Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

Sarosās bērnu aizsardzībai pret seksuāliem varmākām

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība beidzot saņēmusies tuvāko mēnešu laikā pieņemt gadiem ilgi aizkavētos starptautiskos dokumentus bērnu aizsardzības jomā.

 

Jau rakstīju, ka Latvija kopā ar Čehiju ir palikušas pēdējās valstis, kas nav pat parakstījušas Eiropas Padomes (EP) konvenciju “Par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību”. Šis dokuments uzdod dalībvalstīm stingrāk kontrolēt pedofilus, kā arī personas, kas varētu apdraudēt nepilngadīgos.

Turklāt Latvija kavē arī ziņojuma “Pārskats par bērnu stāvokli valstī” iesniegšanu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO). Šāda atskaite jāiesniedz reizi piecos gados. Latvija šo pienākumu neizpildīja jau 2009. gadā un arī nākamais ziņojums šķita apdraudēts.

 

“Saudzīgāki” par Eiropu

Janvāra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija dusmīgā vēstulē atgādināja premjeram par ministriju neizdarību un beidzot jautājums ir izkustējies no sasaluma. Valdība nosūtīja deputātiem atbildi, kurā gan tiek atkārtotas jau agrākās atrunas. Piemēram, konvenciju pret seksuālo vardarbību neesot bijis iespējams apstiprināt agrāk, jo Latvija nespējot ieviest dokumenta prasības savā tiesību sistēmā. Šobrīd gan nepilnības likumos esot novērstas, bet piemeklēta jauna atruna – konvencijā esot paredzēti tādi pienākumi dalībvalstīm, kurus Latvija joprojām nevar izpildīt, jo to īstenošanai nepieciešams arī papildu finansējums.

Piemēram, valsts nespēj ieviest tādus pasākumus kā vardarbīgo ģimenes locekļu izlikšana no kopīgā mājokļa vai nogādāšana atskurbtuvē. Gluži prozaiska iemesla dēļ – tādu atskurbtuvju lielākajā daļā pašvaldību nemaz vairs nav. Sanāk teju paradoksāla situācija – Eiropas Padome mudina būt stingrākiem pret pedofiliem, bet saudzīgā un humānā Latvija turas tam pretī.

Tomēr pamazam šajā lietā notiekot progress un valdība prognozē, ka Latvija tuvākajā laikā būs gatava pievienoties konvencijai un līdz šī gada 1. maijam Tieslietu ministrija veiks visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu konvencijas parakstīšanu.

Deputāts un Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka atrunas par nepieciešamību saskaņot likumdošanu ir nepamatotas: “Šādas konvencijas netop slepenos pagrabos, bet publiski, un procesā piedalās visas dalībvalstis. Pat ja mēs nebijām gatavi to parakstīt 2007. gadā, tad pāris gadu laikā jau varēja visu saimniecību sagatavot. Bet nu pozitīvi, ka beidzot atsākusies virzība uz pirmo soli – parakstīšanu. Cerams, ka uz nākamo soli – ratificēšanu – nebūs jāgaida vēl seši gadi.”

 

Neglaimojoša informācija

Savukārt darbs pie ziņojuma ANO par bērnu stāvokli esot aizkavējies tādēļ, ka MK pārstāvja birojam trūkstot resursu. Uz jautājumu, kā tieši trūkst, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atbildēja kodolīgi: “Cilvēku!” Pārstāvja biroja kompetencē ietilpst arī valsts interešu aizstāvēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Krīzes laikā biroja finansējums sarucis, bet prasību skaits tiesā pieaudzis ļoti strauji. Tādēļ ierobežota finansējuma apstākļos birojs par prioritāti uzstādījis ECT jautājumus, jo negatīvu nolēmumu gadījumā iespējami finansiāli zaudējumi. Tuvākajā laikā ministrija gatavojas lūgt valdībai papildu resursu piešķiršanu birojam. Tomēr ministrs apgalvoja, ka pat gadījumā, ja lūgums tiks noraidīts, ziņojums ANO tikšot sagatavots, jo ilgāk to vairs garumā vilkt nevarot.

Kā vēl viens skaidrojums ziņojuma vilcināšanai vēstulē Saeimai minēts nepieciešamo datu trūkums. Tomēr ne ministrs Rinkēvičs, ne ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis nevarēja pastāstīt, kādu tieši datu trūkst. Katrā ziņā Labklājības ministrija no savas puses regulāri sagatavo visaptverošu pārskatu par bērnu stāvokli Latvijā.

Vēl šīs nedēļas sākumā jaunākais šāds pārskats (par 2011. gadu) tika skatīts MK komitejas sēdē un kārtējo reizi atklāja neglaimojošu ainu: samazinājies veselo bērnu īpatsvars; nepietiekama krūts barošana (tikai 22,4% zīdaiņu līdz gada vecumam saņem mātes pienu); pieaug aptaukojošos bērnu skaits, bet vienlaikus katrs desmitais bērns ir pārāk izkāmējis; saglabājas augsts bērnu traumatisms; pieaug zīdaiņu mirstība un ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits; bērnudārzos joprojām ir rindas; skolās pieaug otrgadnieku skaits; bērnu vidū saglabājas augsts vardarbības līmenis pret vienaudžiem utt. Šo pārskatu gatavojusi Labklājības ministrija.

Labklājības ministre Ilze Viņķele kā spekulatīvus noraidīja pieņēmumus, ka ziņojums ANO tiek vilcināts tādēļ, ka ierēdņiem būtu kauns par neglaimojošo informāciju. Tomēr īpaši runāt par šo tēmu ministre nevēlējās, daudz labprātāk stāstot par dzimumlīdztiesības programmu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+