Latvijā
Sabiedrība

Tirdzniecības centrs maina īpašnieku, simtgade pārvēršas par naudas tērēšanu. “LA” nedēļas apskats 1

PUblicitātes foto, ekrānuzņēmums un LETA. Kolāža – la.lv

Nedēļas apskats

Cilvēks. Rokzvaigzne – Emanuels

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vilkme – ir pirmais, kas nāk prātā, domājot par 40 gadus veco Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Grūti iedomāties šodienas Eiropas līderu plejādē politiķi, kuru, piemēram, ierodoties uz uzrunu Eiropas Parlamentā, pie ieejas, uz kāpnēm, balkoniem un terasēm, starp košumaugiem un kolonnām sagaidītu pūļiem kabinetus un pienākumus pametušu interesentu ar viedtālruņiem izstieptajās rokās, gatavi iemūžināt politiķi gan vienu pašu, gan pavadoņu ieskautu, gan iemānīt kadrā arī sevi – “pašītī” jeb “selfijā” un pēc tam to visu ne bez lepnuma publicēt arī savā kontā sociālajos tīmekļos. Visas kameras bija tikai un vienīgi Francijas prezidenta virzienā. “Rokzvaigzne!” – tā Makrona fenomenu nodēvēja kāda labi Eiropas politiku un sabiedrības pulsu pārzinoša eksperte Briselē.

Nenoliedzami, Makrons ir strauji aizslaucījis nogurušās Francijas vakardienas seju un sācis ar jaunu jaudu un enerģiju. Viņam piemīt lieliskas saziņas spējas un runas dāvanas, nevainojama humora izjūta un empātija, ko iespējams, viņam palīdzējusi izkopt dzīvesbiedre, bijusī drāmas skolotāja Bridžita Makrona. Tikpat nešaubīgi Emanuels Makrons ir arī eiropietis, kurš aizrautīgi tic dziļākai Eiropas Savienības integrācijai. Un, iespējams, Francijas lomas nostiprināšana Eiropas līdera statusā viņam, ja ne ir svarīgāka, tad padodas labāk nekā pašmāju sociālo vajadzību, veselības reformas, ekonomiskās izaugsmes un citu jautājumu risināšana. Ne velti jaunākās aptaujas Francijā liecina, ka 58% iedzīvotāju tomēr ar Makronu ir neapmierināti. Liela daļa atzīst, ka viņš ir nostiprinājis Francijas vietu Eiropas Savienībā un uzlabojis tās tēlu ārzemēs, taču vien 30 procenti domā, ka prezidents saprot pašas Francijas iedzīvotāju rūpes.

Latvijai ir svarīga Makrona dedzība par ciešāku un stiprāku Eiropas Savienību. Taču Makrons ir arī lielas, politiski un ekonomiski spēcīgas valsts prezidents, kuram gluži objektīvi var būt svešas mazāku un jaunāku valstu ikdienas vajadzības. Atcerēsimies viņa kritiku par darbinieku norīkošanas direktīvu un lēto darbaspēku no Austrumeiropas.


Darījums. Kārtējais tirdzniecības centrs maina īpašnieku

Pagājušajā nedēļā nekustamo īpašumu fonds “East Capital Baltic Property Fund III”  iegādājies tirdzniecības centru “Galleria Riga”. No dāņu investoru (“Fritrade SE” un AS “Titan Invest”) rokām tas pārgājis Zviedrijā dibināta starptautiska aktīvu pārvaldītāja “East Capital” rokās, kura nacionalitāte vairs nav nosakāma. Tas pārvalda īpašumus ar kopējo vērtību virs 3,4 miljardiem eiro.

“East Capital” 2015. gadā speciāli Baltijai izveidoja nekustamo īpašumu fondu “East Capital Baltic Property Fund III”. Pašlaik fonds investējis trijos īpašumos Tallinā un divos īpašumos Rīgā. Tallinā fonds investējis “Vesse” tirdzniecības centrā, Baltijā pirmajā “Hilton” viesnīcā, kā arī modernā loģistikas kompleksā “Nehatu Logistics Park”. Savukārt Rīgā fonds investējis divos jauniegādātos īpašumos – “P5” loģistikas kompleksā un “Galleria Riga”.

Tirdzniecības centrs “Galleria Riga” ir trīsreiz mazāks salīdzinājumā ar lielākajiem centriem un atšķirībā no tiem – bez paplašināšanās iespējām, jo iespiests starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām. Toties tas atšķiras ar novietojumu Rīgas centrā un neatkārtojamu jumta terasi ar panorāmas skatu.

Darījuma summa netiek atklāta. Tā kā aizpērn tirdzniecības centru pie Mūkusalas apļa “Riga Plaza” pārpirka par 93 miljoniem, bet “Domina Shopping” – par 74,5 miljoniem eiro, tad šis pirkums, visticamāk, ir par trīsreiz mazāku summu. Šā īpašuma vērtību noteikti ceļ unikālā atrašanās vieta. Toties nosit lejupslīdošie finanšu rādītāji – 2016. gadā apgrozījums bija krities par 20% un pārvaldnieks SIA “Patollo” cieta 3,6 miljonu lielus zaudējumus. Tirdzniecības centra juridiskā īpašnieka “East Capital Baltics AS” izpilddirektors Madis Raidma solās palielināt īpašuma vērtību.

Mācība. Pēdējā brīža akcija ozolu aizsardzībai

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Diskusija par simtgades alejas veidošanu pie Nacionālā teātra aizvadītājā nedēļā pulcēja rīdziniekus stihiskā protesta piketā. Tērauda konstrukcijas, kas simboliski garāmgājējiem atgādinās Latvijai svarīgos gada skaitļus, draud iznīcināt pavisam īstus kokus – vēsturisko ozolu aleju gar kanālmalu, kas pārdzīvojusi divus pasaules karus.

Projektam Rīgas dome gatava atvēlēt 135 tūkstošus eiro, un pašvaldība to cerēja realizēt jau līdz 4. maijam. Pateicoties iedzīvotāju protestiem, Rīgas domei nācas piesaistīt arboristus, kuri saka stingru nē. Lai uzstādītu instalāciju, visticamāk, bez ozolu sakņu bojāšanas nevarētu iztikt. Neatkarīgi no tā, vai tiks izmantota tradicionālā tehnoloģija – rakšana un betonēšana – vai modernākie urbumi.

Latvijas simtgade arvien vairāk pārvēršas par naudas tērēšanas svētkiem. Neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi izraisīja arī cits Rīgas domes simtgades projekts, tā sauktās Ļeņina bikses – teju 250 tūkstošus eiro izmaksājusī digitālo ekrānu instalācija “Goda vārti” pie Ministru kabineta ēkas.

Latvijas simtgades svētki liek uzdot arī jautājumu, kas ir mūsdienu Latvijas vērtības, kam dodam priekšroku – tērauda instalācijām vai simtgadīgiem kokiem, kas ir ne tikai ainaviska vērtība, bet svarīgi dabas daudzveidības uzturēšanā?

Kamēr vieni vecos kokus aizsargā un stāda jaunus, tikmēr Rīgā tie tiek apdraudēti. Atgādināsim, ka simtgades svētku nauda atvēlēta arī iniciatīvai, kurā Latvijas iedzīvotāji aicināti informēt par potenciālajiem dižkokiem un aizsargājamām alejām. Savukārt 4. maijā ap Latvijas robežu plānots iestādīt simt ozolus.


Kauns. Gapons un Gapoņenko. Divi provokatori

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs nesen atgādināja par vienu skandalozu personāžu no Krievijas vēstures – popu Gaponu. Pareizticīgais mācītājs Grigorijs Gapons 19. – 20. gadsimtu mijā garīgo kalpošanu pakāpeniski bija nomainījis ar politiskām aktivitātēm, mudinot strādniekus nesamierināties ar netaisnībām – rīkot streikus un iesniegt petīcijas caram un tā tālāk. Viena no šīm akcijām, kuras laikā pops Gapons 1905. gada 9. janvārī izveda tūkstošiem cilvēku Pēterburgas ielās, beidzās traģiski, jo armija sāka apšaudi. Vēsturē tā pazīstama kā “asiņainā svētdiena”. Vēlāk atklājās fakti, ka Gapons bijis cara slepenpolicijas aģents un provokators, bet garīdznieka iemaņas ļāva vieglāk manipulēt ar cilvēkiem, kuri savā līderī bija saskatījuši gandrīz vai mesiju. “Vai Latvijā krieviem nav uzradies savs Gapons, uzvārds tāds ļoti līdzīgs – Gapoņenko,” ieminējās lasītājs. Un tiešām – Aleksandrs Gapoņenko jau gadiem ļoti cītīgi cenšas sakūdīt krievvalodīgos pret Latvijas varu, un bariņu sekotāju jau izdevies savākt. Iepriekš viņš organizēja Nepilsoņu kongresu, bija viens no rosinātājiem referendumam par valsts valodas statusu krievu valodai, bet pēdējā laikā vairāk nodarbojas ar dramatisku viltus ziņu izplatīšanu. Pēdējais no tām ir kāds nesen internetā izplatīts rakstiņš par to, ka “amerikāņi Rīgā rīkos etniskās tīrīšanas paraugstundas” (imhoclub.lv). Tas, pēc Gapoņenko rakstītā, notikšot 12. – 15. maijā, kad Rīgā būšot NATO mācības, kuru laikā amerikāņu “specnazs” un vietējā Drošības policija “arestēs pussimtu vietējo krievu aktīvistu un ievietos uz laiku izveidotā koncentrācijas nometnē”. “Man šķiet, ka tas būs slēgtais “Skonto” stadions. Es tur nesen spēlēju futbolu, šķiet, tas ir ļoti piemērots šādiem mērķiem,” raksta Gapoņenko. Murgi, protams, bet nevar jau zināt, uz cik lielu auditoriju tas atstāj iespaidu.

Noslēpums. Prātā tikai peļņa

Daļēji valstij piederošais telekomunikāciju uzņēmums “Lattelecom” nedzird aicinājumus no piedāvātās pamata TV pakas aizvākt vismaz pašus derdzīgākos Krievijas propagandas kanālus. Nu šis jautājums aktualizēts arī valdošajā koalīcijā.

“Lattelecom” jau gadiem izvairās no risinājumu meklēšanas problēmai, kaut arī līdzinieki kaimiņos Igaunijā un Lietuvā ir vairākus soļus priekšā. Lietuvā, piemēram, “Rossija RTR” iekļauts maksas kanālu sarakstā, bet Igaunijā cilvēkiem ir iespēja izvēlēties paku vispār bez krievu kanāliem. Kaimiņvalstis neuztraucas par konkurentu iespējamajiem ieguvumiem.

Iebildumi, ka konkurentiem būs priekšrocības, ir viens no “Lattelecom” aktīvāk izmantotajiem argumentiem. Cits arguments – pakalpojums kļūs dārgāks, jo nāksies “atkāpties no licences līgumu nosacījumiem”. Uzņēmums drīzāk pieprasa aktīvāku NEPLP iesaisti šajā jautājumā, “regulējot un gādājot par vienādiem spēles noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem”, sacījis “Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis. Viņš arī norādījis, ka TV kanāli ir brīvi pieejami arī internetā.

Taču, vai tiešām varam būt 100% pārliecināti, ka propagandas kanālu auditorija pēc šo kanālu jebkāda veida ierobežošanas tos meklēs internetā, nevis aktīvāk pieņems korektus krievu kanālus, piemēram, “Doždj”? “Lattelecom”, atsaucoties uz SKDS datiem, norāda, ka 60% klientu nebūtu gatavi iegādāties paku bez Krievijas kanāliem. Taču to jau arī mēs nepieprasām. Pieprasām ierobežot Kremļa maizē esošos.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Gundega Skagale, Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars, Ina Strazdiņa

LA.lv