Puķu bērna Sprūdža vajāšana pēc partijas piederības 0
Reformu partijas ētikas komisija izvietojusies bezlogu puspagraba skabūzī, kas apmēbelēts tikai ar galdu, aiz kura, acis dzalkstīdami, sēž “ētiķi” – deputāts Dīriķis, auklīte Marija Papiņa un partijas vecbiedrs Tokako.
Uz servanta salikti inkvizīcijas saimniecības priekšmeti: āķi, spiedes, stipri sinepju plāksteri un karstu ogļu gludekļi. Priekštelpā žurnālu galdiņā ir frizētavu literatūra tiem, kas gaida rindā. Tieši šais drūmajās telpās notika ministra Sprūdža spīdzināšana un tiesa, kuras materiālus noslepenoja kā ierobežotas pieejamības informāciju. “Aizslēgto” dokumentu kategoriju piešķīra tamdēļ, ka lieta skāra īpaši augstu personu, RP smagi piemeklētu premjera kandidātu, un runa bija par sevišķi lielām summām, kas bija nodokļu maksātāju nauda, bet tika privatizēta, kad Sprūdža draudzene no viņa saņēma godalgu kā ministra biroja vadītāja un slimnieka kopēja.
Manā rīcībā ir video no svešām acīm slēptās sēdes. Brīdinu – tajā ir nepatīkami skati un vardarbība. Darbojas – vainīgais Sprūdžs, kurš iesākumā svilpo melodijas no multfilmām, bet pamazām kļūst nobijies kā suņuks un, trīcēdams kā apšu lapa, ir satriekts, ka žēl skatīties.
Dep. Dīriķis: – Tātad klases žurnālā atzīmēsim, ka ar ievērojamu sabiedrisko stāvokli apveltītais Sprūdžs nodarījis kaunu dižai partijai, būdams Kupidona un “jaunībai jāiztrakojas” iespaidā, aizmirsis par morāli un politisko atbildību.
Partijnieks Tokako: – Ak tu, prakvasts tāds!
Auklīte Papiņa: – Kāds nelabais jūs katru reizi pagrābj aiz rokas, kad gribat partiju iedzīt kapā! Vienreiz būsiet nopelnījis sukas.
Kamēr duenja svārstījās izvēlē starp atskabargaino āķi un nokaitēto pletīzeri, sēdes vadītājs Dīriķis ieturētā tonī atsāka: – Mēs taču zinām, ka biedrs Sprūdžs ir lēnīgāks par jēru un mušai nenodarīs pāri. Zēnam ir laba sirds. Šie sīkumainie dzēlieni liecina, ka uz nabadziņu uzēdušies un notiek vajāšana pēc partijas piederības.
– Kā tad! – nicīgi attrauca auklīte. – Gaidiet gan no viņa labu, arvien savārīs kādas ziepes. Nepaiet ne nedēļa, kad viņš atkal kaut ko saputro.
– Ak tu, prakvasts tāds! – piemetināja Tokako.
– Partijā citi arī nav einuhi! – sašutis pretojās Dīriķis. – Cik neesam iesēdušies peļķē! Tas tāds ekoloģisks dzīvesveids.
Marija Papiņa smīnēja: – Jūs esat dabas bārenis kā ministrs, vai izliekaties? Kad šo lielībnieku iecēlām par ministru, bija jāpadomā, ka tur taču vajadzētu kaut ko sajēgt pašvaldību lietās, nevis tikai par vāverītēm un lācēniem.
– Viņa zobens dzēris Lemberga asiņu! – iesaucās deputāts.
– Jā, un vēl izvirziet Sprūdžu par Latvijas lepnumu! – atcirta saniknotā aukle.
– Šito prakvastu? – izbrīnījās miegainais Tokako.
Noslēgumā ētikas komisija slaucīja acis par biedram uzgūlušos nelaimi un audzinātājs Dīriķis nopūties atlaida Sprūdžu: “Ejiet, māmiņa jūs jau meklēja.”
– Jabadabadū! – nožāvējis asaras, iegavilējās ministrs un aizdiedza pa tekošām darīšanām.
