Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. maijs, 2013
Drukāt

Renesanses ģēnija ideju transformācijas


ReklāmfotoReklāmfoto

Rīgas Sv. Pētera baznīcā līdz 12. maijam apskatāma izstāde “Leonardo da Vinči idejas un tēli mūsdienu lietišķajā mākslā”.


 

“Tas, kurš uzņēmis kursu uz zvaigznēm, nenovirzās sāņus.” Leonardo da Vinči ir šī postulāta autors, kas tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis. Šī ģēnija postulāts ir arī kļuvis par devīzi jaunai izstādei “Leonardo da Vinči idejas un tēli mūsdienu lietišķās mākslas meistaru darbos,” kas notiek ilgtermiņa starptautiskās programmas “Leonardo Codes” ietvaros un pašreiz aplūkojama Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Teju 30 mākslinieki no Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierādīs, ka renesanses ģēnija idejas vēl joprojām ir aktuālas. Starptautiskā projekta dalībnieku redzējumā transformētas Leonardo da Vinči idejas, kā mēs tās uztveram mūsdienu griezumā, tulkotas konkrētos materiālos, modernizētas un modificētas. Izstādē skatāmi darbi no auduma, mežģīnēm, ādas, dzintara, juvelieru un dizaina rotas, ieroči, unikālie interjera priekšmeti, metāla instalācijas, inženierbūves un galvassegas. Vieni no izstādes spilgtākajiem dalībniekiem būs cimdu dizainere Lilija Alehina no Krievijas, kuras darinātie cimdi ir ar zelta diegiem izšūts roku darbs ornamentos, kas aizgūti no Leonardo da Vinči gleznām.

Vēl Sv. Pētera baznīcā būs skatāmi Katrīnas pils Dzintara istabas glabātāja, dzintara meistara Aleksandra Krilova darbi. A. Krilovs ir vairāku unikālu dzintara darbu autors, to vidū ir pasaulē vienīgā dzintara vijole un Leonardo da Vinči portrets dzintarā.

Latviju pārstāv vairāki mākslinieki, piemēram, metālmākslinieks Miervaldis Zibens, kura kalumos sastopama dzelzij netipiska līnijas graciozitāte un plastika, keramiķe Ineta Greiža, kas savos darbos savieno mālu ar metālu, stikla māksliniece Ieva Strazdiņa, māksliniece Elita Asne prezentē savas gleznas ar kinētiskajiem elementiem, bet savukārt keramiķes Eleonoras Pastares radītais darbs porcelānā “Leonardo da Vinči mezgls” liek aizdomāties par to, ka vītie, sietie vēstures pavedieni nav sastindzis, statisks moments, bet gan nepārtraukta kustība.

Dalība izstādē nebija liegta nevienam māksliniekam, radošajai apvienībai, ģildei, galerijai vai mākslas skolai neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī tā atrastos. Izstādes dalībnieki tika atlasīti konkursā un darbus vērtēja kompetenta starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija atzīti eksperti – mākslinieki, mākslas zinātnieki, profesori, spoži kultūras darbinieki – no Krievijas, Francijas un Latvijas.

Šai izstādei ir ievērojama vēsture. 2008. gadā izstādes norises vieta bija Luāras ielejas pils “Clos-Luce” Ambuāzā, kur Leonardo da Vinči pēc Francijas karaļa Franciska I uzaicinājuma laimīgi pavadījis savas dzīves pēdējos gadus. 2010. gada maijā izstāde norisinājās šajā pašā pilī, un tika nolemts veidot ceļojošu izstādi, ko izrādīt dažādās pasaules valstīs.

2010. gada jūnijā izstāde tika sarīkota Krievijas valsts muzejā “Caricino” Maskavā, 2011. gada septembrī – Kaļiņingradas Dzintara muzejā. Šogad tas gods uzņemt starptautisku atzinību izpelnījušos izstādi “Leonardo da Vinči idejas un tēli mūsdienu lietišķās mākslas meistaru darbos” ticis Latvijai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+