Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. oktobris, 2012
Drukāt

Sāncensis kritizē Merkeli

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Opozīcijā esošās Vācijas sociāldemokrātu partijas vadītājs Pērs Šteinbriks ieteicis kanclerei Angelai Merkelei “beidzot atklāt kārtis” un atzīt, ka Grieķijai būs vajadzīga ārvalstu finanšu palīdzība vēl vismaz septiņus vai astoņus gadus, jo vismaz tik ilgi Atēnas nespēs aizņemties naudu finanšu tirgos. 


 

Tiek ziņots, ka Berlīne ir tā nobažījusies, ka Grieķijas krīze var kļūt nekontrolējama, ka esot gatava pēc iespējas ātrāk atbalstīt nākamā 31 miljarda eiro aizdevuma piešķiršanu Atēnām, kā to paredz Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda glābšanas plāns, lai gan grieķi nav izpildījuši aizdevuma noteikumus, raksta avīze “The Daily Telegraph”. “Grieķiem jāpilda savas apņemšanās, bet mums jādod viņiem laiks, nepiegriežot skrūves pārāk cieši,” paziņojis Šteinbriks, kurš nedēļas nogalē sociāldemokrātu kongresā tika izraudzīts par partijas kandidātu kanclera amatam bundestāga vēlēšanās nākamgad. Viņaprāt, politiskās un ekonomiskās sekas Grieķijas izmešanai no eirozonas būtu graujošas un no tā jāizvairās. Šteinbriks, kurš bija finanšu ministrs kancleres Merkeles koalīcijas valdībā no 2005. līdz 2009. gadam, teica, ka viņa partija principā nepretosies trešā aizdevuma piešķiršanai Grieķijai, taču tas būs atkarīgs no aizdevuma noteikumiem, raksta “EUObserver”. Aptaujas liecina, ka gadu pirms vēlēšanām Merkeles kristīgo demokrātu partija par desmit popularitātes procentiem (47 – 37) apsteidz Šteinbrika sociāldemokrātus, taču spēku samēru var mainīt trīces pastiprināšanās eirozonā.

Vācijas žurnāls “Wirtschaftswoche”, atsaucoties uz kādu augsta ranga ES ierēdni, brīdina, ka domino efekta briesmas ir pārāk lielas, lai pieļautu Grieķijas izmešanu no eirozonas. Pasaules finanšu iestādes, tajā skaitā Anglijas banka, bažījas par kapitāla bēgšanas strauju pieaugumu no Portugāles, Īrijas, Spānijas un Itālijas, ja tiks apdraudēta monetārās savienības stabilitāte. ES un ASV amatpersonu ieskatā kaitējums var tikt nodarīts ne tikai finanšu jomā, apdraudot arī trauslo drošības sistēmu Vidusjūras rietumos, ja Grieķijai nāktos pamest eirozonu un, iespējams, nākotnē izstāties no NATO pēc populistu spiediena, atzīmē “DT”.

 

Pēc ziņām no diplomātiskiem avotiem, Vašingtona izdarījusi spiedienu uz kancleri Merkeli, mudinot piekrist kompromisam, kas paredz Grieķijas palikšanu Eiropas Savienībā. Francijas Starptautiskā drošības pētījumu institūta analītiķis Fransuā Esbūrs uzskata, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas radītu “ārkārtīgus izaicinājumus”, vairojot nestabilitāti Balkānos un paverot durvis Krievijas iejaukšanās centieniem.

 

Eirozona tās pašreizējā formā, visticamāk, neizdzīvos, un vienai vai vairākām dalībvalstīm nāksies atteikties no dalības vienotajā valūtas zonā, prognozējis Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. Slovākija bija vienīgā eirozonas dalībvalsts, kas 2010. gadā atteicās piedalīties sākotnējā Grieķijas glābšanas programmā un kā pēdējā eirozonas dalībvalsts 2011. gada oktobrī ratificēja Eiropas Finanšu stabilitātes fondu.

Grieķijas premjerministrs Antoniss Samarass intervijā avīzei “The New York Times” apgalvojis, ka “nav pilnīgi nekāda riska, ka Grieķija varētu pamest eirozonu”, taču atzinis, ka ES palīdzības nesaņemšana nozīmētu “Grieķijas galu”. Aizdevuma kārtējās daļas piešķiršana nedaudz nomierinātu finanšu tirgus, taču Grieķijas drāmu sāk aizēnot finanšu situācijas strauja pasliktināšanās Spānijā, kuru turklāt tricina Katalonijas prasība pēc neatkarības. Spriedzes mazināšanu nav veicinājuši Spānijas valdības amatpersonu aicinājumi izvietot dumpīgajā apgabalā civilo gvardi, lai apspiestu separātistus. Eirozonas stabilāko valstu un finanšu donoru Vācijas, Nīderlandes un Somijas vēlme pārskatīt jūnijā panākto vienošanos par Spānijas banku rekapitalizāciju varētu nostādīt Spānijas valdību ļoti grūtā situācijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+