Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. marts, 2013
Drukāt

Rāmavas izstāde: attīstības daudzveidība

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Šogad pavasaris iekavējies, īpaši līdz ar saltajām marta nedēļām. Bet gadskārtējā izstāde Rāmavas izstāžu kompleksā jau tūlīt pēc Lieldienām – no 4. līdz 7. aprīlim. Vai bažas par pavasara pārsteigumiem atsaukušās arī uz dalībniekiem? Stāsta SIA “A.M.L.” izstāžu kompleksa “Rāmava” izstāžu daļas vadītājs GUNĀRS ZALCMANIS.

 

– Šis mums ir divdesmit pirmais pavasaris. Un bieži tā vis nav gadījies, ka marta otrajā pusē āra laukumus segtu apledojusi sniega kārta. To pat grūti notīrīt. Bet atkusnis jau nekur nepaliks! Mūsu ilggadējie sadarbības partneri ir optimisti. Neraugoties uz dabas apstākļiem un saimnieciskajām pro­blēmām, dalībnieku aktivitāte ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Pagaidām (saruna notika 19. martā – Red.) izstādei pieteikušies aptuveni 280 dalībnieki, mūsdienās šāds skaitlis iepriecina. Protams, savulaik Rāmavā sabrauca arī vairāk par trim simtiem, tomēr tas bija cits laiks – pagājušajā gadsimta deviņdesmitie gadi un tūlīt pēc 2000. gada. Zemnieku saimniecības un lauku uzņēmumi tad vēl tikai sāka nopietni attīstīties, aizrautīgi pētīja jauno tehnoloģiju iespējas, katrs daudzmaz spēcīgs saimnieks centās apgādāties ar jaudīgāko, ražīgāko tehniku un iekārtām. Par kooperāciju toreiz mazāk domāja, katrs pirka sev. Mūsdienās ir panākta lielāka vai mazāka attīstības stabilitāte, vairs nav runas par to, ka darījumu par jauna traktora vai cita agregāta iegādi slēgtu tieši izstādes laikā. Tagad saimnieki vērtē, cik svarīga viņiem ir tehnikas parka atjaunošana, jo nosacītais jaudīga agregāta kalpošanas ilgums tiek lēsts uz pieciem gadiem.

Firmas, kas piedalās mūsu izstādē, protams, rūpējas par to, lai pārdotu vairāk savas tehnikas, savu iekārtu, savas produkcijas. Redzams, ka firmas atsaucas uz ražotāju pieprasījumiem.

Piemēram, SIA “VBC Grup” jau 2011. gadā sāka Latvijā ievest ķiploku audzēšanas tehniku – tas vairs nav jaunums, bet vajadzīga lieta. Katrs zemnieks saprot, ka lielās platībās audzēt ķiplokus ar primitīvām metodēm nav iespējams.

– Vai jau zināt, kādi jaunumi šopavasar paredzami firmu piedāvājumā?

– Šogad “VBC Grup” sadūšojusies un ievedusi Latvijā tā saukto rotācijas arklu, ko demonstrēja pērnruden. To pazīst Itālijā un citur Eiropā, taču pie mums tas ir jaunums. Kāds ir šā arkla darbības princips? Lauku nevis vienkārši uzar, bet it kā pārrok ar lāpstu. Arkla darba dziļumu var regulēt, piemēram, līdz 30 cm, tas smalki sašķērē nezāles. Ar rotācijas agregātu zemi var sastrādāt arī tādās vietās, kur ar parastajiem arkliem tas nav iespējams. Pagaidām Latvijā esot divi šādi arkli.

Par nosacītu jaunumu var uzskatīt SIA “Valtek” piedāvāto firmas “Valtra” traktoru jauno sēriju. Šajos traktoros izdarīti attiecīgi uzlabojumi, lai samazinātu izmešu daudzumu un panāktu to ekoloģiskajām prasībām atbilstošāku kvalitāti.

Gluži par jaunumu nevar saukt pērnruden Rāmavas izstādē demonstrēto malkas sagatavošanas agregātu. SIA “Mežs un lauks” eksponētajam skaldītājam bija liela piekrišana. Šī iekārta paceļ baļķi, pārvieto, uzliek uz zāģa, lai sagarinātu malkai, un visbeidzot saskalda pagalēs. Agregāta jauda ir līdz 10 m3 dienā, bet tas domāts jebkuram malkas daudzumam. Tā ir laba lieta, īpaši jau vecākiem lauku cilvēkiem, kam vairs nav pa spēkam pašiem malku skaldīt. Igaunijā šādas Somijā ražotas malkas mašīnas redz gandrīz katrā otrajā lauku mājā.

Arī šoreiz izstādē būs granulatori, paredzēti nelieliem meža izstrādes apjomiem.

– Vai ir kādas jaunas nianses lielāko un pazīstamāko tehnikas tirgotāju firmu darbā?

– Lielos mērogos ne, bet katra no tām gādā par atsevišķu pozīciju, tehnikas mezglu uzlabojumu, ievērojot klientu prasības.

– Lauksaimnieki reizēm izsaka pārmetumus mūsu pašu tehnikas tirgotāju firmām, ka dažas pārpirkuši Lietuvas uzņēmēji. Vai tas ir pamatoti?

– Tas ir tirgus. Tātad lietuvieši bijuši izveicīgāki, piedāvājuši labāku tehnikas servisu un tamlīdzīgi…

– Šķiet, jau pirms gadiem desmit ekonomikas lietpratēji izteica domas, ka visām Baltijas valstīm vajadzētu izveidot vienotu tehnikas un tehnoloģiju izmantošanas mārketingu, lai varētu pastāvēt Eiropas tirgus konkurencē. Bet tad tam jāizriet no valsts tautsaimniecības mērķiem, tad strīdu vietā jābūt stratēģijai. Taču tā nav noticis…

– Tā nav noticis. No Lietuvas firmām mūsu pavasara izstādē būs “Lytagra” – ar lielu piedāvājumu, sākot no lāpstas līdz jaudīgiem agregātiem ar simtiem zirgspēku, piemēram, graudu kombainu “New Holland”.

Tās lietuviešu firmas, kas tirgo traktorus “John Deere” un “Case”, Rāmavā piedalīsies tikai rudenī, tātad šajā izstādē abu šo marku traktoru nebūs. Firmām ir svarīgi piedalīties Rāmavas izstādē arī tāpēc, lai augu gadu būtu apritē.

– Kādas nozīmīgākās izstādes ekspozīcijas apmeklētājiem piedāvāsit?

– Pirmā un lielākā tātad ir tehnikas, tehnoloģiju un iekārtu tirgotāju daļa. Otrā – pavasarīgā daļa: visdažādākie stādi, augļu kociņi, sēklas. Piedāvājums no visiem Latvijas novadiem. Savu produkciju piedāvās daudzi graudu un zālāju sēkl­audzētāji, piemēram, SIA “Latvijas šķirnes sēklas”. Šogad būs lielāka sēklas kartupeļu izvēle nekā citus gadus.

Trešā daļa – bioloģiskie ražotāji, piedalīsies astoņi saimnieki. Prieks, ka izveidojušās stabilas attiecības ar Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju.

Ceturtā daļa – mājražotāji ar saviem sieriem, sulām, žāvējumiem un citiem labumiem. Šo saimnieku līdzdalība varētu būt lielāka nekā pašlaik, taču Rāma­vas kompleksā mums nav iespēju lielāku skaitu izvietot.

Piektā daļa – būvniecība. Āra laukumos palielu vietu aizņem būvniecības materiālu izstāde – jumti, sienas, saliekamās konstrukcijas. Šī daļa ir centrēta uz individuālo patērētāju, un tās ir nelielas firmas.

Šogad mums ir siltumnīcu uzlidojums, piedalās vismaz sešas firmas, un piedāvājumā ir arī mazās siltumnīcas. Lietuvas, Krievijas, Latvijas ražojuma, mūsu uzņēmumiem vienīgajiem ir gan metāla, gan koka karkasu būves.

Sestā daļa – dzīvnieki. Būs apskatāmi gaļas šķirņu liellopi. Būs daudz trušu, ko apmeklētāji labprāt pērk.

Septītajā ekspozīcijas daļā – agroķīmijas piedāvājums.

– Vai jau varat pavēstīt par semināriem, kas tradicionāli notiek Rāmavas izstāžu laikā?

– Pagaidām (19. martā – Red.) pieteikusies Latvijas aitkopju audzētāju asociācija. Nozare aktīvi strādā, un interesenti varēs uzzināt no aitkopības lietpratējiem daudz vērtīgas informācijas un padomu.

– Uz Rāmavas izstādi ierodas veselām ģimenēm. Vai kas paredzēts arī bērniem, izklaidei?

– Ķekavas novada kultūras centra darbinieki rīkos tā saukto apmeklētāju ralliju. Pērn tam bija liela piekrišana, ceru, ka šopavasar izdosies tāpat.

Jau vairākus gadus Rāmavā piedalās dzīvnieku patversmes. To gan nevarētu saukt par izklaidi, tas vairāk ir labdarības darbs. Par to mums pateicīgi gan šo iestāžu darbinieki, gan apmeklētāji. Ne viens vien priecājas, ka pie mums izdevies atrast uzticīgu mājas draugu – sunīti vai kaķīti, peļu junkuru.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+