Kultūra
Māksla

“Radītprieks” atklās zināšanas un prasmes aiz tautas lietišķās mākslas darbiem 16

Foto: LNKC

No piektdienas, 29. jūnijā, plkst. 16 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde “Radītprieks”, informē svētku komunikāciju speciāliste Inga Vasiļjeva.

Tā pulcēs vairāk nekā 1100 meistaru, kas darbojas 125 tautas lietišķās mākslas kolektīvos. Izstāde notiek Latvijas simtgades programmas ietvaros. Savukārt 26. jūnijā plkst. 16 Galerijā Centrs tiks atklāta izstāde “Rotā:ties”, kas apvienos dažādus izteiksmes līdzekļus – gan foto, gan īstas rotas, gan skaistus tērpus un dekoratīvus skatlogus. “Rotā:ties” ir arī aicinājums apmeklēt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi “Radītprieks” Rīgas mākslas telpā.

Izstādē “Radītprieks” vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Tomēr tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis. Ekspozīcija tautas lietišķās mākslas žanrus aicina uzlūkot kā kompleksa dzīvesveida un zināšanu sistēmas dažādas šķautnes.

Zināšanas ir viens no centrālajiem izstādes motīviem. Visās tautas lietišķās mākslas jomās ir nepieciešama precizitāte, ko mūsdienu skatītājs ne vienmēr novērtē. Lai izgatavotu izcilu kokli, piena krūzi vai segu, meistaram labi jāpazīst dabas materiāli, jāredz to iespējas. Tās ir zināšanas, kas izkoptas paaužu paaudzēs un ir nododamas tālāk. Jaunrade veidojas kā organiska tradīcijas sastāvdaļa – tā balstās nevis tradīcijas noliegumā, bet gan papildināšanā un interpretācijā. Izstāde “Radītprieks” cenšas izcelt un parādīt palielinājumā šīs dimensijas, kas cilvēkam, kurš tautas mākslu lieto, nevis rada, var paslīdēt garām nepamanītas.

Saistītie raksti

Izstādes laikā taps tautas mākslas meistaru veltījums mūsu valsts jubilejā, pavisam ikdienišķs sadzīves priekšmets – grīdas celiņš. To Tautas lietišķās mākslas studijas “Rīdze” vadītāja un audēja Māra Maniņa virsvadībā veidos vairāki desmiti audēju no dažādiem Latvijas novadiem. Tas tiks darināts tradicionālajā un Latvijā plaši izmantotajā rožceliņa aušanas tehnikā. Katrs audējs Simtgades celiņā ieaudīs savu krāsu, joslu, rakstu – savu vēlējumu Latvijai.

Izstādes dalībnieki ir Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju meistari un individuāli strādājošie meistari. Ekspozīcijas dizainu veidojusi Dd studio radošā komanda: Jānis Mitrēvics, Miks Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Ilze Zigerte, Artis Svece. Pati izstāde top Latvijas Nacionālajam kultūras centram sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienību. Izstādes būs skatāma līdz 26. augustam, Dziesmu un deju svētku laikā dalībnieki, izrādot savas Dalībnieka kartes, varēs apmeklēt izstādi bez maksas.

LA.lv