Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Saldus novadā plāno būvēt ūdeļu fermu; atsevišķi vietējie protestē (14)

Foto: LETAFoto: LETA

Saldus novada Zirņu pagastā plānots būvēt ūdeļu fermu, kas izraisījis atsevišķu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību.

Ūdeļu novietņu būvniecības ieceres ierosinātājs ir SIA “Perspect Investments”. Plānots, ka tā būs vidēja lieluma ferma 10 hektāru platībā ar aptuveni 70 novietnēm un ganāmpulku līdz 10 000 ūdeļu, aģentūrai LETA pastāstīja “Perspect Investments” pārstāvis. Ieceres attīstītājs sola piecu gadu laikā radīt 30 līdz 40 jaunas darba vietas.

Būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes īpašniekiem, kuru īpašumi robežojas tieši ar plānoto fermas teritoriju, norādīja “Perspect Investments” pārstāvis. Tomēr ne visi iedzīvotāji ar šo būvniecības ieceri ir apmierināti. Vietējā iedzīvotāja Liene Berga, kura dzīvo divarpus kilometru attālumā no fermas plānotās atrašanās vietas, aģentūrai LETA stāstīja, ka ir noraizējusies par iespējamām smakām un citām neērtībām, ko varētu radīt fermas darbība. Viņasprāt, ferma potenciāli radītu apdraudējumu apkārtējai videi un iedzīvotāju labklājībai.

“Barības pārpalikumi, dzīvnieku mēsli un kritušo un nogalināto dzīvnieku ķermeņi pūstot radīs smakas, kas izplatīsies apkārtējās teritorijās. Apdraudēti būs arī apkārtējo īpašumu mājdzīvnieki, jo tos apdraudēs gan izbēgušās ūdeles, gan parazītdzīvnieki (kaijas, vārnas), gan gluži vienkārši nokožot, piemēram, mājputnus, gan iznēsājot dažādas slimības (žurkas, mušas),” nobažījusies ir Berga.

Ieceres attīstītājs mierina, ka šādām bažām neesot pamata. Iedzīvotāju apziņā vārds “ferma” saistoties ar cūku vai govju fermām, kuru darbība radot daudz lielākas smakas. Pretēji govju vai cūku fermām ūdeļu fermas darbības rezultātā rodas sausie kūtsmēsli, kuriem nav raksturīga tik specifiska un spēcīga smaka. Savukārt ūdeļu barošana plānota no slēgta tipa barības tvertnēm, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka fermas darbība pievilinās putnus. Ūdelēm izbēgt neļaus speciāli nožogojumi.

Vietējā iedzīvotāja Berga arī uzskata, ka tikšot apdraudēta Cieceres upe, kuras tuvumā plānots būvēt fermu: “Pastāv liels upes ūdeņu piesārņojuma risks – piesārņojums upē var nonākt gan ar notekūdeņiem, gan lietus ūdens noskalojumiem, turklāt, pateicoties ūdeļu barības specifikai (pārsvarā zivju izcelsmes produkti), gan barībā, gan dzīvnieku mēslos ir īpaši augsts slāpekļa un fosfora saturs, kas ir īpaši upju aizaugšanu veicinoši elementi.”

Ieceres attīstītājs noraidīja arī bažas par iespējamu vides piesārņojumu, jo jebkurā gadījumā uzņēmumam ir jāievēro visi Valsts vides dienesta (VVD) tehniskie noteikumi un prasības, – uzņēmums neesot ieinteresēts tos nepildīt. VVD uzraudzīs, lai visas prasības tiktu ievērotas, norādīja “Perspect Investments” pārstāvis. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas neļaus piesārņot apkārtējo vidi, piebilda uzņēmējs.

“Perspect Investments” pārstāvis akcentēja, ka iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties no ūdeļu novietņu būvniecības ieceres. Daļai cilvēku joprojām esot nepareizs priekšstats un nepilnīga izpratne par šo netradicionālās lauksaimniecības nozari. Nozare esot ļoti perspektīva, un šādu projektu īstenošana palīdzēšot stimulēt ekonomiku un uzlabot nodarbinātības situāciju lauku reģionos.

Uzņēmuma iecere paredz ūdeļu šedu, administratīvās ēkas, lauksaimniecības šķūņa, silosu, tehniskās ēkas, kūtsmēslu krātuves, ugunsdzēsības rezervuāra un sūkņu stacijas būvniecību.

Šodien plkst.11 Zirņu pagasta pārvaldē notiks šīs būvniecības ieceres publiskās apspriešanas prezentācijas pasākums, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. Informatīvie materiāli par būvniecības ieceri apskatāmi līdz 1.jūlijam Zirņu pagasta pārvaldē un Saldus novada pašvaldībā. Atsauksmes par būvniecības ieceri iesniedzamas Saldus novada būvvaldē un Zirņu pagasta pārvaldē līdz 1.jūlijam. Ņemot vērā arī publiskās apspriešanas rezultātus, pašvaldībai būs jālemj, vai atbalstīt šo būvniecības ieceri.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Vai Latvijā trūkst vietas, kas nav izmantojamas lauksaimniecībā, kur varētu veikt šādu būvniecību. Kāpēc mūsu valstī viss notiek tik bezatbildīgi. Vai tiešam mēs esam pēc dažu mūsu valstsvīru viedokļa muļķa tauta

  2. Pareizi. Latvijā neko nevajag, ne biznesu, ne naudu, ne darba vietas. Jo katrs bizness rada putekļus, trokšņus un neērtības. Latvijā visur jāaug zaļai zālei un latviešiem jāstrādā Īrijā vai jāguļ zem eko-velēnām. Nabagi-ekofobi.

  3. Cienījamie Andri, Marikas un līdzīgi domājošie! Ja ir ļoti liela vēlēšanās šo, vēl pat reiz Latvijā ar likumu neaizliegto, un “ļoti vajadzīgo” biznesu attīstīt, ierocieties industriāliem projektiem paredzētās zonās un uz priekšu. Mums vajadzētu būt lepniem par vēl samērā tīro un skaisto Latvijas dabu. Jautājums ir par mūsu pašu darboņiem kuriem nospļauties uz uz tām dabas vērtībām kuras vēl viņu pašu dzimtenē ir saglabājušās, cenšoties šo ūdeļu audzēšanas kompleksu būvēt ainaviskā Cieceres upes tiešā tuvumā, varētu pat teikt krastos. Kādēļ gan vajadzīgi detālplānojumi, un vēl paredzēt kādas industriālās zonas, ja tas izrādās kaķim zem astes. Jā, tur kādā komentārā bija pieminēta Saldus domes, it kā, labvēlīgā nostāja šajā ar dabas piecūkošanu saistītajā jautājumā. Šajā sakarā vajadzētu pievērst uzmanību perspektīvā izvēlētajam kompleksa būvniekam, un ar to netieši saistītām personām 🙂

  4. Zvēraudzētājiem nav kauna melot arī preses relīzēs. Apspriešanā pavisam citi skaitļi figurēja – 50000 dzīvnieku ferma, te atkal lej, ka 10000.

    Mēs nevēlamies tādu biznesu, kas piesārņo dabu. Darbs par katru cenu nav atbalstāms, no šī biznesa vairāk ļaunuma nekā labuma. Cik noplukušam un pašlepnumu zaudējušam ir jābūt cilvēkam, lai par santīmiem izpārdotu savu dzimto zemi šādiem alkatīgiem naudas rausējiem?

    • Parasti jau tiek uzskaitīts pamata ganāmpulks, cik atceros, bet tas tā. Par to dabas piesārņojumu tas gan varētu būt stiepjams jēdziens, ja jau lauksaimnieki, vai kā viņus tur dēvēt ievēro visas prasības un visu dienestu notiekumus, tad par piesārņojumu gan jau nav vērts uztraukties, neceļ tak nekādu ķīmijas pārstrādes rūpnīcu vai naftas bāzi. Nezinu vai par santīmiem vai tur eiro centiem, bet drīzāk vajadzētu uztraukties par to, ka zeme tiek izpārdota ārzemniekiem t.i. ķīniešiem, dāņiem u.c., kam reāli vajag tikai, lai dabūtu atļauju Šengenas zonā. Reālo pievienoto vērtību nepievieno, tikai sabojā tirgu un cilvēki, kas tiešām grib kaut ko labu paveikt, nevar konkurēt.

  5. Vietējie iedzīvotāji ir PRET, Zirņu pašvaldība PRET šo projektu neredzot tam ekonomiskus ieguvumus drīzāk draudus gan dabai, gan vietējiem iedzīvotājiem. Juatājums kā Saldus novada domnieki var teikt JĀ un bīdīt uz priekšu šo projektu??? Varbūt kādi savtīgi mērķi slēpjas aiz tā? Lai tad viņi ir tik godīgi un paskatās acīs saviem vēlētājiem – balsojot par šo projektu balso atklāti. Lai tauta redz savus varoņus!

    • Visi iedzīvotāji gan jau nav pret. Tikai parasti tie, kas ir par vēlas uzturēt draudzīgas attiecības ar pārējiem ciema iedzīvotājiem, tāpēc varbūt nevēlās iesaistīties bezjēdzīgā diskusijā, kurā iebildēji emocīju un dusmu vadīti nespēj izveidot konstruktīvu dialogu.

      Mums piemēram bija līdzīga situācija Liepājas rajonā, kur pirms tam arī visi bļāva, kliedza un vēl ko nedarīja. Tagad visi ir apmierināti un lielā brēka un ažiotāža, kas bija sacelta pirms tam tiek atskatīta, kā kaut kas nepamatots un uz iztēli balstīts.

      • Pataisījāt cilvēkus par ādu maucējiem un lepojaties ar to? Tagad Dubeņos ar sirdsapziņu vairs nedraudzējas.

  6. Kad uzcels fermu pie Jūsu mājām ,tad gan jums paveiksies!Tad es gribētu redzet atbalstītājas Marikas ģīmi!!!!

  7. Ja uztaisa pēc visiem jaunajiem noteikumiem,tad bažām nav pamata.Viena liela tāda audzētava LV tak ir un nav problēmu.Ja cilvēkam ir īpaši aizspriedumi vai nepatika pret cilvēku,tāpēc jau nevajag liegt citiem to darīt un radīt vēl tik daudz darba vietas,kas šodien ir retums LV.Apsveicami,ka ir tik uzņēmīgi cilvēki.Lai veicas.Es par.

  8. pāris gadsimtiem vergu tirdzniecība arī bija normāla, atbalstāma parādība. Tas nebija cilvēks kuru vilka sasietu augšā pa kuģa trapu, tā bija vienkārši lieta, skaitlis, biznesa vienība. Arī tajā laikā bija nepieciešamas darba vietas. Kas kopš tā laika ir mainījies? Ir paaugstinājies cilvēku apziņas līmenis, izpratne par otras būtnes ciešanām. Tagad vergu lomā ir zemākas kārtas pārstāvji – dzīvnieki, bet stāsts ir tas pats. Nu pašvaldība varēs ar darbiem pierādīt jēdziena “ētika” izpratni.

  9. Vai mums akmens laikmets, kad cita nav ko ģērbt,kā galējot dzīvnieciņus? Amorāls projekts!

  10. Ko var čīkstēt? Laukos bus darbs un zeme tiks izmantota. Laikam labak staigat pa pagastu un nidet ka neka nav…

    • Zeme jau šobrīd ir izmantota, tā nestāv atmatā. Par tām dažām darba vietām, kuras plānotas nav vērts bļaustīties un ar to acis mālēt ciet cilvēkiem. Zaudējums rezultātā būs lielāks kā ieguvums.

Draugiem Facebook Twitter Google+