Latvijā
Kriminālziņas

Rīdzinieci tiesā par savas draudzenes, antikvariāta īpašnieces nosišanu 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzsāka tiesvedību pret rīdzinieci Jūliju Antonoviču par savas draudzenes, antikvariāta īpašnieces Rīgā, Riharda Vāgnera ielā īpašnieces Valentīnas Skuratovas slepkavību mantkārīgā nolūkā.


Ar trulu priekšmetu

Kā apsūdzībā teica prokurore Vita Hutore, 2008. gadā Valentīna bija Jūlijai aizdevusi naudu. 2014. gadā Valentīna nolēma pirkt dzīvokli Kauguros un tāpēc prasījusi aizdoto – 8785 eiro – atpakaļ. Jūlija solījusi, bet nedevusi, līdz tomēr piekritusi atdot otrdien, 9. septembrī no rīta, tāpēc Valentīna tai pašā dienā sarunājusi ar dzīvokļa pārdevēju tikties pie notāra, lai nokārtotu dzīvokļa pirkšanu. Ap plkst. 10.45 antikvariātā ieradusies Jūlija. Plkst. 11.37 Valentīnai piezvanījusi dzīvokļa pārdevēja par tikšanos pēc divdesmit minūtēm pie notāra. Valentīna sacījusi, ka tūlīt būšot. Pēc telefonsarunas antikvariāta īpašniece uzstājīgi turpinājusi pieprasīt parādniecei naudu. Kā norāda prokurore, no plkst. 11.37 līdz 11.48 Jūlija ar nenoskaidrotu trulu priekšmetu vismaz 13 reizes iesitusi Valentīnai pa galvu, līdz viņa neizrādījusi dzīvības pazīmēs. Sieviete mirusi no smagām traumām. Ielas videokameru ieraksti rāda, ka 11.32 abas sievietes iznākušas uz ielas parunāties un atgājušas atpakaļ. Plkst 11. 48 Jūlija aizgājusi, paņemot līdzi un izslēdzot draudzenes mobilo telefonu.

Interesanti, ka tūlīt pat plkst. 11.54 garām gājis Valentīnas labs paziņa Viktors un gribējis ieiet, taču žalūzijas bijušas ciet, koka ārdurvis – aizslēgtas. Viktors padomājis, ka paziņa nodarbojas ar dzīvokļa pirkšanu un, neko ļaunu nedomādams, devies tālāk.

Jūlija tiesas sēdē savu vainu neatzina un jau pēc tiesas sēdes īsā sarunā man sacīja, ka viņai vienkārši uzveļot vainu un ka viņa savu draudzeni nenogalināja. Viņa pieļauj, ka Valentīnu vispār noslepkavoja kādu citu dienu un uzaicināja nākt uz nākamajām tiesas sēdēm, kur izdzirdēšot daudz interesanta. Bet kas atklājās šīs dienas tiesas sēdē?

Parādu cerēja saņemt

Valentīnas māsa Irina liecināja, ka zinājusi par darījumu ar dzīvokli un parādu, par ko māsa teikusi, ka Jūlija esot kārtīga sieviete un parādu atdošot. Irina bija Jūliju pāris reizes redzējusi veikalā. Abas ar māsu bijušas draudzenes, kopā atpūtušās, bet pašai Irinai īpaši ciešas attiecības ar māsu nebijušas – katrai sava dzīve. Sazvanījušās pāris dienas pirms slepkavības.

“Tad es saslimu. Par māsu sāku uztraukties sestdien, 13. septembrī. Zvanīju māsai, bet viņas telefons bija atslēgts. Kopā ar vīru sākām viņu meklēt. Aizbraucām uz noskatīto dzīvokli Kauguros, kur jau dzīvoja mūsu māte, bet viņa par Valentīnu neko nezināja. Tad uzlauzām māsas Rīgas dzīvokli. Vērsāmies policijā, apzvanījām slimnīcas un morgus. Un pirmdien kopā ar policiju uzlauzām antikvariātu. Tur māsa gulēja. Bija daudz asiņu, pat durvis apšļakstītas,” tiesā teica Irina.

Antikvariāta īpašnieces palīdze Ligita, ka tiesā bija kā klausītāja, man vēlāk teica, ka nozieguma vietā bijis šampanietis, augļi un konfektes, kas, ka viņa pazīdama Valentīnu varot domāt, bijusi zīme, ka abas gatavojušās nosvinēt parāda atdošanu un dzīvokļa pirkšanu.

Kauguru vienistabas dzīvokļa pārdevēja Antoņina sacīja, ka ar Valentīnu bija vienojušās par 13 000 eiro, no kuriem 2000 saņēma kā rokasnaudu un atļāva dzīvoklī dzīvot viņas mātei.

Par noslepkavoto un apsūdzēto viedokļi dalās

“Es uzticējus Valentīnai un viņa man šķita kārtīgs un jauks cilvēks. Pāris reizes atlikām iešanu pie notāru, jo viņai visu laiku nebija naudas, kā solīja: sūdzējās man, ka parādniece solot, bet neatdodot viņai parādu. Beigās vienojamies par 9. septembrī – tad pavisam droši nauda būšot. Un es braucu uz Rīgu,” tiesā teica Antoņina.

Kādreizējai antikvariāta īpašniecei netālajā Gleznotāju ielā Ludmilai noslepkavotās kolēģes darbošanās šajā nozarē nešķita laba – bez oficiālas uzskaites un citādi kritizējama. Viņa pazinusi arī Jūliju, kas bijusi kliente un par sevi atstājusi pozitīvu iespaidu. Par slepkavību neko nezinot. Pirmstiesas izmeklēšanā liecinājusi, ka satiekot Jūliju, viņa šķitusi ļoti uztraukta par Valentīnas pazušanu, bet šodien tiesā liecināja, ka Jūlija bijusi domīga.

Viktors noslepkavoto pazinis desmit gadus un sevi uzskatījis par sievietes labu paziņu. Devis uz godavārdu pārdošanai dažādus priekšmetus un bijis apmierināts par sadarbību. Tā nesen pirms slepkavības iedevis 19. gadsimta krievu pavārnīcu, ko Valentīna arī par 700 eiro pārdevusi. Apsūdzēto pazinis, bet, kad uzzinājis, ka viņa Valentīnai neatdod parādu, pārstājis sveicināt.

“Teicu Valentīnai, ka Jūlijai Rīgā vairāki dzīvokļi pieder: lai vienu pārdod un nokārto saistības,” tiesā atcerējās Viktors. Tagad viņam šķietot jocīgi, zinot viņa un Jūlijas sliktās attiecības, ka tad, kad Valentīnas līķis vēl nebija atrasts, Jūlija kolekcionāru saietā pati pie viņa pienākusi un paudusi bažas par Valentīnas pazušanu.
Prokurore atsacījās izpaust, kādi vēl pierādījumi savākti pret apsūdzēto – tie acīmredzot tiks atklāti nākamajās tiesas sēdēs.

LA.lv