Mobilā versija
+0.4°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Renārs Putniņš: Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Renārs Putniņš

Renārs Putniņš – neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordija mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Te jāsaka, ka koncentrējoties uz problēmām un slikto, bieži vien nepelnīti piemirstam labo. To, ka mums ir lieliska medicīnas izglītības sistēma, kuru jau tagad novērtē daudzi ārzemnieki, kas ekonomisku apsvērumu pēc izvēlas mācīties Rīgā nevis Ņujorkā vai Londonā. To, ka mums ir izcili Pasaules līmeņa ārsti, kuru veikumam starptautiskos semināros atzinību izsaka ASV, Šveices, Vācijas, Zviedrijas un citu valstu kolēģi. To, ka mums ir iejūtīgas un profesionālas medmāsas, kas zina divas, trīs un vairāk valodu. To, ka mums ir mūsdienīgas ES standartiem atbilstošas medicīniskās iekārtas un ārstniecības tehnoloģijas, jauni un renovēti slimnīcu korpusi. Būtībā mums ir visi priekšnoteikumi, lai medicīnas aprūpes pakalpojumus piedāvātu arī citu valstu iedzīvotājiem, attīstot medicīnas tūrismu vai citiem vārdiem sakot medicīnas eksportu. Plašas iespējas medicīnas tūrisma attīstībai paver arī citi faktori – izdevīga satiksmes infrastruktūra un valsts ģeogrāfiskais stāvoklis, lielisks mobilo sakaru un interneta pārklājums, kā arī moderns pēdējos gados izaudzis viesnīcu tīkls. Vēl mums ir jūra, savdabīga maz skarta daba, ārstnieciskas dūņas un minerālūdeņi un pats galvenais…čakli, zinoši, prasmīgi cilvēki.

Jau vairākus gadus medicīnas eksports ir viena no nozarēm, kas Latvijā mērķtiecīgi tiek attīstīta. Izstrādāts mehānisms, lai ne tikai privātās, bet arī valsts finansētās veselības aprūpes iestādes var sniegt pakalpojumus ārzemniekiem. Medicīnas eksporta attīstība ir viena no Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darba prioritātēm. Daudzpusīgu programmu ietvaros valsts aģentūras rīkojušas izstādes, seminārus un tirdzniecības misijas, popularizējot Latviju kā perspektīvu medicīnas tūrisma galamērķi.

Privātā medicīnas sektora pārstāvji to jau ir novērtējuši. Sadarbojoties vairākām Latvijas klīnikām un tūrisma aģentūrām, izveidota veselības un medicīnas tūrisma platforma un interneta portāls www.healthcaretravel.lv, kas potenciālajiem ārvalstu klientiem sniedz ieskatu par medicīniskajiem pakalpojumiem, kurus iespējams saņemt Latvijā. Lai nodrošinātu vienotus pakalpojumu standartus, sekmīgāk strādātu ar medicīnas tūristiem un labāk apzinātu to vēlmes, 2009. gadā izveidota klīniku alianse „Baltic Care”. Tagad aliansē ir apvienojušās jau 12 klīnikas un to skaits gadu no gada aug. Gadu no gada aug arī ārvalstu pacientu skaits, kuri ierodas Latvijā, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus. Medicīnas tūristu pieauguma tempi apliecina, ka šai nozarei ir plašas attīstības perspektīvas. Tā, piemēram, 2014. gadā Latvijā pakalpojumus saņēma vairāk kā 4000 medicīnas tūristu, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā 2013. gadā. Reti kura valsts ekonomikas nozare var lepoties ar tik straujiem pieauguma tempiem. Ja nu vienīgi celtniecība un banku sektors nekustamā īpašuma drudža laikos. Atšķirībā no celtniecības un kreditēšanas, medicīnas tūrismā nav jābaidās no pārkaršanas, jo potenciālo klientu loks aptver visplašāko ģeogrāfisko areālu.

Jāuzsver, ka medicīnas tūrisms ir izdevīgs ne tikai mediķiem un slimnīcām, kas gūst papildus ienākumus. Peļņu no tā gūst arī citās nozarēs strādājošie. Statistikas dati liecina, ka medicīnas tūrists Latvijā uzturas vidēji četras – piecas dienas(vienkāršs ceļotājs vienu vai divas), no tām tikai vienu vai divas pavadot klīnikā. Pārējā laikā pacienti uzturas viesnīcās, sanatorijās, izmanto transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, apmeklē kultūras pasākumus, izklaidējas, iepērkas u.t.t.. Citiem vārdiem sakot atstāj Latvijā naudu.

Galvenais iemesls kāpēc ārvalstu iedzīvotāji dodas uz Latviju nevis uz tādām medicīnas tūrisma citadelēm kā ASV, Šveice, Vācija vai Izraēla ir ekonomiskais izdevīgums. Latvijā saņemtais medicīnas pakalpojums būs tikpat kvalitatīvs, taču lētāks. Būtiski ir arī tas, ka Latvijas mediķi vienlīdz labi spēj komunicēt gan ar tūristiem no ES valstīm, gan ar iebraucējiem no NVS. To apliecina arī statistika. 2014. gadā 43% pacientu Latvijā ieradās no bijušās NVS, savukārt 57% no citām, galvenokārt, protams, ES valstīm. Pašlaik pieprasītākie pakalpojumi ir plaša spektra diagnostika, zobārstniecība, plastikas ķirurģija, estētiskā dermatoloģija, neauglības ārstēšana, oftalmoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, gastroenteroloģija, vēnu ārstēšana un citi. Kā redzams daudzām medicīnas nozarēm, piemēram, kardioloģijai, rehabilitācijai, atkarību ārstēšanai joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls.

Lai šis potenciāls nepaliktu neizmantots, privātajā un valsts sektorā strādājošajiem mediķiem jānāk klajā ar jaunām iniciatīvām, kā straujāk attīstīt nozari. Esmu pārliecināts, ka atbildīgās valsts amatpersonas un politiķi šajā viedoklī ieklausīsies.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Pielāgojamies Vienotībai?

  2. Vienpusīgi padomi Atbildēt

    “Vēl mums ir jūra,savdabīga maz skarta daba,ārstnieciskas dūņas un minerālūdeņi.” Dūņas jau vēl ir,jūra arī! Bet nav vairs ne Baldones,ne Ķemeru sanatoriju! Jau trīsdesmito gadu otrajā pusē Ķemeru kūrorts bija kļuvis par nozīmīgu balneoloģisko ārstniecības centru,kas piesaistīja bagātos klientus no Vācijas,Anglijas,Francijas un citām Rietumeiropas zemēm! Kāpēc par tām Ministru prezidentes padomnieks nepasaka nekad ne pušplesta vārda?

  3. Ne Ņujorkā,ne Londonā,ne Izraēlā Atbildēt

    Pat nekur visā pasaulē IIN netiek samazināts bagātajiem! Ne miljardieriem,ne miljonāriem! Uz kā rēķina tas tiek samazināts? Lūk,no kurienes jāsāk risināt šis sasāpējušās problēmas,cien.Putniņa kungs!

  4. Kā ārsts un politiķis Putniņa kungs nevar taču nesaprast,ka nav vajadzīga,piemēram,tāda “ministrija ministrija” kā Zāļu valsts aģentūra,ja ministrijā ir vesels Farmācijas departaments!

  5. Lai Andra Vilka “ES paraugvalstij” pietiktu naudas veselības aprūpei,tsk.pienācīgām ārstu algām,nav jāuztur uz sociālā budžeta un superaugstā PVN pārtikai rēķina,divreiz vairāk ministriju nekā bagātajā Šveicē,Luksemburgā,Rumānijā un Ungārijā!

  6. Sekosim Igaunijas un Grieķijas piemēram! Atbildēt

    Latvijā,tāpat kā Igaunijā,Grieķijā,Horvātijā,Ungārijā,Polijā,Krievijā,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,
    Īrijā,Nīderlandē,Gruzijā,Sanmarino,Andorā un pat Indijā,Nepālā,Japānā,Austrālijā,Zimbabvē un nomaļajā Svētās Helēnas salā,ir atkal jāapvieno! 90 papildus ierēdņi atsevišķajā Veselības ministrijā,salīdzinājumā ar tikai 17 darbiniekiem pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā ir palīdzējuši tikai izveidot mēnešiem garas rindas uz izmeklēšanu un strauju medikamentu cenu pieaugumu,kā arī papildus slogu trešās nabadzīgākās ES valsts budžetam! Kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem šie daudzie liekēži būtu jāuztur?

  7. Valsts veselīgai izaugsmei Atbildēt

    Vispirms visu strādājošo un viņu ģimeņu locekļu veselības obligāto veselības apdrošināšanu,kā Latvijā jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un šodien visās pārējās Eiropas Savienības valstīs,Igauniju un Lietuvu ieskaitot,kur slimokases,ar pašu dalībnieku līdzdalību to vadībā ir atjaunotas jau kopš 2002.gada!

  8. kā tad! Savējie nabagi nav spējīgi samaksāt, tad lai maksā bagātie ārzemnieki! Cinisms un nihilisms vispirms jāizārstē vietējiem medicīnas jomas “spečukiem”un tad var skatīties uz medicīnas tūrismu! Pirmavots valsts izaugsmei ir veseli valsts iedzīvotāji, bet šādiem putniem to nesaprast!

  9. Jasak ar vissvarigako kvalitati un attieksmi,kas salidzinosi nemaksa neko. Intersanti ,ko padomnieks ir darijis lietas laba?

  10. Galīgi “sapīpējies”!

  11. Ārsti, kas neprot ārstēt savus iedzīvotājus nu būs tik gudri, ka par lielu naudu (tikai lielu!), ārstēs ārzemniekus. Pat ja aizej pie privātdaktera, vai tad viņš jau pirmajā reizē izraksta īstās zāles? Jāiet vismaz 2-3 reizes, un tas maksā jau simtus. Atbildības par rezultātu – nekādas!!!
    Jā, operēt jau dažās slimnīcās prot, bet, protams, par lielu naudu (pilnīgi oficiāli). Bet kur tā mūsu naudas drukātava vai krājkasīte, kur pasmelties?

  12. Ja ! Ja ! Ja! @2 gadus nevar atrisināt “”veselības apdrošināšanu”‘saviem līdzpilsoņiem,bet nu būs riktīgi jārisina Arzemnieku labklājība,jo par Latviojas iedzīvotāju līdzekļiem slimnīcās sapirkta medicīniskā aparatūra nu “”rūsē””.

Egils Līcītis: Saeimai palielinās smadzenes (1)Varītēm spieda, kamēr izspieda analītisko dienestu
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gribam automašīnu kā darba kabinetu!

Auto kā darba kabinets

Pēc “LA” 19. janvāra publikācijas “Lembergs gāž ar visiem cilindriem”, kurā vēstīts, ka Ventspils brīvostas pārvalde pērn par 156 tūkstošiem eiro nopirkusi luksusautomašīnu, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, redakcija saņēma Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa vēstuli. Tajā citstarp teikts, ka “automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā”. A. Lembergs ar brīvostas pārvaldei piederošu auto braukā arī uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai esat apmierināts ar valdības darbu?
Draugiem Facebook Twitter Google+