Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
1. februāris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Vai diviem horeogrāfiem izdevies privatizēt deju lielkoncertu? (70)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Latvijā pastāv daži nerakstīti likumi un viens no tiem – grēks kritiski izteikties par mūsu Dziesmu svētkiem. Visnotaļ loģiski, jo gandrīz neiespējami atrast citu tādu pašu latviskas kultūras tīrradni, kura tapšanā un saglabāšanā nebūtu pielikta vēstures bīdīta citas tautas roka. Protams, vēl ir dainas, bet dainām mūsdienās jau pieminekļa vaibsti un statuss – iepazīšanai, pētīšanai, zinātniskām apcerēm. Tūrisma ceļvežos iekļautās pilis, baznīcas un muižas parki iederas Latvijas ainavā, bet gadsimtus pārdzīvojušo arhitektūras pērļu pamatus likuši cittautieši. Lai gan viņu vārdus sastopam arī Dziesmu svētku biogrāfijā, tur ierakstītie mūsu senču sirdspuksti padara Dziesmu svētkus līdzīgus latviskam sakramentam ar īpašas aizsardzības lauku organizatoriem.

Ja uzlūkojam Dziesmu svētkus kā tradicionāli ciklisku pasākumu, to rīcības komitejas nav piedzīvojušas nopietnu kritiku arī gadījumos, kad skarbāks vērtējums prasīties prasījās. Ne koristu masveida ģībšana un dalībnieku gājiena saputrošana, ne dažādas kļūmes, par kurām citreiz saņem konkrētu sodu un zaudē amatu, nav bijis iemesls apšaubīt Dziesmu svētku galveno organizatoru veikuma līmeni un atbildību. Pēcsvētku iztirzājumos parasti visas lielā notikuma galvasgalam veltīto aizrādījumu urdzes kaut kā līgani ieplūst svētku radīto krāšņo emociju straumē, kur smaržo pīpeņu un madaru vainagi, gavilē dalībnieki un skatītāji no citām valstīm nebeidz pārjautāt, vai daudzbalsu kori tiešām veido amatieri un neprofesionāļu tūkstoši liek apbrīnā aizturēt elpu deju lielkoncertā. Bez šaubām, bijusi krāšņa tautas gara spēka izpausme un piedzīvota latviskās vienotības sajūta, kas nozīmē Dziesmu svētku galvenā mērķa sasniegšanu. Pēc šāda secinājuma kļūst neērti kaut ko pārmest rīcības komitejai, kas darbojusies saspringta finansējuma apstākļos. Patiesi, kopš valsts neatkarības atjaunošanas grūti atcerēties naudas trūkuma neapdraudētus Dziesmu un deju svētkus. Bet viss beidzies labi, pateicoties provinces patriotismam – kolektīvu dalībnieki, pagastveči un citās reizēs ziedot skopie gateru īpašnieki ar dažādu veidu pienesumiem savelk budžeta galus: svētki notiek, un rīcības komiteja saņem atalgojumu. Tā cipari it kā nav noslēpums, tomēr, skaidrību meklējot, jārēķinās ar mājieniem: svēta lieta, bet jūs par materiālo…

Naudas nepieminēšanas tabu kultūras jomā ir tik spēcīgs, ka to lauzt neuzdrošinājās pat ar 2018. gada Dziesmu svētku deju lielkoncerta programmu neapmierinātie dalībnieki. Arī tie, kas uzdrošinājās runāt atklāti, iebildumos knibinājās gar niansēm un nenosauca galveno iemeslu – ar Kultūras ministrijas un vairāku iepriekšējo svētku organizatoru vēlību divi pastāvīgie horeogrāfi pakāpeniski deju lielkoncertu būtībā privatizējuši. Ja šis jēdziens nepatīk, drīkst piedāvāt citu, kurā ietilpst tradicionālo tautas deju nomaiņa ar pašu Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa jaundarbiem. Un beigsim staigāt aplinkiem, izliekoties nemanām svētku smalkajam audumam rupji piediegto oderi – par jaundarbiem maksā daudz bagātīgāk, nekā varētu nopelnīt, saskaņojot “Ačkupa” un “Sudmaliņu” dancotāju soļus.

Pievienot komentāru

Komentāri (70)

  1. Arī uzskatu,ka vajadzēja klasiku-bet ko tu jauniem padarīsi!

  2. simtgades programmai svetkos ir jabut. neviens jau neiebilst pret paris jaundarbiem, bet izsvitrot visu vesturi…….
    pati esmu piedalijusies daudzos svetkos un turpinu, bet mes nedrikstam zaudet senas saknes. visperfektak, manuprat, bija noorganizeti Rigas 800 svetki- kapec nevar macities no to organizatoriem?

  3. Man nav ko vairāk piebilst. Liels paldies, Monika!!!

  4. Zelta fondam ir jābūt simtajos!!! Viss.

  5. Tik un tā VISI nekad svētkos nepiedalās. Esmu redzējusi vienu Daņiļēviča šedevru ar milzīgām skolēnu masām Ķīpsalā. Pa gabalu un bez brillēm varbūt tas arī bija skatāms, bet tuvumā tā bija sūda haltūra, KUR PUSE DEJOTĀJU BIJA PILNĪGI LIEKI. Mans priekšlikums uz pusi mazāk dejotāju, bet nekur nekādas haltūras. Lielu ekspertu komisiju balsošanai par labākajām dejām, limitu katram horeogrāfam, kā tas ir ASV latviešu deju svētkos. Tur neviens nedominē, katrs drīkst piedalīties ar divām dejām un Amen.
    Lai rīko svētkus pa reģioniem kaut katru gadu, kur piedalās visi. Manuprāt, nav nekādas vajadzības arī saukt šurp ārzemju latviešu korīšus un deju kol,. kuri sastāv no 7 personām… Tikmēr daudz labāki kolektīvi no Rīgas uz svētkiem netiek. Vienu tādu kolektīvu es reiz redzēju ārpus LV – 7 meitas un viens puisis, bet tiem, redz, mēs tagad ļausim piedalīties svētkos, jo tik tak saglabā un kopj to kultūru aiz LV robežām.

  6. Te jau nav runa par kompetenci deju mākslā , bet par procesu un veidu, kādā tiek organizēti deju svētki.
    Par žanru atšķirībām lai spriež speciālisti.Etnogrāfiskā deja atstāta novārtā Deju svētkos nepelnīti.Un tā nav autordeja.
    Atšķirība tāda pati kā starp tautas pasaku un literāro pasaku.Bet tas nu tā…

  7. Te jau nav runa par kompetenci deju mākslā , bet par procesu un veidu, kādā tiek organizēti deju svētki.
    Par žanru atšķirībām lai spriež speciālisti.Etnogrāfiskā deja atstāta novārtā Deju svētkos nepelnīti.Un tā nav autordeja.
    Atšķirība tāda pati kā starp tautas pasaku un literāro pasaku.Bet tas nu tā…

  8. Naba, tu pasaki tai otrai pusei, ka viņi svēkos nepiedalīsies.Redzēsim, kurš tad būs tas sliktais un peramais. Atkal būs mega kašķi, kuri tad piedalīsies, kuri nē, lēmēji korumpanti, nelieši, vai tad žēl bija utt. Pa galvu nedabū tikai tie, kuri paši NEKO nedara. Āmen.

  9. Bet kurš teica, ka vajag to drausmīgo vērienu, tos tūkstošu tūkstošus dejotāju? Varbūt vajag uz pusi mazāk, bet kvalitatīvāk? Nevienam nevajag to pārspīlēto masu. Mūsdienu dejā notiek tās pašas nejēdzības. 4 gadus katra skate skaitās kā gatavošanās deju svētkiem, bet ne jau no šīm skatēm paņem labākās dejas un uzvarētājas, bet pēkšņi ir pilnīgi citas dejas no kaut kāda Salaspils konkursiņa, kurš garāmejot izsludināts.
    Monikai Zīlei ir pilnīga taisnība. Tie, kas tikuši pie šprices, līdz kapa malai citus klāt nelaidīs.

  10. Jo tālāk, jo trakāk. Nākamais, kurš jutīsies kompetents šajā mākslīgi saceltajā Latvijas 100gades deju svētku šūmē, būs kāds ķirurgs vai fiziķis? :)))) nekļūstiet smiekļigi, cienītie profesionāļi savās jomās. Visu cieņu rakstniekiem, bet dariet to, kas Jums sanāk labāk (nevis spriediet par tēmām, kur Jums nav sapratnes ne tik, cik melns aiz naga)

  11. Deju lielkoncerts jāveido horeogrāfu grupai…vismaz 6 cilvēki. Pat deputāti veido komisijas…un tāpat klūdās.

  12. Vienīgi kolektīvās domāšanas upuri Atbildēt

    joprojām sauc tautas deju ansambłus par kolektīviem.

  13. Beidziet tarkšķēt! Vai jums pašiem ir konkrēts piedāvājums svētkiem un risinājums darbā ar massu???
    Nu nometīsiet tos 2 nost un kas nāks vietā??? Nākošie 2 – tikai sieviešu dzimtē. Un kas mainīsies? Viņiem visiem tomēr ir jābūt ar ambīcijām, ja Jūs gribat vēl redzēt massu dalībnieku koncertu. Vēl tik pasakiet, ka Jums šie koncerti nepatīk!!! Neticēšu !!!
    Bīeži tiek taisīti papildus koncerti!

  14. Kas, pie velna, ir tradicionālā deja? Sudmaliņas? Ačkups? Nez vai cien. Monika Zīle jebkad mūžā ir redzējusi tradicionālo Ačkupu? Koncertos tiek dejotas autoru!!!! apdares tēmai “Ačkups”. Šī nezināšana, protams, ir sīkums uz kopējā muldēšanas fona.
    Un kas ir Zelta fonda dejas? Vai cien. Monika Zīle vairāk par 5 varētu nosaukt? Un tas tad būtu tas atkal un atkal piesauktais ideālais Deju svētku koncerts? Ko var malt vienu un to pašu, sagrābstoties pa medijiem muļķības!!!

    • Nedrīkstētu saukties par TDA, ja nezin nevienu tradicionālu tautas deju. :)))))) TDA = tautas deju ansamblis!

    • Zīle min TDA “Ačkupu” un VPDK “Sudmaliņas” ne dejas!!! Šo grupu vadītāji/horiografi saņem €7-10tk prēmijas par 1deju un novaditied svētkiem utt., kolektīvi jaunus tērpus. Cik atceros, tad dejotājiem ir/bija 20 tērpi ļoti īsa laika posmā, ne paši maksājuši, ne darinājuši. Aizbrauc uz ASV dziesmusvētkiem un tad tirgo savus “vecos” tērpus un vēl apsmej vietējos letiņus, kuri paši par savu naudu pirkusi vai paši darinājuši tērpus.

  15. Cik interesanti stāstīja A.Hermanis, kā La Scalas skatītājs rūpīgi pieprasa tradīciju ievērošanu. Ja tradīcijas pārkāptas, izsvilpšana.

    • Attiecībā uz to, ko pie mums sauc par tradīcijām attiecībā uz deju repertuāru, t.s. Zelta fonds, tas ir padomju laikā veidotās dejas. Jebkurā citā jomā padomju laika tradīcijas pie mums netiek uzskatītas par saglabāšanas vērtām, šeit pēkšņi tāda cīņa. Es jau nemaz nerunāju par to, ka tā nav taisnība, ka svētku programmā nav šo deju.

  16. Letiņiem pašiem savs MERLEZONAS BALETS?

  17. Kampēji, kā vienmēr, uzvar! Vai tad tiešām kāds iedomājās ka deju kolektīvu vadītāji pirms skates kritizēs virsvadītājus un to sarūpētos tērpus. Tas ko šie divi ģēniji rada arvien vairāk atgādina nevis tautas dejas bet līnijdejas un tām arī tiek pieskaņoti šie ķīniešu tērpi. Vai tautai taps zināms tērpu pasūtījuma autors? Starptautiskus pasūtījumus tik viegli lauzt nemaz nav iespējams. Kas maksās? Reņģu ēdāji no muļķu zemes!

    • Nekas taču nav pasūtīts. Viss šis tērpu tracis vismaz ir beidzies īsti nesācies.

    • Ko tu tur murgo, tērpi jau sen atcelti. Tu ar saviem pāris intrigu taisītājiem varētu paši ķerties pie darba un pierādīt savu varēšanu ar darbiem nevis dīvānā pir….nu.

  18. Latviskās dejas zelta fonds, vai mums tāds ir? Vai simtgades koncertā zelta fondam ir vieta? Ja nē, tad paskaidrojiet, kāpēc nav.

    • Nu neviens jau neko mums nepaskaidros, diemžēl… un skumji ir tāpēc, ka viss tieši tā, kā M. Zīle raksta, arī notiek – “prihvatizēti” un nedomājot par deju (un tās svētkiem!) kā tādu! Dīvaini, taču pie mums kaut kā veiksmīgi (un pārsteidzoši ātri!) izcūko jebko skaistu un vērtīgu… Nu jau līdz Dziesmu svētkiem tikuši.

  19. Vai šis ir faktos pārbaudīts viedoklis, vai autores sadomājums? Par naudu kultūrai – interesanti, ja pašai autorei jautātu, cik tad viņa saņem par saviem romāniem un slejām te, mēs saņemtu tiešas atbildes?

    • Atšķirībā no Monikas grāmatām, Dziesmu svētki ir valsts pasūtījums. Tāpēc arī sabiedrībai ir tiesības prasīt lielāku atbildību.

    • Ja zin ko meklēt, Google ļoti ātri izmet ārā KMinistrijas pasūtījumā veiktu pētījumu par 08.gada svētku finansējumu – gan ienākumiem (valsts, pašvaldību, sponsoru utt), gan izdevumiem (arī no dejotāju viedokļa – piecgades griezumā). Tik nez kāpēc KM laikam pati par šādu pētījumu piemirsusi.

  20. Tieši tā, pašdarbnieki velta savu brīvo laiku, bez atlīdzības rada svētkus.Kāpēc arī lielie mākslinieki nevarētu sajozt jostas kaut vienos svētkos?

  21. korupciju saredz visās iespējamās jomās, tikai ne kultūrā, tikmēr arvien dziļāk un spēcīgāk kultūrkorupcijai bijis laiks un pateicīga vide pārņemt tieši šo sfēru. Un simtgade ar 60 miljoniem ir bijis īstais mērķis uz ko tiekties.
    Sākās jau gudru ļaužu galvās tas sen, tā īsti atspērās uz Rīgas Kultūras Galvaspilsētu, Latvijas Prezidentūru un nu priekšā piecu gadu svinēšanas laiks simtgadei.
    Ir bjuši mēģinājumi par to runāt, bet neviens to nav vēlējies uzklausīt (V.Vējš KDi Ieguldīt trumuļos, J.Lūsēns Stop signāls – arī Diena, I.Lūsiņa Frontes gaisotne – arī Diena), protams pēdējā laika LA pievēršanās ši problēmai, kas ļoti atzīstami.
    Pārsteidz administratīvā korpusa augstprātība, un ne tikai – arī I.Struka radio no tādiem augstumiem….
    E.Seņkovu – pasākuma režisoru esat kaut reizi dzirdējuši?
    Labi, nopelnīsiet, bet vai nav par smagu atbildība, kas notiks ar privatizētajiem svētkiem nākotnē?

  22. Varēja uzrīkot dalībnieku aptauju ( atvainojos, ja tāda bija) , un tad arī ņemt to vērā.Būtu ļoti interesanti.
    Pagaidiet, ar koriem pagaidām klusums, bet būs tas pats.
    Dziesmu svētki jau labu liku ir lobiju komercpasākums. Roka roku mazgā.Žēl, ka arī radoši cilvēki uzvedas kā neko nesaprotoši rausēji.

    • Mjāāā…Koristi kā partizāni klusē,jo arī mums tuvojas skates!!!Bet arī mums ir šedevrs-P.Vaska “Mūsu dziesma”,kas jau deviņdesmitā gada Dziesmu svētkos tika stiepta,vilkta,pārtaisīta un nu atkal cēlusies augšā,lai spīdzinātu pašdarbības korus un liktu drebēt pirms skates!Nodevas komponistam viņa jubilejas gadā?

    • nekādas aptaujas nebija….

  23. Viss beidzas labi, pateicoties patriotismam.
    Ne skolas, ne vecāki neiebilst, ka bērni guļ pa grīdām, slapjās drēbītes turpat žūst un tādas velk nākamajā dienā, ēd apšaubāmas kvalitātes pārtiku., idejas vārdā mirkst lietū. Kurpretī ikdienā atbildīgie dienesti ceļ trauksmi un liek sodus.Kā vārdā?Vai ir kara laiks, kad vismaz mazos bērnus no provinces varētu normāli izguldīt? Tas nav nekāds patriotisms, bet necieņa pret dalībniekiem, kas nav skautu nometnes dalībnieki bet dziedoši un dejojoši bērni, kuriem labi jāizskatās koncertā.
    Varbūt tomēr tās prioritātes jāsadala līdzvērtīgi starp jaunradi un dalībnieku.

    • M.Seilei, ka noreaģēja uz ģībšanu. Bet, ko viņai nācās izturēt? Kad mazie 35 grādos vilnas zeķēs un kostīmiņos ar ūdens strūklām tika dzesēti aiz apkaklītes ūdeni laižot, pārņēma šausmas, kas ar kādu no mazajiem var notikt, jo slapjās drēbes paliek mugurā. Visiem baigie prieki, bet, padomājiet par iespējamajām sekām…

      • Nekas nenotiek-pati bërnībá un jaunībâ tâ esmu dejojusi..joprojàm dejoju un arī vidëjâ vecumâ neatsakos no samirkšanas zem ugunsdzësëju strùklas:) mani bërni dejoja un dejo un visi dzīvi veseli.Ja jūs zinàtu.kâ més.rīdzenieku.apskaužam rajonu bërnus ka viņiem ir īsteni svëtki veselu nedëľu gulët uz grīdas.kopà pa naktīm tusëties un baro viņus skolá ļoti labi,esmu cienojusies tur pie radiniekiem.Pukst tie.kuri to visu nav izbaudījuši..Cik dejotàju tad noğība????Ea visas dienas kà brīvpràtīgà tur biju..manīju tikai smaidīgus bêrnys:)

        • Piedod, klīnisks gadījums – pati bērnībā izbaudīji vardarbību svētkos, tagad vēlies atspēlēties(joks).
          Bet, ja nopietni , man gan kopš bērnības tas viss nepatika , un palika ļoti nelabas atmiņas par sadzīvi svētkos.Klasesbiedrs nopietni saslima ar vēdervīrusu, utt.
          Kāpēc tā jāmokās? nav taču viduslaiki, dzīves līmenis aug, iespējas arī.Pilsētas bērni lai atnāk uz kopmītnēm no rīta 6 un paklausās kā bērnudārznieki un sākumskolnīeki raud un čīkst.Pagājuso DZ sv grafiks bija nāvīgs.Un vēl atalgojums lauku skolotājiem par šo visu ir apsmiekls.

        • Visi bērni nav vienādi. Plaušu karsonis vēl mazākais, bet, vai Jums neienāk prātā arī par varbūtējām smagākām konsekvencēm.

    • Beidziet tarkšķēt! Vai jums pašiem ir konkrēts piedāvājums svētkiem un risinājums darbā ar massu???
      Nu nometīsiet tos 2 nost un kas nāks vietā??? Nākošie 2 – tikai sieviešu dzimtē. Un kas mainīsies? Viņiem visiem tomēr ir jābūt ar ambīcijām, ja Jūs gribat vēl redzēt massu dalībnieku koncertu. Vēl tik pasakiet, ka Jums šie koncerti nepatīk!!! Neticēšu !!!
      Bīeži tiek taisīti papildus koncerti!

  24. Nav jau mums tās konkurences! Savu svētku koncepciju taču konkursā var iesniegt jebkurš. Jaunie acīm redzot nevar vai arī nevēlas uzņemties radīt kaut ko tik apjomīgu un reizē ārkārtīgi atbildīgu. Turklāt pietrūkst kvalitātes vai varbūt talanta.
    Pašam Baumanim jau arī neviens neliedza radīt savu svētku uzvedumu, bet viņš saceļ ažiotāžu, jo ir apvainojies, ka viņa dejas nav ieklautas

    • redzot, ka nepiesakās, vai tad nevarēja rosināt virsvadītājus, iedrošināt, lai radītu konkurenci?

      • Sagatavotajam konkursa nolikumam sagatavot komandu un koncepciju paradzētajās 10 dienās!?
        Var tikai apbrīnot, kā esošā komanda to paguva

        • Atbilde ir vienkārša… konkursus vinnē tie, kas par noteikumiem brīdināti iepriekš. Tā tas notiek iepirkumos – noteikumi tiek pieskaņoti vēlamajam uzvarētajam. Un tad atpogā %.

    • Tur jau tā lieta, ka nevar gan pietiekties jebkurš. Jebkuram konkursam ir nolikums.. un šim konkrētajam tas bij it sevišķi interesants, bez maz speciāli radīts mūsu diviem.. khem.. “dižgariem”.

    • Pavisam vienkāršs iemesls, kāpēc neiesniedza pieteikumus uz koncepciju citi pretendenti. Izstrādāt lielā svētku koncerta koncepciju nav viegli. Jau vairākus svētkus pēc kārtas ir uzvarējis tieši šis duets – Purviņš/ Ērglis, kaut gan iepriekš iesniedza arī citi. Gluži vienkārši – pārējiem apnika, jo saprata ka nav vērts ieguldīt savu laiku, izdomu un pūles, ja uzvarētāji tāpat ir zināmi. Pat, ja darbi tiek iesniegti un izskatīti žūrijai teorētiski nezinot, kurš ir autors konkrētam darbam, šis “pīļu dīķis”ir pārāk maziņš, lai to varētu noslēpt, vai laikus jau “aizrunāt” rezultātu. Tā kā paredzētas svētku laikā ir vairākas programmas, domāju, ka “augšgals” jau iepriekš visu sarunāja, kurš uz ko pieteiksies un tam arī gatavojās…

      • Domāju, ka par nākošiem svētkiem katrs var jau laikus apdomāt koncepciju utt (tāpat, ja ir izsludināts kāds projekts – iestrādes ir, atliek visu pieregulēt un gatavs) – domāju, ka nevienam tas nebija liegts. Esmu deju svētku dalībniece jau daudzas reizes un dejojot laukumā (mēģinājumos) šie divi kungi visu vienmēr ir vislabāk pārdomājuši, viss ir izrēķināts, cik ilgā laikā varēs uziet uz laukuma,utt. Viņi vienmēr visu ir pateikuši, ka nav problēu saprast, atšķirībā no vairākiem citiem, kad pusi dienas mokās un nekas uz priekšu neiet. Un domāju, ka rakstniece lai raksta Lata romānus, mākslinieki, lai glezno un katras nozares speciāliti lai cīnās savā nozarē.

        • Padomā, par ko ir raksts! Varbūt abi kungi ir ģeniāli laukuma plānotāji, bet te taču visa diskusija par to, ka dejotāji negrib dejot tās dejas. Kā tad var piespiest dejot to, ko negrib?
          Pareizi Zīles kundze raksta! Nav te viņu privāta bodīte!

    • Lūgums iepazīties ar izsludinātā konkursa prasībām pretendentiem – uz to var pretendēt vien ļoti šaura grupa (ar šaura domāju uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus cilvēkus).

    • vienkārši nevajag tikilgi tos bērnus turēt uz estrādes, ber pamainīt korus, uzlaižam zēnu korus, tad meiteņu, tad vidusskolas,pa to laiku kamēr vieni dzied citi atpūtīsies un būs viss ok.

  25. Lasīt trīs reizes:
    ”Un beigsim staigāt aplinkiem, izliekoties nemanām svētku smalkajam audumam rupji piediegto oderi – par jaundarbiem maksā daudz bagātīgāk, nekā varētu nopelnīt, saskaņojot “Ačkupa” un “Sudmaliņu” dancotāju soļus.”
    Tā ir laba slauktuve tie 100 gadi un neskatāmi un būs arī neizdziedāmi ( neklausāmi ) jaundarbi, kuri tikpat ātri pagaisīs, kā valsts nauda… Paliek tikai īstas vērtības, kuras paši dalībnieki vēlas un tautai saprotams.
    Tautas dziesmu un deju svētki ir tautas – nevis dažiem NA ministres pietuvinātiem ”radiem” slauktuve.

  26. Raksts tikai rakstīšanas pēc. Vispār jau nesaprotot būtību un, lai atkal izsauktu negatīvismu. Populāra tēma taču! Interesanti, cik Deju svētkos varētu dejot “Sudmalinas”, “Ačkupu”utt. Cik dejotājiem un skatītājiem tas būtu interesanti?

    • Kāpēc gadu no gada ļaudis iet uz Skroderdienām Silmačos, zin no galvas, bet iet atkal?

      • Es arī, viss zināms, bet tas krāsns skats… un atkal iešu – bet mani neredzēt – lai skatītos tos jaunuzvedumus ar vārtīšanos pa zemi.

    • Uncik cilvēkiem visā pasaulē ir interesanti katru gadu dziedāt un klausīties Klusa nakts, svēta nakts?.
      Te ir jautājums par tradīcijām un līdzsvaru
      Biezi arī skolās meklē nez ko, nepiedāvājot vispirms zelta fondu gan dziesmā, gan dejā, mākslā, literatūrā
      Un pēc tam izbrīnīti, kā tad bērnam nav redzesloka.
      Vispirms dziedāsim Kluso nakti un Gaismas pili, dejosim Ačkupu, lasīsim Blaumani.Un tad ar cieņu pie jaundarbiem, jo attīstībai jābūt.

    • Pareizi uzturēt diskusiju par šo tēmu. Svarīgi saprast, kas svētkos notiks, kamēr vēl kaut ko var mainīt. Tērpus, ko daudzi uzskatīja par tālāk neizmantojamiem un tradīcijai neatbilstošiem taču atsauca.

  27. Ko var gaidīt, ja ministriju vada cilvēks, kurš pirms tam vadīja Nemat.kult.centru un visu šļuru ap Dz. svētkiem uzskata par savu mūža darbu un labāko sasniegumu.

    • Un kāds ir Tavs mūža sasniegums?
      Nav mums daudz tāda kaluma mākslinieku, kas spētu tik vērienīgu pasākumu izveidot. Neviens neliedza arī citiem iesniegt savu vīziju, bet kaut kā nav. Cik var ņemties???!!! Vai tiešām latviešiem cita nekā nav ko darīt, kā grauzt otru latvieti?! Mūsu kūdītāji būtu bezgala laimīgu, ja izdotos izjaukt svētkus! Mani dejotāji grib svētkus un grib dejot! Beidziet atņemt prieku!

      • kādam ienāca prātā, ka simtgades koncertā nebūs zelta fonda?

      • dejotājs vadītājai Atbildēt

        Dejot neviens neliedz. Dejojiet, kas jums pašiem labāk patīk. Taisiet šovus, īrējiet zāles vai stadionus un aiciniet skatītājus. Ja skaisti dejosiet, cilvēki būs priecīgi.
        Nelieniet ar varu tautas svētkos ar saviem šoviem. Dziesmu un deju svētki nav īstā vieta, kur rādīt to, kas tagad te tiek gatavots.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+