Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

Valodas inspektoriem būs brīvprātīgie palīgi – sabiedriskie valodas sargi (8)

Foto: LETAFoto: LETA

Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi Valsts valodas centra (VVC) sabiedrisko palīgu institūtu. Šā gada sākumā izveidota TM darba grupa, izvērtējot esošo situāciju valsts valodas lietojumā, aizsardzībā un attīstībā, secinājusi ka VVC ar paša spēkiem un trūcīgo valsts finansējumu ir grūti nodrošināt Valsts valodas likumā noteiktos mērķus – latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Tādēļ valodas inspektoriem nepieciešama sabiedrības palīdzība. Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par VVC sabiedrisko palīgu institūta izveidi.

VVC sabiedriskais palīgs būs brīvprātīgs darbinieks, kas paralēli valodas inspektoriem kontrolēs Valsts valodas likuma ievērošanu preču marķējumā un citā publiskās informācijas jomā, kā arī sniegs padomus un palīdzību šādu faktisku vai potenciālu pārkāpumu novēršanā. Ar palīgiem tiks slēgts līdzdarbības līgums, un viņi būs piesaistīti VVC, bet darbosies sabiedriskā kārtā, atalgojumu par savu darbu nesaņemot.

Palīgiem tikšot dots skaidrs uzdevums viņu pārraudzības reģionā (atbilstoši pašreizējam Latvijas administratīvajam iedalījumam – republikas pilsētā, novadā, novada pilsētā vai pagastā) apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot VVC amatpersonām par konstatēto. Tāpat viņiem atkarībā no profesionālās kvalifikācijas līmeņa būs tiesības sniegt konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos. Proti – par gramatikas, pareizrakstības un stilistikas normām un to piemērošanu konkrētos gadījumos. Palīgu funkcijās ietilptu, piemēram, izvērtēt publiskās informācijas tekstu atbilstību latviešu literārās valodas normām un sniegt ieteikumus konstatēto neatbilstību novēršanai.

Ņemot vērā specifiskās funkcijas, par VVC sabiedrisko palīgu netiks pieņemts kurš katrs gribētājs. Viņus plānots atlasīt konkursa kārtībā. Saskaņā ar TM plāniem par pretendentiem varēšot kļūt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri sasnieguši 21 gada vecumu, ieguvuši maģistra grādu filoloģijā vai citā humanitārā izglītības jomā, valsts valodu prot augstākā līmeņa 2. pakāpē (C2) un nav sodīti par administratīvo pārkāpumu valsts valodas lietojuma jomā pēdējā gada laikā. Turklāt viņiem būs jānokārto VVC rīkots pārbaudījums.

Pirms darba sākšanas jaunie sabiedriskie palīgi izies apmācību par Valsts valodas likumu un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, iepazīsies ar VVC Latviešu valodas  eks­pertu komisijas lēmumiem par dažādu svešvārdu pareizrakstību, kā arī tiks informēti par jaunākajām gramatikas normu izmaiņām un latviešu valodas stilistikas jautājumiem. Visbeidzot saskarsmes psiholoģijas nodarbībās pretendentiem tiks izskaidrots, kā vislabāk risināt iespējamos konfliktus starp uzņēmējiem un sabiedrisko palīgu.

Kā iespējamie sabiedriskie palīgi TM informatīvajā ziņojumā minēti gan augstskolu absolventi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pastāvīgi nodarbināti, gan pensionēti latviešu valodas pedagogi un filologi, kā arī līdzīgu kvalifikāciju ieguvušas personas, kas jau sekmīgi darbojas profesionālajā jomā, taču izrāda interesi par valsts valodas aizsardzības un attīstības jautājumiem.

Kaut arī palīgi darbosies uz brīvprātības pamatiem, viņu darba nodrošināšana, pēc TM aprēķiniem, tomēr prasīs zināmas izmaksas, kas varētu būt aptuveni 70 000 eiro gadā. TM cer šo finansējumu atrast savā budžetā. Tieši dēļ neskaidrajiem finansējuma avotiem ziņojuma skatīšana valdībā tika atlikta.

Pašreiz valsts valodas lietošanas kontroli Latvijā veic VVC ar 17 inspektoriem. Kaut arī kopš 2012. gada divvalodības referenduma situācija arvien uzlabojoties, par darba trūkumu viņi nevar sūdzēties. Piemēram, pērn par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu ir veiktas 5100 pārbaudes, par administratīvajiem pārkāpumiem ir uzsākta 2231 lietvedība, saņemtas 980 sūdzības, pie administratīvās atbildības sauktas 769 personas. Turklāt ikdienā inspektoriem jāsaskaras ar dažādiem pārmetumiem, lamām un pat draudiem.

Jaunās ieceres autori cer, ka VVC sabiedrisko palīgu darbība sabiedrībā radīs pozitīvu rezonansi, jo tā vairāk saistīsies ar padomu sniegšanu un konsultēšanu, nevis sodīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. BET KĀDU KRIEVU VELNU PĒC BĒGĻU BĒRNUS MĀCĪS KRIEVU VALODĀ ?
    LATVIJĀ MĀCĪBĀM JĀBŪT VIENĪGI LATVIEŠU VALODĀ !!!

  2. vai štrāpēs arī MaXXXimas kasieres, kuras izejot no aprēķina, ka Latvijā latviešu valodu ne visi prot, bet krievu praktiski visi, vienkāršības labad uzrunā pasažierus okupantu valodā?

  3. Valodas inspektoriem ir jābūt daudz lielākām pilnvarām un tiesībām,kā arī soda summas iespējas dubultot un trīskāršost agresīvas attieksmes,draudu dēļ.

  4. Ceru, ka nepiesiesies manu ražojumu preču marķējumiem, kuŗos tādi svešvārdi kā “gradi” un “temperātūra” rakstīti okupantu varas nesamaitātajā Edzelīna – Mīlenbacha veidotajā pareizrakstībā.

  5. Esam, esam jau patrioti, ja mums tā tīk! Kad jēdziens jānozelē līdz šķebīgumam. Kad kļūstam komiski, Latviju karinot klāt katram atkritumu maisam lielajā mēšanas talkā, savu tiešo darbu staipot kā dāvanu valsts jubilejās. Kad kļūstam nacionāli, cīnoties par latviešu valodu, vairs neprotot latviešu valodu.
    Man pēdēja laikā vairāk simpatizē hokeja līdzjutēju pūļi, kas himnu vairāk norēc nekā nodzied, bet toties no sirds, netēloti un neliekuļoti. Arī latviskās mēles ziņā pašpuiku žargons vieglāk paciešams par tā saucamās inteliģentās valodas kroplībām.
    Saprotams, ka ēku tiesīgs būvēt vien tas, kas zina projektu, prot precīzmēru, zina materiālu dabu un to saderību, bet amatnieciskā izveicībā apliecina profesionalitāti, kura nodrošina būves atbilstību arhitektūras prasībām, ne ar domiņu nepieļaujot, ka siena varētu iznākt greiza vai gāzties. Bet esmu dziļā neizpratnē, kāpēc visāda veida mediji slēdz darba līgumus ar cilvēkiem, kuri nepārvalda savu galveno darba instrumentu – valodu – un vienā laidā buldurē veselās nacionālās ākstībās. It kā mēģinu attaisnot dažāda ranga valsts amatpersonu neizglītoto muldēšanu, bet nesaprotu, kā augstus amatus var ieņemt jefiņi, kas nemāk runāt. Un valodas māja aizvien vairāk pakļaujas sabrukšanas briesmām, kuras nespēs atvairīt nedz referendumi, nedz citi saucieni pēc mirstošā sirdsapziņas…

  6. Laba ideja,cerams,ka Latgali būs pastiprināta uzraudzība.

  7. cerams, ka valodas inspektori štrāpēs arī par tādu cūcību, ka pārdevēja veikalā MaXXXima vienkāršības labad uzrunā okupantu valodā!

Draugiem Facebook Twitter Google+