Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. aprīlis, 2015
Drukāt

Minskā veidos “Rīgas stūrīšus”, arī Rīgā tirgos baltkrievu pārtiku (1)

Foto - Ttyana Zenkovich/EPA/LETAFoto - Ttyana Zenkovich/EPA/LETA

Baltkrievu pareizticīgo priesteris iesvēta Lieldienu pīrāgus, kuličus un dekorētās olas Minskā pirms Lieldienām, 11. aprīlī.

Rīgas domes un uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panākta vienošanās par “Rižski kutok” izveidošanu vienā no visvairāk apmeklētajām tirdzniecības vietām pilsētā – tirgū, kur tiks iekārtotas divas tirdzniecības vietas. “Kutok” tulkojumā no baltkrievu valodas nozīmē stūrītis, un, kā novēroja “LA”, Minskā atrodas dažādi stūrīši, piemēram, Maizes stūrītis, kur var iegādāties maizes izstrādājumus, un citi.

Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs skaidro, ka “Rižski kutok” Minskā varētu izveidot divu trīs mēnešu laikā un tajos realizēs produktus ar preču zīmi “Rīgas marka”. Pēc līdzīgas analoģijas Rīgas Centrāltirgū paredzēts izveidot Minskas sētu, kur tirgos baltkrievu pārtikas produktus.

Faktiski iecere veidot “Rižski kutok” radās pēc “Rižskij dvorik” parauga. Tā ietvaros Maskavas lielākajos tirdzniecības centros jau bija izveidotas 25 tirdzniecības vietas, bet Krievijas sankciju dēļ šis projekts apstājās, tāpēc tagad nākas meklēt jaunus noieta tirgus. Pašlaik sarunas notiek arī ar Gruziju, Kazahstānu, Azerbaidžānu un pat Saūda Arābiju par līdzīgas ieceres īstenošanu. Tiesa, pēc pērn rudenī Astanā prezentētās ieceres taustāma rezultāta vēl nav. “Kādam ir jāuzņemas atbildība un jāveic loģistika. Jāņem vērā, ka pašiem ražotājiem sankciju dēļ nav viegli, tāpēc norēķini par saņemto preci jāveic ātri,” skaidro Tolstojs.

Latvijas ražotāji neplāno konkurēt ar baltkrievu ražotājiem, bet iecerējuši Minskā startēt ar nišas produktiem. Tiesa, pēc neoficiālas informācijas, Minskas veikalos valda nerakstīts likums, ka importa produkti veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk par 20%, pārējais ir vietējā prece.

Vienojas par piegādēm

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmums “Kolumbija” ir viens no tiem, kam vizīte Minskā bija visveiksmīgākā – izdevās vienoties ar diviem lielākajiem tirdzniecības tīkliem – “Rubļovskij” un “Belmarket” par zivju produkcijas piegādi.

“Kolumbijas” valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks atklāj, ka pirmo kravu uzņēmumā jau sāka uzkraut līguma parakstīšanas dienā, iekams viņš vēl bija atgriezies no vizītes. Jau atpakaļceļā no Minskas “Kolumbijas” vadītājs saņēma e-pastu ar interesi par uzņēmuma produkciju no vēl viena baltkrievu uzņēmuma “Minbakalejatorg”. Līdz šim “Kolumbija” Baltkrievijā realizēja nelielu daļu savas produkcijas.

“Zivrūpniecība ir Latvijas “Nokia”,” uzskata Krupņiks un aicina arī citus nozares uzņēmumus aktīvāk meklēt jaunus noieta tirgus. Viņš arī atgādina, ka Latvija ir valsts ar lielāko zivju konservu patēriņu vidēji uz vienu iedzīvotāju, tāpēc citām valstīm vēl ir kur tiekties. Baltkrievijā gandrīz nav savu zivju produkcijas ražotāju, un tas dod labas iespējas Latvijas zivrūpniekiem. Minskas tirdzniecības tīkliem “Kolumbija” piegādās gan šprotes, gan saldūdens zivju konservus, cenšoties katram tīklam veidot savu atšķirīgu sortimentu.

Liela interese

To, ka interese par Latviju ir liela, apliecināja Minskā notikušais biznesa forums un kontaktbirža, kurā piedalījās teju trīs reizes vairāk uzņēmumu nekā Latvijas pārstāvēto kompāniju. Biznesa foruma laikā Latvijas puses pārstāvji iepazīstināja minskiešus gan ar “Rīgas markas” projektu un tā iespējām, gan sadzīves atkritumu pārstrādes uzņēmumu Getliņos, kā arī Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles 2030 iespējām.

Arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs apliecināja baltkrievu lielo interesi gan par Latviju, gan Baltiju un īpaši par Austrumu partnerības samitu, kas notiks maijā Rīgā. Vēstnieks uzskata, ka būtu jāveicina abu valstu sadarbība tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un citās jomās, turklāt sadarbības veicināšanai jābūt skaidram politiskam atbalstam. To, ka šāds atbalsts ir saņemts, apliecina Rīgas un Minskas pilsētu vadītāju parakstītais līgums par abu pilsētu ciešāku sadarbību uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras jomā.

Minskas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Šorecs, parakstot abu galvaspilsētu sadarbības programmu, atzina: “Svarīgi, lai šī vienošanās pāraugtu konkrētos darbos.” Abu pilsētu vadītāju sarunu laikā iezīmējās konkrētas jomas, kurās varētu sadarboties – komunālā saimniecība, vides un pieminekļu aizsardzība, sociālā politika, veselības aizsardzība. Šorecs īpaši ieinteresējās par rīdzinieku pieredzi ģimeņu nodrošināšanā ar bērnudārziem, jo Minskā ir tikai septiņi privātie bērnudārzi, bet dažos valsts bērnudārzos piepildījums sasniedz pat 150%. Runājot par pārtiku, Šorcs atzīmēja, ka bez valsts atbalsta nebūtu iespējams nodrošināt iedzīvotājus ar lētām pārtikas precēm. Lai konkurētu ar privāto sektoru, šobrīd tiekot veidots valsts veikalu tīkls, kas piedāvās iedzīvotājiem kvalitatīvu preci par atbilstošu cenu. Jāpiebilst, ka Minskas izpildkomitejai pieder 36 lauksaimniecības uzņēmumi, kas ražo pienu gaļu, graudus. Šorcs neslēpj, ka šie uzņēmumi ir moderni, aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām, tostarp robotiem.

Četru miljonu eiro investīcijas nule kā ieguldītas konditorejas ražošanas uzņēmumā “Kommunarka”, kas ir viens no vecākajiem valstī un šogad atzīmēs 110 gadu jubileju. Jau šobrīd sākta vēl viena investīciju programma, kas paredz 6,3 miljonu eiro investīcijas jaunās iekārtās un ļaus saražot mūsdienīgu produkciju. Uzņēmuma ģenerāldirektors Ivans Dančenko, tiekoties ar Latvijas mediju pārstāvjiem, neslēpj, ka vēlētos vairāk apgūt Latvijas un Baltijas tirgu, taču bremzējoši ir augstie muitas tarifi. “Vedot mūsu konfektes uz ES, muitas tarifs ir 1,5 eiro/kg, bet, “Laimai” vedot uz Baltkrieviju, – 0,5 eiro/kg. Vēl jau jāmaksā arī cukura nodeva, un tas viss mūsu produkciju padara mazāk konkurētspējīgu,” norūpējies Dančenko. Bijušas sarunas ar lielveikalu tīkliem “Maxima” un “Rimi”, bet pagaidām tās beigušās bez rezultāta. Tirgotāji cenšas ietekmēt ražotājus, lai tie pazemina kvalitāti, bet mēs tam nepiekrītam, kopējo situāciju skaidro Dančenko. “Kommunarka”, līdzīgi kā “Laima”, iepērk kakao pupiņas un tad gatavo šokolādi, kas citos konditorejas uzņēmumos globalizācijas dēļ vairs nenotiek.

Jau šobrīd Rīgā pāris vietās var iegādāties baltkrievu uzņēmuma šokolādi, bet skaidrs, ka nākotnē šo vietu skaits var tikai augt. “Kommunarka” savu produkciju eksportē uz 18 valstīm, tostarp Krieviju, ASV, Izraēlu, tagad mēģina ieiet Indijā un Ķīnā. Pērn Krievijā šokolādes realizācija sarukusi uz pusi, bet šā gada pirmais ceturksnis jau bijis cerīgāks, un, lai gan peļņas vēl nav, tirdzniecības apjomi pamazām pieaug. Pirktspējas samazināšanās un valūtas devalvācija Krievijā skārusi arī daudzus citus Baltkrievijas uzņēmumus, jo šī kaimiņvalsts ir lielākais ārējās tirdzniecības partneris, tāpēc šobrīd arī baltkrieviem ir svarīgi atrast jaunus noieta tirgus, un viens no tiem noteikti var būt Latvija.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Rižskij ,,kutok”, bet drīkst būt tikai 20% no precēm,pārējais baltkrievu pašu.Es saprotu tā,ja tas ir kādam tas kutoks,tad tur arī vajadzētu būt tikai tā tirgotāja precēm un vietējām pēc pārdevēja vēlmes,bet tā ir Baltkrievija,tur laikam vini sargā savējo tirgu un tikai kā kārumu ,atļauj kādam citam tirgot savu preci.
    Cukura nodeva nav visās ES valstīs ,tākā jāizvēlās tā,kura ir izdevīgāka.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+