Republikāņi atņem demokrātiem vismaz septiņas vietas ASV Senātā 0
ASV pēc aizvadītajām Kongresa vēlēšanām Republikāņu partija ne tikai ievērojami nostiprinājusi savu kontroli Kongresa apakšpalātā jeb pārstāvju palātā, bet arī pirmo reizi kopš 2006. gada ieguvusi vairākumu augšpalātā Senātā.
Trieciens demokrātiem
Līdz šim Senātā vairākumā atradās ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvētās Demokrātu partijas pārstāvji. Viņiem Kongresa augšpalātā bija 55 likumdevēju vietas, kamēr republikāņiem – 45. Taču aizvadītajās vēlēšanās Republikāņu partija atņēma demokrātiem vismaz septiņas senatoru vietas, nodrošinot vairākumu ar 52 vietām. Republikāņi pārspēja demokrātus vairākumā no sāncensībām par 36 senatoru vietām, tostarp demokrātu tradicionālajās atbalsta vietās Masačūsetsā, Merilendā un Ilinoisā, informē britu laikraksta “The Guardian” interneta vietne. Tādējādi, kā norāda ASV politikas apskatnieki, Republikāņu partija nostiprinājusi gan savu ietekmi ASV politikā, gan ievērojami uzlabojusi partijas pozīcijas pirms 2016. gada prezidenta vēlēšanām.
Savienoto Valstu politikas novērotāji spriež, ka Demokrātu partijas neveiksme starpvēlēšanās atstās negatīvu iespaidu uz Obamas turpmākajām iespējām. Pašreizējā ASV prezidenta popularitātes reitingi aizvien krītas. Turklāt Obamam atlikušajos prezidentūras divos gados nāksies samierināties ar opozīcijā esošajiem republikāņiem, kuru kontrolē tagad būs abas Kongresa palātas. “Tas ir pavisam nelāgi. Iznākums ir krietni sliktāks, nekā mēs prognozējām,” sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” secināja kāds Demokrātu partijas vēlēšanu kampaņas rīkotājs, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.
Pienākot ziņām par Republikāņu partijas panākumiem, ASV medijos parādījās informācija, ka par Senāta bruņoto spēku komitejas vadītāju varētu kļūt pazīstamais ASV senators Džons Makeins, kurš uzstājis uz to, lai Vašingtona sniedz lielāku atbalstu arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri valsts austrumos cīnās pret prokrieviskajiem teroristiem. Iegūstot šīs komitejas vadītāja amatu, Makeinam būs liela ietekme uz ASV militāro nozari, kā arī aizsardzības un drošības politiku.
Kamēr demokrāti pauž nožēlu par aizvadīto vēlēšanu iznākumu, Republikāņu partijas biedri svin panākumu. Viņi var priecāties ne tikai par kontroles iegūšanu Senātā, bet arī par iegūtajām 243 vietām pārstāvju palātā, nodrošinot lielāko partijas vairākumu Kongresa apakšpalātā kopš Otrā pasaules kara. Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners, priecājoties par ietekmes nostiprināšanu, paziņoja, ka jūt “pazemību par atbildību, kuru amerikāņu tauta mums piešķīrusi”. “Taču šis nav laiks svinībām. Šis ir laiks, lai valdība sāk gūt kādus rezultātus un atrod risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mūsu valstij,” raidsabiedrībai “CNN” sacīja Bēners, norādot, ka būtu jāsāk ar joprojām buksējošās ekonomikas sakārtošanu.
Ziņu aģentūra “Reuters” spriež, ka, republikāņiem pārņemot savā kontrolē Kongresa abas palātas, Obamam nekas cits neatliks kā meklēt kompromisus ar politiskajiem oponentiem un veidot ciešākas attiecības ar likumdevējiem, ko līdz šim viņš, dažu apskatnieku vērtējumā, darījis nelabprāt. Uz vēlmi attīstīt ciešāku sadarbību norādījis gan līdzšinējais Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds no Demokrātu partijas, gan topošais vairākuma līderis no republikāņu vidus Mičs Makonels. “Vēlētāju dotā vēsts ir skaidra – viņi grib, lai mēs strādājam kopā,” paziņoja Rīds. “Dažas lietas nemainās. Es negaidu, ka prezidents pēkšņi sāks uzlūkot pasauli citādi. Un viņš zina, ka to nesākšu darīt arī es. Taču tagad mums ir pienākums strādāt kopīgi pie problēmām, par kurām varam vienoties,” uzvaras runā paziņoja Makonels.
