Kultūra
Teātris un kino

Riņķa dejas ap “zelta vīriņu”. Šonakt dalīs “Oskarus”0


Meksikāņu aktrise Jalica Apricio par lomu filmā “Roma” ir nominēta oskaram kā “Labākā aktrise”. Attēlā: filmas pirmizrādē Mehiko “Cineteca Nacional” 2018. gada decembrī.
Meksikāņu aktrise Jalica Apricio par lomu filmā “Roma” ir nominēta oskaram kā “Labākā aktrise”. Attēlā: filmas pirmizrādē Mehiko “Cineteca Nacional” 2018. gada decembrī.
Foto: ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

Šīs nedēļas nogalē, 24. februārī, Losandželosā pasniegs “Oskarus” – prestižāko un kārotāko kinobalvu pasaulē. Kā ik gadu, intriga un strīdi ir ne tikai par iespējamo uzvarētāju, bet arī par pašu ceremonijas norisi.

Šis gads “Oskaram” ir dubulti atbildīgs: pērn pirmo reizi balvas pasniegšanas vēsturē ceremoniju skatījās mazāk nekā 30 miljoni interesentu visā pasaulē. Vai tas nozīmē, ka, kino pārceļoties uz internetu, “zelta vīriņš” zaudē savu nozīmi?

Bet kādēļ tad “Netflix” un citi “internetkino” veidotāji kāro arī savas filmas redzēt “Oskara” nomināciju sarakstā? Un šogad – ar Alfonso Kuarona “Romu” – viņiem tas pārliecinoši arī izdevies.

Ar reklāmas pauzēm un bez vadītāja

Reklāmas, protams, vienmēr bijusi nozīmīga “Oskara” balvas spožuma sastāvdaļa, bez tām nebūtu iespējama ne pārraide, ne pati megadārgā ceremonija (sk. uzziņu). Tomēr šogad pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē izlemts – lai saīsinātu ceremonijas translēšanas laiku, četru nomināciju laureāti tiks paziņoti… reklāmas paužu laikā. Respektīvi, TV skatītāji šo balvu pasniegšanu neredzēs.

Esot plānots tā rīkoties turpmāk katru gadu, taču nominācijas, kurās balvu pasniegs, tikšot mainītas (cerams, starp tām kādu gadu izlozes kārtībā neiekļūs arī, piemēram, “Labākā filma”, “Labākais aktieris”, “Labākā aktrise”).

Šova direktors Glens Veiss paziņojis, ka viņš izlems, kuri “emocionāli nozīmīgi” četru laureātu pateicības runas fragmenti tiks vēlāk atskaņoti – taču no šova izgriezīs visus komentārus, kā arī nominantu paziņošanu.

Vesela virkne Holivudas superzvaigžņu jau izteikušas protestu, norādot, ka tādējādi tiek mazināta konkrēto nomināciju nozīme. Atklātajā vēstulē rakstīts: “ASV Kinoakadēmija tika dibināta 1927. gadā, lai izteiktu atzinību un atbalstītu izcilību kinomākslā, iedvesmotu iztēli un palīdzētu apvienot pasauli ar kinofilmu universālā medija palīdzību. Diemžēl mēs esam aizslīdējuši prom no savas misijas, dzenoties pēc izklaides, nevis svinot savu mākslu un godinot cilvēkus, kas to rada.”

Vēstules autori, starp kuriem ir arī Alfonso Kuarons, Giljelmo del Toro, Rasels Krovs un citi, norāda – kino ir kolektīva māksla un, pazeminot kāda tajā iesaistītā lomu, tiek noniecināts viss kopdarbs.

Savukārt “Oskara” balvas ceremonija bez vadītāja notiks jau otro reizi.

Pirmo reizi šāds kāzuss piedzīvots 1989. gadā. Tiesa, pirmajā reizē tā bija ceremonijas producenta Alana Karra izvēle – viņš nolēma ceremonijas norisē balstīties uz nomināciju pieteicējiem, sadalot tos pa pāriem.

Šogad “Oskara” ceremonija palika bez vadītāja tādēļ, ka ceremonijas producenti tika nolīgti tikai oktobrī, kad daudzām superzvaigznēm februāris jau bija saplānots, savukārt novēloti šai lomai uzaicinātais Kevins Hārts paspīdēja ar neveiksmīgu dzēlību par homoseksuāļiem.

Vai ceremonijai vispār vajadzīgs īpašs vadītājs? Var jau pieņemt, ka nav: pirmkārt, tas saīsina ceremoniju, otrkārt – viņš vai viņa galvenokārt paliek prātā pēc ievadošā monologa, vēlāk darbību savās rokās tik un tā pārņem nomināciju pieteikšanai izvēlētās personības.

Taču tieši šogad, kad balvas rīkotāji noteikti lūdzas visiem iespējamajiem dieviem, lai TV auditorija pieaug, nevis vēl nokrītas, būtu bijis saprātīgi piesaistīt patiešām spēcīgu ceremonijas vadītāju – kādu, kura dēļ vien būtu vērts ieslēgt televizoru, pat ja nemaz neinteresē, vai “Oskaru” saņems “Roma” vai “Bohēmista rapsodija”.

Vai iespējams aizmirst, kā uz skatuves iznāca Vūpija Goldberga, tērpusies kā karaliene Elizabete (mājiens uz divām togad nominētām filmām), un jau atklāšanas frāzē pamanījās iekļaut veselas divas asprātības? Un viņa arī atteicās atvainoties par ceremonijas garumu, piekodinot reportieriem par to nežēloties, jo “šī ir nozīmīgākā nakts Holivudā, bērniņ”.

Ja nav vakara vadītāja, divkārt svarīgi kļūst nomināciju pieteicēji.

Tos neuzzināsim līdz pēdējam brīdim, taču klīst runas, ka piesaistīti filmu “Atriebēji” un “X cilvēki”, kā arī megapopulārā seriāla “Troņu spēles” aktieri un aktrises.

Riņķa dejas ap vakara vadītāju gan nav vienīgās dīvainības ap šā gada “Oskara” balvām – ko vērts vien Kinoakadēmijas pērn­vasar uzpeldējušais paziņojums, ka tiks izveidota jauna “Oskara” nominācija populārākajām filmām.

Šī ideja gan, cik ātri publiskota, tikpat ātri tika arī atsaukta, taču radās priekšstats, ka tās autori (vai paklausīgie reklāmdevēju vēlmju atskaņotāji) nav pat palūkojušies, kas notiek pasaules kinonomās – jau tobrīd bija skaidri redzams, ka grāvējfilma “Melnā pantera”, pirmais “Oskaram” jebkad nominētais darbs, kas tapis pēc komiksa motīviem, pretendē uz balvu. Skatītāju mīlestību – un dažādas prestižas balvas pa ceļam uz “Oskaru” – iekaroja arī “Bohēmista rapsodija” un “Zvaigzne ir dzimusi”.

Nav jau tā, ka arī agrāk “Oskaru” saņēmušajām filmām būtu bijuši slikti reitingi, kaut, protams, visas uzvarējušās filmas nevar būt “Titāniks”… Vai ASV Kinoakadēmija zaudējusi saskarsmi ar realitāti?

“And the Oscar goes to…”

Ja skatās tikai uz balvai nominēto filmu sāncensību, tad intriga patiesībā ir neizsakāmi aizraujoša. Plecu pie pleca nomināciju skaita ziņā ir divi darbi – Alfonso Kuarona daļēji autobiogrāfiskā drāma “Roma” par 20. gadsimta 70. gadiem Meksikā un Jorga Lantima “Favorīte” par karalienes Annas attiecībām ar savām galmadāmām.

Katrai no tām ir pa desmit nominācijām, ieskaitot visprestižākās – “Labākā filma”, “Labākais režisors”, “Labākā aktrise”, “Labākā aktrise otrā plāna lomā” (“Favorītes” gadījumā pēdējā balva pat dubultā, tai izvirzīta gan Reičela Veisa, kura tikko triumfēja ­BAFTA ceremonijā, gan Emma Stouna).

Turpat uz papēžiem min divas citas kinolentes, “Zvaigzne ir dzimusi” un “Vice” par bijušo ASV viceprezidentu Diku Čeiniju, kas izpelnījušās astoņas nominācijas.

“Zvaigzne ir dzimusi” gadījumā Lēdijai Gāgai turklāt pirmo reizi “Oskara” vēsturē ir nominācija gan kā labākajai aktrisei, gan arī kā dziesmas izpildītājai – tiesa, šo godu viņa dala ar Bredliju Kūperu un Marku Ronsonu.

Neraugoties uz šo nomināciju birumu, pastāv visai liela iespēja, ka labākās filmas godu varētu izpelnīties mazāk ievērotā “Zaļā grāmata”, kura janvārī saņēma Producentu ģildes balvu. Astoņas no katrām desmit filmām, kuras saņēmušas Producentu ģildes balvu, atkārto šo panākumu arī “Oskara” ceremonijā.

Par labu pareģotāju “Oskara” balvām pēdējos desmit gados tiek uzskatīti “Zelta globusi”, kurus sadala janvārī. Taču labākās filmas kategorijā “Zelta globusu” precizitāte bijusi tikai 40%, tādējādi uzskatīt, ka “Oskaru” labākās filmas nominācijā saņems “Bohēmista rapsodija”, ir diezgan vieglprātīgi.

Visaugstākā precizitāte “Zelta globusiem” bijusi labākās aktrises kategorijā, kas dod labas izredzes Glenai Klouzai (“Zelta globuss” par lomu drāmā “Sieva”) vai Olīvijai Kolmenai (“Zelta globuss” par lomu filmā “Favorīte”).

Lai kā ASV Kinoakadēmija centusies padarīt daudzveidīgāku savu balsotāju bāzi – uz šo ceremoniju uzaicinājumu piedalīties filmu vērtēšanā saņēmuši 928 jauni biedri no 59 valstīm, un 49% jaunpienācēju ir sievietes –, tomēr starp balvai nominētajiem režisoriem atkal ir tikai vīrieši.

Nomināciju nav izpelnījusies ne Džozija Rurka par filmu “Marija, Skotijas karaliene”, ne arī Marielle Hellere par filmu “Vai spēsi man kādreiz piedot?”. Šīs filmas nav manāmas arī citās nozīmīgākajās nomināciju kategorijās, vēlreiz liekot uzdot jautājumu, vai runa vienmēr ir par kvalitāti.

“Oskara” balvas ceremonija skaitļos

  • Kopējās izmaksas – 44 miljoni dolāru.
  • 1533 m2 lielais sarkanais paklājs vien izmaksājis 24 700 dolāru (18 strādniekiem nepieciešamas
  • 900 stundas, lai to izklātu!).
  • Katras ar 24 karātu zeltu klātās statuetes vērtība ir 400 dolāru.
  • Losandželosas ikgadējie ienākumi no ceremonijas – 130 miljoni dolāru.
  • Biļete pārim uz “Vanity Fair” ballīti pēc ceremonijas maksā 103 220 dolāru.
  • Kases ienākumu pieaugums uzvarētājai nominācijā “Labākā filma” – 15 miljoni dolāru.
  • Atalgojuma pieaugums uzvarētājai kategorijā “Labākā aktrise” – 20%.
  • 30 sekunžu ilga reklāma “Oskara” ceremonijas laikā maksā 2,6 miljonus dolāru.
  • Kanāla ABC ienākumi no reklāmām “Oskara” ceremonijas svētdienā – 128 miljoni dolāru.

Dati: Complex.com

LA.lv