Samazinājušies pensiju 2.līmeņa plānu aktīvu ieguldījumi Latvijā 0
Valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2.līmeņa plānu aktīvu ieguldījumi Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā ir samazinājušies, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats.
Dati rāda, ka pašlaik 38% no pensiju 2.līmeņa plānu aktīviem izvietoti Latvijā, 18% – Austrumeiropā, 16% – Eiropā, 5% – Ziemeļamerikā, 2% – Āzijā, 6% – citās attīstības valstīs, 0,5% – Krievijā, bet 14% – ir globāli un starptautiski ieguldījumi.
Pagājušā gada beigās Latvijā bija izvietoti 42% pensiju 2.līmeņa plānu aktīvu ieguldījumu, savukārt 2013.gada beigās Latvijā bija izvietoti 46% pensiju 2.līmeņa plānu līdzekļu.
Ieguldījumu Latvijā samazinājums daļēji skaidrojams ar pensiju plānu turpmāku diversifikāciju jeb riska samazināšanu – pensiju plānu dalībnieku interesēs tiek veikti ieguldījumi arī citos ģeogrāfiskajos reģionos vai dažāda riska aktīvu klasēs, skaidrots Pensiju fondu apskatā. Arī zemās procentu likmes Latvijas obligāciju tirgū mudina plānu pārvaldniekus izvēlēties pievilcīgākas ieguldījumu iespējas.
Ieguldījumus Latvijā jau pašlaik un arī turpmāk ir iespējams veikt ar dažādām alternatīvajām stratēģijām. Šīs iespējas pavēra izmaiņas likumos, un pašlaik var novērot pensiju plānu pārvaldnieku interesi par alternatīvajām investīcijām, tai skaitā par investīcijām Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekos vai nekustamo īpašumu tirgū, kas var piedāvāt pievilcīgu riska/ienesīguma potenciālu.
Kopējais alternatīvo ieguldījumu apjoms, no kuriem daļa ir nākotnes investīciju līgumu formā, veido vairāk nekā 60 miljonus eiro jeb aptuveni 4% no aktīvo plānu apjoma.
Komercbanku asociācija vērš uzmanību, ka arī tuvākajā nākotnē ir pieejama virkne iespēju, kā veicināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijas ekonomikā, vienlaicīgi aizsargājot pensiju plānu dalībnieku intereses: jaunizveidotās Attīstības finanšu institūcijas aizņēmumi ar valsts garantijām; likumu precizēšana par lauksaimniecības un meža zemes īpašumu tiesībām alternatīvajiem fondiem, kuros varētu ieguldīt pensiju plānu līdzekļus; dažādi valsts atbalstīti energoefektivitātes projekti vai publiskās un privātās partnerības projekti ar rūpīgi salāgotām valsts un ieguldītāju interesēm; līdzīgi kā Igaunijā, riska ziņā vienādojot ieguldījumus nekustamo īpašumu tirgū ar fiksēta ienākuma ieguldījumiem.
Vēl viena iespēja ienesīgam ieguldījumam Latvijas ekonomikā ir plāna līdzekļu ieguldīšana citu valūtu fiksētā ienesīguma vērtspapīros, vienlaicīgi izslēdzot valūtas svārstību risku. Tādējādi pensiju plānu dalībniekiem ir iespēja saņemt augstāku ienesīgumu bez papildu valūtas riska uzņemšanās. Jau tagad var novērot, ka pārvaldnieki labprāt izmanto iespēju ieguldīt Latvijas valdības obligācijās ASV valūtā.
Valūtas svārstību riska izslēgšana, izmantojot nākotnes darījumu izmaksas, ir salīdzinoši neliela (aptuveni 0,3 līdz 0,6 procentpunkti gadā), pretstatā procentlikmju atšķirībām. Komercbanku asociācija norāda, ka diemžēl šo stratēģiju ierobežo pašreizējie 2.pensiju līmeņa likumdošanas ierobežojumi, kuru kopējie ierobežojumi neņem vērā, vai valūtas risks tiek faktiski samazināts vai nē. Tādējādi pensiju plāni var ieguldīt vien līdz 10% savu līdzekļu Latvijas ASV dolāru obligācijās, lai gan šo ieguldījumu sagaidāmais ienesīgums pat vairākas reizes pārsniedz sagaidāmo eiro ieguldījumu atdevi.
