti, bet ietreneti, specialisti, kuri profesionali prot vadit savus klientus ta, lai tie izvairitos no atbildibas …!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+