Saeima apstiprina jauno NEPLP piecnieku 0
No šī mēneša gandrīz visi Saeimas balsojumi par amatpersonu ievēlēšanu ir atklāti. Un viens no pirmajiem pārbaudījumiem deputātiem bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunā sastāva ievēlēšana.
Kaut arī NEPLP kandidātu izvirzīšanai, apspriešanai, vērtēšanai un atlasīšanai bija veltītas 13 Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, opozīcijas deputātiem joprojām bija daudz šaubu, un debates par padomes kandidātiem ilga vairāk nekā stundu.
Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka kandidāti nav piemeklēti politiskajos kuluāros, bet to izvirzīšana uzticēta nevalstiskajām organizācijām. Atbilstoši elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam NEPLP locekļu kandidātiem jāatbilst šādām prasībām: Latvijas pilsonība un pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā, augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī laba reputācija. Turklāt kandidāti nedrīkst būt politiskās partijas vai partiju apvienības amatpersonas, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu akciju īpašnieki, sodīti par tīšu noziegumu (ja nav reabilitēti vai sodāmība dzēsta). Tāpat uz padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Pavisam komisija saņēma 41 likuma prasībām atbilstoša kandidāta pieteikumus un vairāku mēnešu darbā atlasīja no tiem piecus piemērotākos – filmu un raidījumu studijas “Mistrus Media” vadītāju Gintu Grūbi, augstskolas “Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Aināru Dimantu, “Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktori Aiju Cālīti-Dulevsku, SIA “Vesta LK” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un Anša Epnera filmu studijas “AVE” producentu un režisoru Ivaru Zviedri.
Opozīcijas pārstāvji īpaši neiebilda pret kandidātu profesionalitāti un nozares pārzināšanu, bet kritizēja viņu izvirzīšanas un atlasīšanas procesu, kas esot bijis tālu no demokrātiska.
“Tieši tāpat kā oligarhu laikos, lēmums bija pieņemts slepenībā, šaurā pelēko kardinālu lokā,” norādīja Boriss Cilevičs (“SC”) un atgādināja, ka LTV jau pirms trim nedēļām, kad konkurss vēl bija tālu no beigām, ziņoja par politiķu vienošanos virzīt tieši šos piecus pārstāvjus.
Viņš arī ironizēja, ka koalīcija, lai pastiprinātu savu ietekmi, uz kandidātu atlases laiku Cilvēktiesību komisijā iecēla Ingunu Rībenu (“Vienotība”), kura vakar tika “aizrotēta” atpakaļ uz Izglītības komisiju. Savukārt opozīcijai šādi pastiprināt savu klātbūtni esot liegts. Savukārt Raimonds Vējonis (ZZS) un citi opozīcijas deputāti apšaubīja kandidātu spēju būt neatkarīgiem no politiķiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka A. Cālīte-Dulevska bijusi aktīva “Vienotībā” iekļautās partijas “Pilsoniskā savienība” biedre, bet D. Mjartāns no Zatlera Reformu partijas (ZRP) neveiksmīgi kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās un joprojām ir šīs partijas biedru rindās. ZZS bija sagatavojusi priekšlikumu nodot šo jautājumu atkārtotai izskatīšanai komisijā un ļaut Saeimai izlemt par visiem 15 otrajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem. Līdzīgu atlases mehānismu savā vēstulē bija atbalstījis arī Valsts prezidents. Valdošo partiju vairākums ZZS priekšlikumu noraidīja. Opozīcijas pārstāvji arī pieļāva, ka nedemokrātisko NEPLP kandidātu iecelšanu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Deputāte I. Čepāne (“Vienotība”) gan atgādināja, ka 9. Saeimā, kad tika apstiprināts iepriekšējais padomes sastāvs, balsošana notika aizklāti, nenotika īpašas diskusijas un viss tika “sarunāts pa kaktiem”. Toreiz gan ne “SC”, ne ZZS nedraudēja vērsties Satversmes tiesā. “Katra partija toreiz dabūja savējo kādā amatā un visi bija apmierināti – gan oligarhi, gan “SC”, gan ZZS. “SC” dabūja savu cilvēku [Ābramu Kleckinu. – Ģ. Z.] bijušās padomes priekšsēdētāja amatā. Kad TV programmā bija paredzēts raidīt neglaimojošu filmu par Putinu, viņš paziņoja, ka nedarbojoties horizontālais taimkods. ZZS bija apmierināta, jo padome ar Latvijas televīzijas vadības starpniecību nodrošināja plašu un regulāru skatu uz Ventspili. Un visi jūs bijāt apmierināti, kādā veidā tika dalīta nacionālā bagātība – licences,” uz tagadējās opozīcijas “taisnīguma cīnītāju” divkosību norādīja Čepāne.
Savukārt Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja I. Mūrniece noraidīja pārmetumus, ka opozīcija neesot uzklausīta. “Mūsu komisija pat īpaši pārcēla sēdi un balsojumu, jo kāds opozīcijas pārstāvis iepriekš paredzētajā laikā nevarēja ierasties,” uzsvēra I. Mūrniece.
Par katru kandidātu deputāti lēma atsevišķi un balsojumos iztika bez īpašiem pārsteigumiem. Komisijas izvirzīto piecnieku atbalstīja koalīcijas deputāti, izņemot Jāni Reiru (“Vienotība”), kurš balsojumos nepiedalījās. Gandrīz par katru kandidātu balsoja arī pa kādam Zaļo un zemnieku savienības deputātam. “SC” deputāti lielākoties balsoja pret vai atturējās.
“Iesim ieņemt savas jaunās telpas,” pēc balsojuma, jautāts par pirmajiem darbiem, jokoja jaunievēlētais NEPLP loceklis A. Dimants. Savukārt A. Cālīte-Dulevska pauda cerību, ka atšķirībā no iepriekšējās padomes, kur bija izveidojusies iekšējā lēmējgrupa, atstumjot pārējos locekļus, jaunais NEPLP sastāvs spēs strādāt kā vienota komanda. G. Grūbe pauda pārliecību, ka padome savā darbā būs pilnīgi caurspīdīga un atklāta. Savukārt D. Mjartāns izteica pārliecību, ka viņa darbība ZRP netraucēs brīvi pildīt padomes locekļa pienākumus.
