Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Saeimā ievērojams atbalsts 11.novembra noteikšanai par brīvdienu

lacplesa_diena

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu noteikt par brīvdienu Lāčplēša dienu, 11.novembri, varētu atbalstīt gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), gan “Saskaņas centra” (SC) frakcijas, aģentūrai LETA atzina aptaujātie politisko spēku pārstāvji.

Savukārt drīzāk negatīvu vai piesardzīgu viedokli pauž “Vienotība”, Zatlera reformu partija (ZRP) un neatkarīgo deputātu grupa.

“Mēs to viennozīmīgi atbalstīsim,” aģentūrai LETA apgalvoja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

“Mūsu kopējais uzstādījums ir, ka cilvēkiem svētku nekad nav par daudz. Tā jau ir pārāk daudz sūras ikdienas. Brīvdienas noteikšana 11.novembrī turklāt būtu saistīta ar vēsturiski ļoti nozīmīgu notikumu,” savu nostāju skaidroja Brigmanis.

SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka frakcijas viedokli nezinot, bet, ja šāda ideja tiks virzīta izskatīšanai, tad viņš aicinās savus kolēģus to atbalstīt. Politiķis arī nedomājot, ka kāds no SC deputātiem pret to iebildīšot.

“Kāpēc ne? Lāčplēša diena jau tiek svinēta tāpat, tā ir varoņu diena,” klāstīja Urbanovičs.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) uzskata, ka patlaban Latvijā esot ļoti maz svētku dienu, kad cilvēki var pabūt kopā ar ģimeim un draugiem, un viņš nedomā, ka uz visu jāskatās no ekonomikas viedokļa.

“Domāju, ka mēs vēl varētu kalendārā atļauties vēl vienu līdz divas dienas “sarkanas”, lai būtu kā vidēji Eiropā,” izteicās Klementjevs, paužot izbrīnu, kāpēc tiekot atteikts noteikt kā brīvdienu 7.janvāri, kad pareizticīgie svin Ziemassvētkus. “Skaidrs, ka materiālie un ekonomiskie apsvērumi te nav galvenie”.

“Mēs nesakām nē. Tas nav pretrunā ar mūsu programmu, un mēs pret kaut ko neiebildīsim tikai tāpēc, ka tas nāk no VL-TB/LNNK frakcijas,” pauda SC politiķis, norādot, ka, nosakot kādu dienu par svētku dienu, noteikti arī jādomā, kādus pasākumus un kā rīkot šādā dienā.

Arī SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pret šādu ieceri nebija noskaņots noraidoši. “Es uzskatu, ka Latvijā situācija ar svētku un atceres dienām nav īsti pieņemama. Svētku dienu ir par maz, salīdzinot ar sēru dienām. Latvijā vajag vairāk gaišo un svinamo dienu, protams, neaizmirstot par traģiskajiem notikumiem vēsturē. Jāvirzās uz pozitīvo pusi, tāpēc šis ir frakcijā apspriežams jautājums,” teica Agešins.

“Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis savukārt pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka kalendārā jau tā esot ļoti daudz brīvdienu un jaunu noteikšana ļoti nopietni jāapsver. “Ja brīvdienu būs vēl vairāk, tad cilvēki pelnīs mazāk naudas,” skaidroja politiķis.

Zaķis atzina, ka ir jātur augstā cieņā Latvijas vēsture un tie, kas cīnījušies par mūsu valsts brīvību, bet vai šajā dienā būtu jānosaka brīvdiena, vēl neesot līdz galam izsvērts.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite (ZRP) pauda uzskatu, ka ierosinājums noteikt 11.novembri esot atbildes reakcija uz aicinājumu noteikt kā brīvdienu 7.janvāri. Pēc viņas domām, šāds pretnostādījums neesot konstruktīvs un neveicina dialogu.

Bite atgādināja, ka ZRP jau ir izteikusi priekšlikumu noteikt vienu brīvdienu gadā, kuru iedzīvotājs varētu izvēlēties sev nozīmīgu svētku svinēšanai – kāds varētu izvēlēties 7.janvāri, kāds – 11.novembri vai citu datumu. Par šo ideju nākamnedēļ tiks spriests koalīcijā.

Neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins uzsvēra, ka jautājumu par brīvdienu noteikšanu nevajadzētu politizēt un šis neesot labākais veids, kā virzīties uz priekšu pēc referenduma.

“Jādomā arī par ekonomiskajiem zaudējumiem – ko zaudēs tautsaimniecība, ja tiks noteikta vēl viena brīvdiena. Tāpat nav pareizi nostādīt pareizticīgo Ziemassvētkus pret Lāčplēša dienu. Lāčplēša diena ir nozīmīga, bet nevajag uz tās rēķina taisīt politiku,” teica deputāts.

Olšteins piebilda, ka šis ir viņa personīgais viedoklis un neatkarīgo deputātu grupā diez vai būšot dzelžainas kopējas nostājas šajā jautājumā – visticamāk, ka katrs balsos pēc savas pārliecības.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka Latvijā prioritāri jādomā par brīvdienas noteikšanu 11.novembrī, Lāčplēša dienā.

Dzintars norādīja, ka ar šādu piedāvājumu VL-TB/LNNK oficiāli nāks klajā tuvākā vai tālākā nākotnē.

Patlaban Lāčplēša diena likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteikta kā atzīmējamā diena.

VL-TB/LNNK frakcijā ir 14 deputāti, ZZS frakcijā – 13, bet SC frakcijā – 31 deputāts. Ja visas minētās frakcijas atbalstītu 11.novembra noteikšanu par brīvdienu, tad par šādiem likuma grozījumiem varētu balsot 58 tautas kalpi, kas būtu pietiekami, lai likums tiktu pieņemts.

Kā ziņots, 1919.gada 8.oktobrī pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas Republikas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu.

Bermontiešu drauds Rīgai izsauca tās iedzīvotājos milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.

1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.

1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”, un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.

Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+