Richards Zariņš – trimdas leģenda 1

ASV dzīvojošās Zariņu dzimtas izveidotais “Richarda Zariņa piemiņas fonds” ir vienīgais no labdarības fondiem, kas sniedz finansiālu atbalstu tieši Latvijas vēstures pētniekiem.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Fonds nes Ņujorkas latviešu draudzes luterāņu mācītāja Richarda Zariņa (1913 – 2006) vārdu, un pavisam nesen atvēršanu piedzīvojis arī jaunās vēsturnieces Inetas Didrihsones-Tomaševskas darbs, kas veltīts šā vīra dzīvei un darbam.

Latvijā labi pazīstamo mecenātu Antras, Bertrama un Kristapa Zariņu tēvs, mācītājs Zariņš pēc LU Teoloģijas fakultātes beigšanas un ordinēšanas 30. gadu beigās sāka kalpot Rīgas Doma baznīcas draudzē, taču paralēli tam visai aktīvi darbojās arī sabiedriskajā dzīvē. Bēgļu gaitās uz Zviedriju viņš kopā ar ģimeni devās 1944. gada oktobrī, tad nodarbojās ar latviešu bēgļu garīgo aprūpi Dānijā un visbeidzot pārcēlās uz ASV. Tieši tur trimdas aprindās Rihards Zariņš kļuva par leģendu – uzaicināts būt par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju 1946. gadā, viņš šo amatu ieņēma līdz aiziešanai pensijā 1989. gadā. Zariņa laikā Ņujorkas latviešu draudze izauga līdz lielākajai latviešu draudzei visā Rietumu pasaulē. Ziedu laikos tā apvienoja ap 4000 baznīcēnu un, līdzīgi kā citas draudzes svešumā, bija ne vien reliģiskās, bet arī sabiedriski politiskās dzīves centrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pateicoties Zariņa diplomātiskajām un organizatoriskajām spējām un tamdēļ iegūtajai popularitātei, Ņujorkas draudze atšķirībā no daudzām citām ilgi saglabāja vienotību, ieguva nekustamos īpašumus un izcēlās ar ārkārtīgi plašu un sazarotu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Šo draudzi uz pārējo fona uzskata par fenomenu, kas radies, tieši pateicoties Zariņa personībai un rakstura īpašībām. LU fondā izdotās grāmatas “Mācītājs Richards Zariņš. Dzīve divās pasaulēs” autore vēsturniece Ineta Didrihsone-Tomaševska šajā sakarā citē kāda Ņujorkas latvieša teikto: “Lēnprātīgs, laipns un sirsnīgs, bet tajos jautājumos, kas skāra viņa dziļāko būtību, apveltīts ar drosmi un vīrišķību.” Bijušie trimdinieki vēl tagad atceras, ka 40. gadu beigās un 50. gados Zariņš Ņujorkas ostā personiski sagaidījis kuģus, ja vien bija zināms, ka tie atveduši no Eiropas kaut vienu Latvijas bēgli. Viņš palīdzējis tiem ar padomu, devis sākotnēju pajumti draudzes namā Bruklinā. Kā grāmatas atvēršanā atzīmēja LU prorektors Valdis Segliņš, luterāņu mācītājs Zariņš bija viens no tiem, kas trimdas sabiedrībai ilgstoši deva ticību ne tikai Dieva vārdam, bet arī tūkstošos latviešu gadiem uzturēja ticību un cerību savas valsts atjaunošanai. Tas lasāms Zariņa sprediķos, kuri aizņem vairāk nekā pusi no 172 lappušu biezās grāmatas. Grāmatas autore mācītāja audioarhīvā apzināti atlasījusi tos, kuri demonstrē centienus uzturēt trimdiniekos viņu galveno cerību – Latvijas neatkarības atgūšanu un domu dzimteni nākotnē atkal apraudzīt. Sludināt šīs cerības bija Richarda Zariņa dzīves jēga.

Ārsti Bertrams un Kristaps Zariņi, kā arī viņu māsa Antra, faktiski turpinot tēva misiju – atbalstīt, uzturēt saikni ar Latviju, līdz nesenam laikam bija pazīstami tikai kā Latvijas medicīnas mecenāti, tomēr 2013. gadā tika nodibināts vēl “Richarda Zariņa piemiņas fonds”. “Mums, vēsturniekiem, tas, ko sniedz Zariņu ģimene, ir pirmais pastāvīgais atbalsts – pirmais fonds, kas paredzēts tieši vēsturnieku atbalstam,” teic LU profesors, vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. Ar LU fonda starpniecību Zariņu fonds pēdējos gados šim mērķim ziedojis ap 100 tūkstoš eiro. Pateicoties fonda līdzfinansējumam, iznākušas grāmatas: Ulda Neiburga “Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941 – 1945)”, Inetas Lipšas “Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914 – 1939”, Harija Tumana “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”. Atbalsts sniegts arī Jura Ciganova pētījumam “Latvijas armijas intendantūras dienesti 1919 – 1940”, kas savu izdošanu vēl tikai gaida. Turklāt šis atbalstīto projektu saraksts nebūt nav pilnīgs. “Richarda Zariņa piemiņas fonds” tāpat ar stipendijām atbalsta jaunos vēsturniekus. Jaunā grāmata zināmā mērā ir pateicība Zariņu dzimtai par to, ko tā darījusi un, cerams, vēl darīs LU atbalsta labā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.