Kultūra
Kultūrpolitika

Pulcēties pie šūpuļa. Muzeju nakts sarīkojumi notiks 204 vietās 16


Muzeja nakts uzvedums Bauskas pilī.
Muzeja nakts uzvedums Bauskas pilī.
Publicitātes foto

Vietu skaits aug, dalībnieku nostabilizējies
Muzeju nakts pasākumi 19.maijā norisināsies 204 vietās visā Latvijā, preses konferencē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Muzeju nakts tēma šogad ir “šūpulis”, jo pasākumos un ekspozīcijās tiks vēstīts par Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvības jautājumiem, dzimtām, novadiem u.tml.

Šogad dalībnieku skaits ievērojami pieaudzis – Rīgā Muzeju naktī piedalīsies 77 vietas, kas ir par desmit vairāk nekā pērn, bet Vidzemē iedzīvotāji varēs apmeklēt vietas, kas ir par septiņām vietām vairāk nekā pagājušajā gadā.

Kurzemē savas durvis apmeklētājiem vērs 32 vietas, Latgalē 31 vieta, savukārt Zemgalē – 18 vietas. Melbārde norādīja, ka arī šajos reģionos pieaudzis iniciatīvas dalībnieku skaits. Muzeju naktī piedalīsies ne tikai muzeji, bet gan arī vairāk nekā 40 citas vietas, kurās Latvijas kultūrvēsturisko vērtību izzinošas aktivitātes rīkos vietējie sabiedriskās dzīves veidotāji.

Tradicionāli Muzeju naktī durvis vērs arī valsts pārvaldes iestādes, tostarp Saeima, kurā būs aplūkojama Latvijas valsts dibinātājiem veltīta ekspozīcija, kā arī Latvijas valsts prezidenta rezidence un citas vietas.

Melbārde norādīja, ka aizvadītajos gados cilvēku iesaiste Muzeju nakts pasākumos ir nostabilizējusies, sasniedzot vidēji 250 000 apmeklējumu, savukārt pērn kopumā Latvijas muzejos reģistrēti 3 692 678 apmeklējumi, kas ir par aptuveni miljonu vairāk nekā 2013.gadā.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas (KM) apkopotajiem datiem, 2017.gadā valsts muzeju ekspozīcijas apmeklējuši 1 881 113 cilvēki. Vispopulārākais bijis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, ko pērn apmeklējuši 568 000 interesentu. Tāpat īpaši apmeklēts bija Turaidas muzejrezervāts (256 352) un Rundāles pils muzejs (255 600).

Starp Kultūras ministrijas pārraudzītajiem muzejiem izceļams arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas pagājušajā gadā uzņēmis 251 356 apmeklētājus, kā arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kur viesojušies 133 122 interesenti.

Ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis 1,88 miljonu kopējo apmeklējumu skaits attiecināms vienīgi uz 115 valsts akreditētajiem muzejiem, taču valstī darbojas vēl vairāk nekā 100 privātie muzeji, par kuru apmeklējumu KM datus neapkopo.

Muzeju nakts interaktīvā norises vietu karte pieejama Kultūras ministrijas mājaslapā, savukārt interneta vietnē “www.muzeju-nakts.lv” var iepazīties ar izvērstu pasākumu programmu.Te neliels ieskats ierosmei, kurp doties, bet visa Muzeju nakts programma: muzeju-nakts.lv.

Vidzeme: no dokumentālā līdz smilšu kino

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedi” Muzeju nakts sāksies ar radošajām darbnīcām bērniem un jauniešiem. Saulei norietot, muzeja dārzā sāks darboties brīvdabas kinoteātris, rādot filmas “Baltu ciltis” un “Mērijas ceļojums”. Kino skatīšanās turpināsies arī pēc pusnakts jaunuzceltajā atklātajā krātuvē. Visu nakti varēs skatīt pastāvīgo ekspozīciju “Daugavas krastu likteņstāsti”, bet Aizkraukles pagasta kultūras namā – muzeja pastāvīgo ekspozīciju “Padomju gadi”, kā arī skatīties padomju laiku dokumentālo kino.

Staiceles lībiešu muzejs “Pivālind” rīkos Staiceles papīrfabrikas (Lielā iela 38) 120 gadu jubilejas pasākumu, kura ietvaros no plkst. 19 līdz 20 paredzēta ekskursija pa fabrikas teritoriju. Jubilejai veltīta izstāde skatāma Staiceles bibliotēkā, bet Mūzikas un mākslas skolā (plkst. 20) – animācijas filmiņa par Staiceli un koncerts. Savukārt Āraišu arheoloģiskais parks Muzeju naktī centīsies pierādīt, ka ezerpils bijusi latviešu sentautas šūpulis. Plkst. 21 – 23 būs seno latgaļu prasmju demonstrējumi un meistarklases, vakara ekskursijas, “Abra – maizes šūpulītis” – vienas nakts izstāde sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un maizes cepšanas darbnīcu. Melānijas Vanagas muzeja vadītāja stāstīs par izsūtītās rakstnieces gaitām tālajā Sibīrijā un milzīgo darbu, gan vācot materiālus plašajam dzimtas kokam, gan rakstot autobiogrāfisko grāmatu “Veļupes krastā”. Apmeklētāji varēs doties mazās plosta ekskursijās kopā ar kādu dziesminieku un piedalīties šūpuļdziesmu pētīšanas un radīšanas darbnīcā “Eksperiments”.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs leposies ar spilgtākajām trīs tūkstošus gadus senās Lielvārdes vēstures liecībām izstādē “Paaudžu paaudzēs kaldināts, Lielais Vārds top cildināts”. Radošajās darbnīcās–tirdziņā piedalīsies vietējie amatnieki. Plkst. 19 un 20.40 būs Smilšu kino seanss, ko piedāvās māksliniece Zane Pumpure-Prāmniece. Tiks godināts Lielvārdes tautastērps, bet Muzeju nakts noslēgumā plkst. 21 Lielvārdes Tautas teātris rādīs novadnieka Gunāra Priedes lugas “Saniknotā slieka” dramatizējumu un brīvdabas kinozālē tiks demonstrēta Anša Epnera un igauņu pētnieka Teņa Vinta filma “Lielvārdes josta”.

Zemgale: no Raiņa šūpuļa līdz Ziedoņa laikam

Raiņa muzejā “Tadenava” (Jēkapils nov., Dunavas pag.), kur kārts dižā latviešu dzejnieka šūpulis, varēs piedzīvot radošu ceļojumu mākslā, mūzikā un dzejā. Atklājot mākslinieka Divi Melni Suņi (Aleksandra Koškina) grafikas darbu izstādi, skatītājus priecēs muzikāla performance ar dzejnieces Lauras Vinogradovas piedalīšanos.

Viesītes muzejs “Sēlija” (A. Brodeles iela 7) Muzeju nakti sāks Paula Stradiņa skolas dārzā (Peldu iela 2), dodot iespēju iepazīties ar ārstniecības augu stādījumu “Veselības pēda”, senču gudrībām un baudīt vietējās ražotnes jauno bezkofeīna kafiju “Viesīte”. Vēlāk muzeja kamīnzālē notiks Viesītei un Latvijas simtgadei veltīti dzejas un prozas lasījumi un Mazā Bānīša parkā pie muzeja atklās izstādi “Viesītes lokomotīvju depo vēsture”.

Pādes kopā ar folkloras kopu “Dreņģeri” tiks meklētas aktieru Amtmaņu muzejā “Zvanītāju bukās” (Vecumnieku nov., Valles pag.), bet Imanta Ziedoņa muzejs Muzeju naktī atradīsies Svitenē un dosies pa Ziedoņa pēdām pa Leišmalīti. Ikviens interesents aicināts piedalīties divu dienu pārgājienos Rundāles novadā. 19. maijā pārgājiens sāksies Saulainē un vedīs uz Sviteni un 20. maijā no Svitenes uz Rundāli. Abās dienās sākums plkst. 10.

Bauskas muzejā būs apskatāma gleznu izstāde “Atkal Bauskā pēc 90 gadiem”, Anatolija Nazarenko bronzas rotaslietu un selekcionāra Jāņa Salena tulpju izstāde un atklātais krājums “Virtuve”, kā arī varēs piedalīties konkursā “Muzeju nakts foto orientēšanās Bauskā”. Savukārt Bauskas pils muzejs piedāvā izstādi “Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562 – 1620”, “Bauskas pils – militārs nocietinājums” un dekoratīvo akmens kalumu kolekciju. Pildrupās parādīsies instalācijas “Iemūrētā sieviete” un “Noslēptie dārgumi”, bet plkst. 23 – 23.20 performance “Leģenda par raganu”.

Iecavā starp daudzveidīgajām aktivitātēm izceļams motokluba “Stunt Fighter” un Jāņa Rozīša motošovs (plkst. 20 – 20.30 basketbola laukumā aiz sporta nama “Dartija”) un vakara noslēguma ugunsšovs.

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” (Dobeles nov. Bērzes pag.) miega dziesmas sauleszaķiem dziedās Austrasbērns Maija. Tiks atklāta retro velosipēdu izstāde “Ar Erenpreisu līdz 100”, varēs darboties pie stellēm, dzirnakmeņa un “Ganiņa tarbas” uzdevumiem.

Kurzeme: pidžamu ballīte, reņģu vēršana un ugunsšovs

Aizputē Muzeju naktī īstenosies pārgājiens–ekskursija “Aizputes šūpuli meklējot”, kuras laikā tiks iepazītas nozīmīgākās vietas, kas veidojušas Aizputes vēsturi, un stāstīti nedzirdēti nostāsti. Pulcēšanās pie Aizputes novadpētniecības muzeja kāpnēm (Skolas iela 1) plkst. 19, kur apmeklētājus sagaidīs gids. Liepājas muzejā līdz pat pusnaktij darbosies radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, būs apskatāma izstāde par Bārtas tautas tērpu, koncertēs viena no talantu šova “Xfaktors” laureātēm grupa “Tautumeitas”, noslēgumā ugunsšovs.

Otaņķu senlietu krātuve Rudē plkst. 18, piedaloties Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim, atklās Seno zirglietu šķūni un ekspozīciju “Bērni 1918 – 2018”, kurā aplūkojamas simts gadu laikā tapušās vietējo bērnu fotogrāfijas un dažādi ar bērnu kopšanu saistīti eksponāti.

Ventspils Amatu mājā (Skolas iela 3) bērni un jaunieši varēs kārtīgi izplosīties pidžamu ballītē – priekšnesumus un radošās darbnīcas papildinās pidžamu modes skate un atrakcijas, tostarp spilvenu kaujas, bet rakstnieka Herberta Dorbes muzejā “Senču putekļi” (Ērgļu iela 1) – skatīties Dzintras Aulmanes zīmētās animācijas filmas.

Airītes stacijā (Saldus nov. Zirņu pag.) atklās jaunu ekspozīciju par Rīgas–Liepājas dzelzceļa līnijas būvniecību un arhitektu Artūru Tramdahu – vienu no dzelzsbetona būvniecības pamatlicējiem Latvijā, kurš bez senā zemgaļu pilskalna vārdā nosauktās Airītes stacijas uz šīs līnijas projektējis vēl divas citas stacijas. Netālu esošajā Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā “Airītes” Muzeja naktī būs iespējams apskatīt Kalpaka bataljona vēsturiskos materiālus un gaismas un skaņas instalācijas Spēka takā.

Jau dienā Jaunmoku pilī risināsies 5. Latvijas trofeju izstādes noslēguma aktivitātes pils parkā – suņu parāde, šaušana ar loku, improvizēts mednieku eksāmens, bet vakarā tiks atvērti pils saloni un Meža, Jūgendstila interjera un pils vēstures ekspozīcija un Baibas Rīteres gobelēnu izstāde.

Džūkstes pasaku muzejā bērni varēs orientēties izstādē “Ķemeru Nacionālā parka dabas bagātības”, piedalīties roku lellīšu teātra izrādēs “Aijā žūžū, lāča bērni”, “Pasakas par darbu”, “Pasakas par putniem”, bet Pastariņa muzejā – doties pirts rituālos kopā ar pirtniekiem Rasmu Biezbārdi, Guntaru Peipiņu un folkloras kopu “Avots”.

Tumsai iestājoties, ap plkst. 23.30 pie Durbes pils Tukumā veidosies Lāpu ceļš, bet, lai redzētu senās uguns spēles, pusnaktī jāpulcējas pils pakājē pie lauvu skulptūrām. Lai gan Lapmežciemā muzejs slēgts remonta dēļ, Ķemeru Nacionālā parka darbinieku vadībā pilsētā būs ko darīt gan lieliem, gan maziem. Varēs apgūt zvejnieku darba iemaņas: tīklu lāpīšanu, reņģu vēršanu – blīvēšanu un žāvēšanu –, mezglu siešanu, sacensties sviedlīnes mešanā. Jumiķis rādīs un stāstīs par niedru jumtu likšanu.

Latgale: “Lāčplēsis uzvar Melno bruņinieku”

Krāslavas vēstures un mākslas muzeja piedāvājuma “nagla” būs biedrības “Volūdzeite” rādītās vēstures notikumu rekonstrukcijas ainas “Lāčplēsis uzvar Melno bruņinieku” (plkst. 19 – 21.30). Vēl varēs apskatīt šūpuļu kolekciju, klausīties dziesmas Latvijai Krāslavas kultūras nama vokālā ansambļa “Noktirne” izpildījumā, skatīties Krāslavai veltītu teātra uzvedumu un animācijas filmu, kā arī Krāslavas mākslas skolas netradicionālo materiālu tērpu izrādes “Menuets” un “Vēdekļa mājiens tumšā vakarā”. Izjādes piedāvās zirgu sēta “Klajumi”, bet Krāslavas TIC mājvietā apmeklētājus gaidīs Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācija.

Rēzeknē laukumā pie Latgales kultūrvēstures muzeja Muzeju nakti atklās etnogrāfiskā ansambļa “Rikava” uzveduma fragments “Krystobys”. Pēc tam līdz pat vieniem naktī būs iespējams apskatīt muzeja ekspozīciju: “Pāri slieksnim” – pirmā Latgales kongresa simtgadei –, Latgales keramikas, rokdarbu izstādes, fotoizstādes par Norvēģiju un Izraēlu, “Tele2” interaktīvo izstādi “Latvijas alfabēts”.

Par Latvijas armijas un virsnieku šūpuli izraudzītajā Daugavpils cietoksnī vēsturiskajā kara hospitāļa ēkā (Hospitāļa iela 6) jau plkst. 18 atklās fotoizstādi “Latgales simtgades ainavu ceļi jauniešu acīm”. Turpat kapelas telpā arī fotoizstāde “Starpkaru posms Daugavpils cietoksnī”, pēc kuras plkst. 19.30 te latviešu valodā tiks lasīta trīsdesmit minūšu ilga lekcija par Latvijas armijas ģenerāli Jāni Balodi, pieminot viņa karjeras šūpuli – dienestu Dvinskas cietoksnī, kurai sekos tāds pats stāstījums krievu valodā. Baznīcu kalnā durvis apmeklētājiem vērs Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle (plkst. 17 – 23), dodot iespēju uzkāpt tornī un apskatīt dievnamu, tostarp Mihaila Sagojana monumentālo gleznu “Ābols” apgaismojumā.

LA.lv