Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. aprīlis, 2014
Drukāt

Provokācija pašā Rīga centrā?


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pilsētvides objekts “Pieminekļu kari” bijušajā Ļeņina pieminekļa vietā Rīgā ir viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas objektiem, kura mērķis ir asprātīgi provocēt skatītāju. Ko cilvēki domā par šo māk­slas darbu pašā Rīgas centrā, vaicāju vairākiem sastaptajiem rīdziniekiem.

Dace Pētersone, kundze ap 50 gadu vecumu: “Ar prātu es saprotu šīs instalācijas jēgu – parādīt, cik dažādi laiki un kultūras mūs ir ietekmējuši kā tautu. Tikai izteiksmes līdzekļi tādai pilsētai kā Rīga nedaudz par prastu, jo, manuprāt, nepiestāv mūsu pilsētas centrā melnādaina Bārbija pat tad, ja tā simbolizē globalizāciju un zviedrus. Man gribas redzēt ko cēlāku, kā, piemēram, Dziesmu svētku sidraba birzs, jo pārāk ilgu laiku šī vieta nesusi sevī Ļeņina ļauno tēlu. Varbūt te varēja būt skaists Rīgas – kultūras galvaspilsētas – simbols?”

Helēna, kundze pēc 50 gadu vecuma, kura apstājusies, lai instalāciju fotografētu: “Man nepatīk. Šķiet, ka netop skaidra šīs instalācijas jēga ne rīdziniekiem, ne pilsētas viesiem. Vismaz vajadzēja pielikt uzrakstus abās Brīvības bulvāra pusēs ar paskaidrojumu, kas tur attēlots, lai cilvēki saprastu šo tā dēvēto mākslas darbu. Krustojums uz instalācijas pusi ir slēgts. Pie tā var nokļūt tikai pa garo liepu aleju. Uzskatu, ka šī vieta ir pārāk būtiska pilsētai, lai kādam māksliniekam tur ļautu spēlēties bez konkursa.”

Brigita, arī kundze pēc 50 gadu vecuma: “Man patīk. Kaut kas neierasts. Izskaitās krāsaini un spridzīgi! Protams, par šā objekta jēgu es biju lasījusi avīzē.”

Uģis Kalniņš, 32 gadus vecs: “Man šis darbs ir vienaldzīgs. Pat nebiju to pamanījis, līdz pievērsāt manu uzmanību. Bet, ja kādam patīk dekorēt pilsētu, lai to dara.”

Natālija, 43 gadi, gaida mikroautobusu: “Vai tas nav klāt pie Ministru kabineta? Nezinu, vai tas ir labi, ka ir tik tuvu… Vai šis darbs nesimbolizē viņu politiku?”

Pēteris Krilovs, kungs pēc 60 gadu vecuma: “Nezinu, vai tādam darbam šobrīd būtu laiks un vieta, jo sakarā ar Ukrainu ir nestabila starptautiskā situācija. Varētu pat teikt, ka arī Krimā ir bijusi ievērojama Krievijas ietekme, bet tik un tā bija Ukrainas daļa. Man patīk līdzsvarotāki pieminekļi kā netālu esošais pulkvedim Kalpakam, ko tiešām uzskatu par skaistu mākslas darbu.”

Ieva, 22 gadi: “Es pirmo ieraudzīju to melnādaino Bārbiju un nobrīnījos, kāds cirks atkal atbraucis… Skatoties tālāk, man patika Jaunava Marija ar bērnu, kas parādījās virs melnā kluča. Tas bija skaisti un iespaidīgi. Abi pārējie tēli mani īpaši neuzrunāja, bet pieļauju, ka līdz rudenim daudziem rīdziniekiem izstrādāsies reflekss piefiksēt, vai Brīvības ielu viņi šķērsojuši pie Kluča, Bārbijas, Marijas vai Vilhelma.”

Fakti

Kopš 27. marta Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, atklāts pilsētvides objekts “Pieminekļu kari” – instalācija, kas apspēlē dažādo Rīgas un visas Latvijas likteni un attīstību ietekmējušās varas.

Kristietību un Poliju simbolizē 16. gadsimta koka skulptūras “Jaunava Marija ar bērnu” makets (oriģināls atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā), nacionālismu un Vāciju simbolizē Kārļa Gustava Mencela skulptūra “Vilhelms I” (oriģināls atrodas Berlīnē Grunvaldes tornī), komunismu un Krieviju raksturo Gustava Kluča darbs, bet globalizāciju un Zviedriju melnādaina Bārbija zviedru tautastērpā.

Pilsētvides objekta autors ir tēlnieks Aigars Bikše, un to paredzēts eksponēt līdz 26. oktobrim.

Stiprā vējā objekts var nedarboties.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+