Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. augusts, 2015
Drukāt

Pirmdien koalīcijas padomes ārkārtas sēdē lems par aizdevumu Grieķijai (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde februārī.

Sasaukta koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde pirmdien, plkst.8.30, par par Latvijas pozīciju Grieķijas aizdevuma jautājumā, aģentūru BNS informēja premjerministres preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Pirmdien arī sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par Latvijas pozīciju attiecībā uz starptautisko aizdevumu Grieķijai 85 miljardu eiro apmērā, kas ir trešā finansiālās palīdzības programma šai valstij kopš 2010.gada.

Rozenberga norādīja, ka ārkārtas koalīcijas padomes sēdē tiks pārrunāta ārkārtas valdības sēdes darba kārtība.

Tāpat pirmdien turpināsies Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, kurā jāapstiprina Latvijas pozīcija aizdevuma Grieķijai jautājumā.

Jau ziņots, ka Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) piektdien izsludināja komisijas sēdes pārtraukumu, jo piektdien, lemjot par Latvijas pozīciju jautājumā par aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai, nevarēja savākt nepieciešamo deputātu skaitu, lai nodrošinātu kvorumu lēmuma pieņemšanā.

Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības programmas piešķiršanu Grieķijai, nepieciešams visu Eiropas Savienības valstu atbalsts.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piektdien deputātiem ziņoja par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai.

FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss deputātiem norādīja, ka galvenais aizdevuma programmas Grieķijai mērķis ir palīdzēt valstij atgriezties finanšu tirgos, lai nodrošinātu Grieķijas valsts parāda līmeņa ilgtspēju.

Vairāki deputāti komisijas sēdē pauda bažas par Grieķijas spēju stabilizēt ekonomiku, panākt iekšzemes kopprodukta izaugsmi un īstenot aizdevuma programmas nosacījumus.

Latvijas pozīcija sarunās par starptautisko aizdevumu Grieķijai paredz konservatīvu nostāju. Latvija sarunās par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai ietur līdzīgu pozīciju kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Somija un abas pārējās Baltijas valstis.

Latvijas pozīcija paredz divus galvenos nosacījumus, ar kādiem Latvija piekrīt aizdevuma programmas piešķiršanai Grieķijai.

Pirmais nosacījums ir, ka Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju (EK), Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Centrālo banku (ECB) nosacījumiem. Grieķijas parlaments šos nosacījums piektdien akceptēja, taču atbildīgās eiro zonas institūcijas vēl pārbaudīs, vai Grieķijas lēmums ietver visus tā nosacījumus.

Tāpat Latvijas pozīcija paredz tā saucamo sarkano līniju – ja parādīsies iniciatīva, ka Grieķijas valsts parāds varētu tikt “norakstīts”, tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visi izdevumi, kas rastos no šāda lēmuma, Latvijai tiktu kompensēti 100% apmērā. Tādejādi Latvijas valsts budžets neciestu zaudējumus.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grieķijas parlaments piektdienas rītā apstiprināja vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par trešo starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Vienošanās tika apstiprināta, pateicoties opozīcijas deputātu balsīm, pēc debatēm, kas bija ilgušas visu nakti.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs bija aicinājis parlamentu apstiprināt šo vienošanos, “lai nodrošinātu valsts spēju izdzīvot un turpināt cīņu”.

Grieķijai un tās kreditoriem – Eiropas Savienībai (ES), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) – ir galīgi jāvienojas par jaunu aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.

Lai aizdevums tiktu piešķirts, Grieķijai vajag veikt fiskālus un citus ekonomiskās politikas pasākumus, tai skaitā reformēt gāzes tirgu, atcelt agras pensionēšanās plānus, likvidēt degvielas cenas atlaides lauksaimniekiem un palielināt dažus nodokļus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nepasliktināsim bēgļu dzīvi! Atbildēt

    Līdz Āfrikas bēgļu uzņemšanai no Grieķijas,jāpaspēj Latvijā ieviest arī Grieķijas progresīvo ienākuma nodokli,samazināto-6,8% PVN likmi svarīgākajiem pārtikas produktiem un veselības apdrošināšanu.

  2. Klaunāde un nekas vairāk.
    Glābta tiks ne jau Grieķija, bet gan “starptautiskie aizdevēji”. Un šie “aizdevēji” jau nu savu panāks. Pareizāk sakot, ir jau panākuši.
    Bet tās ārkārtas sēdes, vētrainās debates un visa pārējā rosība ir tikai KLAUNĀDE.

Draugiem Facebook Twitter Google+