Mobilā versija
Brīdinājums +5.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Saeima vērtēs mikroautobusu aizdomīgo “televīziju” (22)

Foto - LETAFoto - LETA

“Šeit ir pavisam nopietns pamats bažām, jo izveidojusies situācija, ka iedzīvotājiem tiek piedāvāts plašsaziņas līdzeklis, kas faktiski darbojas ārpus jebkāda regulējuma. Turklāt nav skaidri zināmi ne patiesie satura veidotāji, ne īpašnieki,” uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).

Šai tēmai deputāte pievērsusi uzmanību pēc “Latvijas Avīzes” 4. aprīļa publikācijas “Maldinošā vēsture sabiedriskajā transportā”. Tajā izskanēja vēsturnieka Edgara Engīzera sašutums par “Rīgas mikroautobusu satiksmes” (“RMS”) busiņos uzstādīto monitoru rādīto saturu. Vēsturnieku bija satraucis, ka tajos tiek tiražēti maldinoši fakti par Otro pasaules karu. Piemēram, šā gada 22. martā mikroautobusu informatīvajos ekrānos latviešu un krievu valodā tika publicēts šāds “fakts”: “1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu.” E. Engīzers vērsa uzmanību, ka šajā datumā Otrais pasaules karš nebija sācies: “Ikkatrs pamatskolēns zinās, ka Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai, kas sekoja 23. augustā noslēgtajam Molotova–Ribentropa paktam.”

Kas veido saturu?

Noskaidrot, kurš par ekrānos rādītajiem tekstiem ir atbildīgs, “Latvijas Avīzei” izrādījās apgrūtinoši – “RMS” monitoru vietas izīrējis uzņēmumam “First Public TV”, kurš savukārt satura veidošanu esot deleģējis mediju holdingam “Baltijas Mediju alianse” (“BMA”). Šī uzņēmuma pārstāvji sākotnēji telefonsarunā apstiprināja, ka veidojot busiņu monitoru saturu projekta “Mass­media Mobilā televīzija” ietvaros. Bet vēlāk sāka laipot. “BMA” mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga sākotnēji telefonsarunā skaidroja, ka saturu veidojot kāds holdingā ietilp­stošs uzņēmums, un stāstīja, ka fakti esot pārpublicēti no ziņu aģentūras LETA. Taču, kad vēlākajās sarunās lūdzu precizēt, kas īsti veido saturu, saņēmu strupu atbildi – “BMA” neesot nekādas juridiskas saistības ar satura izvietošanu busiņos un vairāk nekādu komentāru nebūs.

Tiesa, konkrētā vēsturiskā fakta avots, visdrīzāk, ir ziņu aģentūra LETA. “Jā, pēc “LA” raksta izlasīšanas paši secinājām, ka mūsu vēsturisko faktu apkopojumā (medijiem paredzēta datubāze “Šī diena vēsturē Latvijā un pasaulē”) ir kļūda – nepareizi minēts šī notikuma vēsturiskais konteksts, proti, Vācija pēc ultimāta atņēma Klaipēdu Lietuvai, bet tas nenotika Otrā pasaules kara laikā,” raksta LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Tā saukto Klaipēdu jeb Mēmeles zemi sākotnēji apdzīvoja kurši – Kurzemes iedzīvotāji. Viņu pēcteči, kas runāja senā latviešu valodas izloksnē, apdzīvoja Kuršu strēli līdz pat 1945.gadam. Mēmele un tai piederošā “Mēmeles zeme” – jēdziens, kas parādījās Versaļas līgumā – pēc Ordeņa likvidēšanas kļuva par Prūsijas hercogistes sastāvdaļu, kas tai laikā aptvēra vēlāko Austrumprūsiju. Vārds “Prūsija” kopš 1700.gada tika pārnests uz visu Hoencolernu (Hohenzollern) karaļvalsti. Pēc 1871.g. Austrumvācija un arī Mēmele bija jaundibinātās Vācijas valsts (das Deutsche Reich) sastāvdaļa. Pēc Pirmā pasaules kara alianse atdalīja zemes strēmeli Mēmeles upes ziemeļos no Vācijas valsts, un radās “Mēmeles zeme”. Vairāk kā puse iedzīvotāju bija vācieši, pārējie runāja lietuviski, bet bija protestanti un, tāpēc ne katrā ziņā par apgabala pievienošanu Lietuvai. Lietuva dabūja no latviešiem pieeju jūrai, mazo ostas pilsētu Palangu, kas atradās ziemeļos no Mēmeles. Palanga bija piederējusi Kurzemes hercogistei, tad tā paša vārda Krievijas guberņai un tādā veidā piekritusi Latvijai. Latvija atdeva pilsētu Lietuvai un pretī par to saņēma vairākus mazākus apgabalus tālāk austrumos, kas pārsvarā bija latviešu apdzīvoti. Palanga, pirmām kārtām, bija peldvieta Baltijas jūrā. Osta bija maza un tai nebija ne dzelzceļa, ne upes vai ezera kuģu ceļa savienojuma ar aizmugurē atrodošos teritoriju. Tāpēc pirmām kārtām Lietuvai bija interese par ostas pilsētu Mēmeli. Pēc poļu Viļņas okupācijas parauga 10.janvārī 1923.g. ielauzās lietuviešu partizāņi Mēmeles apgabalā. Šeit ir runa lielākodaļ’ par regulārās lietuviešu armijas zaldātiem civilapģērbā. Tad sekoja oficiālie lietuviešu militāristi un okupēja Mēmeles pilsētu un tai piederošās apgabala strēmeles. Šis stāsts atgādina pašreizējo krievu Krimas okupāciju un nav no stāstiem lietuviešu valsts vēsturē, ar ko tie varētu patiesi lepoties…

  2. Skatos, ka LA arī ir salīduši urlu troļļi!!

  3. kādā bezsakarā uz Rīgas sabiedriskā transporta/ autobusa tiek reklamēts krievu hītu radio? Kāds var paskaidrot?

  4. Šajos mikriņos:
    1. Sludina divvalodību – visa informācija ir krievu un latviešu valodā
    2. Reklamē iespēju pieteikties Krievijas pilsonībai, kā saņemt krievijas pensijas.
    3. Aicina skatīties tikai TV programmas krievu valodā, norādot šo TV saturu
    4. Šoferi lielākoties krievi, bieži nelaipni.

    • man liekas, ka dažs labs šoferītis pat nesaprot latviešu valodu.
      Savukārt latviešu šoferiem ieteikums pasažieriem atbildēt tikai un vienīgi valsts valodā, kaut kā pēdējā laikā uzkrītoši daudz krievu vairs pēkšņi nesaprot un nerunā latviski.
      Nu tak latvieši- beidzot saņemamies un sākam cienīt mūsu valsts valodu, neviens cits to necienīs, ja paši to nedarīsim.

  5. Vai patiešām Saeimai vairs nav ar ko nodarboties ?

  6. Ir taisnība.Cerams, ka tā nav visur.

  7. Vai NEPLP galvu smiltīs iebāzis? Atbildēt

    Kāpēc žurnālisti nav iztaujājuši NEPLP vadību? Ko? Norunas? … Idiotisms, bet nevis žurnālistika.

  8. Volstrītas plukatām cilpa Atbildēt

    rotšildmēsli jāsoda, citas domas nav !

  9. Vai patiešām Saeimai vairs nav ar ko nodarboties,vai arī tagad Saeima sāks priekšvēlēšanu reklāmu pāšvaldībām.Nu izskatīs,bet nekādu praktisku lēmumu te Saeima pieņemt nevar.Gribas teikt-pilsētā ieradies cirks un būs izrāde ar klauniem.

  10. viens pats NA troļu fermas trollis rejot piedirsis visus komentus ar dažādiem nikiem, šizofrenija acīmredzot smagā formā. vai ari maksā par katru komentu, tad nu cenšas maizitei nopelnit

  11. No šā vērtējuma rezultāts jau iepriekš zināms. Un ko gan citu var sagaidīt nilbusos?

  12. Tests.Vai komentarus kuri,iespejams, atmasko SC / Vienotas Launuma Imperijas & GKR & Bela Russ noziegumus,tiek izdzesti ?

  13. Jautajumu nav un nevar but.Kremla cekistu dezinformacija,vestures faktu viltosana un censanas iznicinat Latvijas Valsts Neatkaribu ir noziegums pret latviesu tautu un Valsti.Atbildigo instituciju un atsevisku personu LR Kriminallikumu nepildisana ir nozieguma un noziedzinieku atbalstisana.

  14. To :jautajums savadaks 18.aprilis,2017 07:51
    Jautajumu nav un nevar but.Kremla cekistu dezinformacija,vestures faktu viltosana un censanas iznicinat Latvijas Valsts Neatkaribu ir noziegums pret latviesu tautu un Valsti.Atbildigo instituciju un atsevisku personu LR Kriminallikumu nepildisana ir nozieguma un noziedzinieku atbalstisana.

  15. Piedodiet, daudzam kas notiek Latvijā, nav demokrātijas pazīmes. Viss tas vēlk uz anarhiju. Sabiedrība sadalīta pa politiskām kastām. Šīs kastas, partijas katrai ir savas virzības intereses. Skumjākais ka tajās prevalē šauri partejiskās intereses, kuras nav saistītas ar valsts ar sabiedrības interesēm kopumā. Ja šo formu uzskata par demokrātiju, tad es sliecos uz Erdogana variantu.

  16. Pie tam sjajos autinjos ignoree latviesju valodaa runaajosjos .

  17. jautajums savādāks Atbildēt

    cik saprotams pret faktu ka vācija atņem lietuvai klaipēdu vēsturnieks neprotestē. protests sākas par nosaukto datumu. tātad viena nepareizi piesaukta datuma pēc uzreiz sākas-maldinošā vēsture? mums te NA paspārnē jau vesalas melu grāmatas izdod par to kā salaspilī bija skautu un gaidu atpūtas nometne, kā rumbulā ēbreji paši veikuši rituālu pašnavibu utt. bet te lūk datumu kāds sajaucis, kas par notikumu:)

    • Vai varētu palūgt atsaucīti,kur “NA paspārnē” tiek rakstīts par “skautu un gaidu nometni Salaspilī” un “ebreju pašņāvībām Rumbulā”

      • bet nav izlasijusi na apmaksātos “vēstures pētijumus”, jau gads liekas pagājis kopš šos “gara darbus”publicēja. pedejais laiks aiziet uz grāmatnīcu

Draugiem Facebook Twitter Google+