Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Putins mēģina pārliecināt ukraiņus

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pirms dažām dienām uzturoties vizītē Ukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils ukraiņiem lika galdā savus argumentus, kāpēc Kijevai būtu jānosliecas par labu tuvākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību.

 

Putins apelēja gan pie ekonomiskā izdevīguma, gan pie vēstures un reliģijas. Taču, kā spriež angliski iznākošā laikraksta “Kyiv Post” politiskie apskatnieki, Putina vēsts nebija gana pārliecinoša, un viņa vizīte nesniedza cerēto rezultātu.

Putina un Kirila Ukrainas apmeklējuma oficiālais iemesls bija Krievzemes kristianizācijas 1025. gadskārtas svinības. Taču Putina politiskā vēsts kļuva svarīgāka par viņa līdzdalību vērienīgajos pasākumos, kuros tika pieminēts Kijevas kņaza Vladimira 988. gada lēmums pieņemt kristietību.

Kremlis grib, lai Ukraina pievienojas Maskavas stutētajai muitas apvienībai, kurā bez Krievijas ir arī Baltkrievija un Kazahstāna un kurai saskaņā ar Putina plāniem būtu jākalpo par pamatakmeni viņa iecerētajai Eirāzijas savienībai. Taču tas nevarēs notikt, ja Ukraina lems tuvināties ES.

Sagaidāms, ka septembrī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Ukraina parakstīs asociācijas līgumu ar ES, kas ukraiņiem nozīmēs priekšrocības tirdzniecībā ar bloka dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ Putins vēl mēģina Kijevu ievilināt muitas savienībā, tai piesolot izdevīgus gāzes piegāžu līgumus un ražīgus ieguldījumus. Putins savas vizītes laikā visādos veidos mēģināja uzrunāt Ukrainu. “Pareizticība kļuvusi par Krievijas un mūsu nacionālās apziņas balstu. Tā ciešām brālības saitēm savieno Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju,” prātoja Krievijas valsts galva. Viņš arī secināja, ka “mēs visi esam 1025 gadu seno notikumu mantinieki, un tādā ziņā mēs noteikti esam viena tauta”. Pēc apspriedes ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču Putins norādīja arī uz ekonomisko izdevīgumu, kāds sagaidītu Ukrainu, ja tā pievienotos muitas savienībai. Atsaucoties uz statistikas datiem, viņš norādīja, ka kopš gada sākuma sarukuši Krievijas un Ukrainas savstarpējie tirdzniecības apjomi, kamēr muitas savienībā ietilpstošo valstu tirdzniecība kopš 2011. gada augusi par 34 procentiem. Pēdīgi Krievijas prezidents atsaucās uz vēsturi un sacīja, ka arī nākotnē Ukrainas panākumu atslēga būs Krievija. Kremļa saimnieks paziņoja, ka tieši PSRS laikā Ukrainā notikusi industrializācija un tās dzīves līmenis bijis augstāks nekā dažās ES valstīs, piemēram, Itālijā.

Kaut gan Janukovičs deva zaļo gaismu Krievijas plāniem pilnveidot tās Melnās jūras floti, kuras bāze atrodas Ukrainai piederošajā Sevastopoles ostā, pret Putina aicinājumiem pievienoties muitas savienībai un komentāriem par kopīgo vēsturi viņš attiecās visnotaļ vēsi, raksta Ukrainas politiskie apskatnieki.

Saskaņā ar organizācijas “Razumkov Center” sabiedriskās domas pētījumu, tikai 31 procents Ukrainas iedzīvotāju atbalsta valsts pievienošanos Krievijas vadītajai muitas savienībai. Tikmēr 42 procenti labprātāk redzētu Ukrainu ES dalībvalstu saimē. “Ukraina pagaidām vilcinās, bet Eiropas izvēle tuvojas ļoti strauji, un Ukraina, domājams, to izmantos neatkarīgi no tā, ko vēlas Putins,” rezumēja “Kommersant” apskatnieks Strokans.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+