Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
18. septembris, 2017
Drukāt

Satraukti par nabadzības straujo kāpumu (20)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nodrošināt godpilnas vecumdienas, un, lai to panāktu, palielināt pensijas tā, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu un paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu – ar tādām prasībām sestdien Rīgā, Strēlnieku laukumā, bija pulcējušies seniori no Ogres, Jūrmalas, Balviem, Gulbenes, Priekules, Ventspils un citām Latvijas pilsētām un novadiem.

“Kāpēc mums pieliek piecus vai desmit eiro, bet politiķi sev piecsimt? Kur viņi dabū tieši tādus procentus sev algu pielikumam?” pirms sapulces vienu no pensionāru neapmierinātības ieganstiem minēja Tukuma novada senioru pārstāvis Ervīns Strauss. “Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs ir pensionārs, bet daudziem ienākumi nesasniedz iztikas minimumu,” pauda Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” pārstāve Anna Vīgante, piebilstot: “Ceram, ka uz sapulci atnāks Saeimas un valdības vīri, varbūt ieklausīsies, mēģinās domāt, bet vai mūsu labā ko izdarīs?” Viņa uzsvēra, ka šodienas dzīve pastāv uz pašreizējo pensionāru savulaik celto un radīto. Līdzīgi domā Priekules novada senioru pārstāve Rita Kuļikova: “Tuvojas Latvijas valsts simtgade, arī mēs, vecāka gadagājuma cilvēki, esam pelnījuši godpilni sagaidīt šos svētkus. Jo atjaunotajā Latvijā ir arī mūsu darba augļi.”

Latvijas Pensionāru Federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) kopsapulcē analizēja, kas mainījies kopš iepriekšējās sanākšanas Strēlnieku laukumā: “Pērn viens no aktuālākajiem jautājumiem bija veselības aprūpe. Nākamā gada budžetā ieplānots ļoti liels palielinājums tieši veselības aprūpei – vairāk nekā 200 miljoni eiro. Visi kopā cerēsim, ka tas dos labu efektu arī attiecībā uz Latvijas vecāko paaudzi.” Pirms gada tika izteikts priekšlikums par pensijas palielināšanu par darbu līdz 1996. gadam. Panākts, ka pusotru reizi tiks palielinātas piemaksas pie pamatpensijas tiem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam.

Visvecākā paaudze var cerēt, ka viņiem nāks klāt 15 līdz 25 eiro, sacīja A. Siliņš. Turklāt pensiju indeksācija šogad esot vairāk nekā divas reizes lielāka kā pagājušogad. Neapliekamais minimums pensionāriem nākamgad būs 250 eiro, 2019. gadā – 275 eiro.

“Visnepatīkamākais ir tas, ka gan mūsu valsts, gan Eiropas Komisijas oficiāli pētījumi liecina, ka nabadzības risks pensionāru vidū Latvijā strauji pieaug,” secināja LPF priekšsēdis. “Tas ir objektīvs process, jo, mazās pensijas indeksējot, šis pielikums pie pensijas diemžēl nevar nosegt dārdzības pieaugumu.” A. Siliņš solīja, ka mēģināšot rast šai problēmai “kaut kādus risinājumus. Ceram, ka tam būs attiecīgs finansiāls pamats, jo pēdējās ziņas ir tādas, ka Latvijas ekonomika attīstās pietiekami straujos tempos un nodokļu ieņēmumi palielinās.”

LPF pensiju komisijas priekšsēdētājs jelgavnieks Jānis Felsbergs kopā ar kolēģi no Balviem bija aprēķinājuši, kādā dramatiskā grafiskā līknē pēdējos gados pieaudzis nabadzības risks: “2010. gadā, kaut pensijas nemainījās, taču nokrita strādājošo algas, pensionāri piepeši vairs nebija nabadzīgi, bet bagāti cilvēki. Bet pēc tam, kad algas sāka celties, pensionāri kļuva arvien nabadzīgāki, un šobrīd jau 48 procenti ir zem nabadzības riska līmeņa.” J. Felsbergs lēš, ka nabadzības riska robeža 2015. gadā bija 290 eiro, bet pērn jau 322 eiro. Īpaši grūti klājas tiem, kas pēc dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā paliek vientuļi, – tā 2015. gadā 74 procenti vientuļo pensionāru dzīvoja zem nabadzības riska robežas.

“Nesen Saeima pieņēma tā saucamo nodokļu reformu, par ko tik ilgi un daudz runāja, bet tagad redzams, ka mēs, pensionāri, no šīs reformas neko daudz neiegūsim, ja nu vienīgi lielāku pensiju neapliekamo minimumu un lielāku indeksāciju,” teica Balvu Pensionāru padomes priekšsēdētājs Antons Ločmelis, uzsverot, ka sociālā nevienlīdzība un nabadzība pensionāru vidū nemazināsies arī pēc kārtējās indeksācijas. Jo akcīzes nodokļa pieaugums degvielai nozīmē, ka preces un pakalpojumi kļūs dārgāki, tāpēc pensiju indeksācija “aizies pa nullēm”.

“Mēs pieprasām paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu no 235 eiro uz 370 eiro,” sacīja Rita Kuļikova. “Attiecībā uz veselības aprūpes uzlabošanu senioriem uzskatu, ka veselības aprūpe ir visur, taču galvenā problēma – tikt pie speciālistiem. Ar autobusu nevar izbraukāt uz pilsētu pie speciālista – kamēr autobuss aizbrauks, ārsts jau būs beidzis pieņemt!”

Jūrmalas Pensionāru biedrības pārstāvis, kādreizējais Saeimas deputāts Imants Burvis norādīja, ka šodien tikai 4,5 procenti pensionāru saņem pensijas, kas lielākas par 500 eiro.

“Kādas tiesības valdībai atvilkt nodokļus no jau tā zemajām pensijām?” uzsvēra rojenieks Igors Duburs.

Tā kā LPF pirms kopsapulces “Godīgas vecumdienas” bija izsludinājusi parakstu vākšanu par pensionāru dzīves uzlabošanu, daudzi bija atveduši līdzi lapas ar parakstiem, piemēram, no Priekules atvesti 486 paraksti, no Vaiņodes – 80 paraksti.

Bija paredzēts savāktos parakstus kopā ar ar LPF valdes priekšlikumiem iesniegt Saeimas priekšsēdētājai. Taču pēc Zemessardzes veterāna Gunāra Lauka ierosinājuma sapulcē tika nolemts, ka priekšlikumus iesniegs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

 

LPF valdes priekšlikumi paredz prasīt:

• pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz minimālās algas līmenim;

• pensionāra patēriņa groza izstrādāšanu un pensiju indeksāciju ar patēriņa groza pieauguma indeksu;

• realizēt valsts atbalsta programmu pensionāriem, kuri ir zem nabadzības riska robežas;

• nodrošināt kompensējamo medikamentu iegādi ar atlaidēm, kuras tika noteiktas pirmskrīzes līmenī, kad vairākām medikamentu grupām bija simtprocentīga atlaide.

Uz sapulci bija ieradies labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Viņš vēstīja, ka Labklājības ministrijā ir atjaunota senioru konsultatīvā padome: “Sadarbībā ar to mēs risinām daudzus jautājumus, un konstruktīvas sarunas ir bijušas izšķirošais, kas palīdzēja pieņemt labus likumus.” Ministrs informēja, ka no 1. oktobra pensiju indeksācija tiek palielināta no 25 uz 50 procentiem no atalgojuma (precīzāk – no iemaksu algas pieauguma valstī). No nākamā gada tiks novērtēts arī darba mūža ilgums, un tad indeksācija tiem, kam darba stāžs pārsniedz 30 gadus, būs 60 procenti, bet ar 40 un vairāk gadu stāžu – 70 procenti no iemaksu algas pieauguma.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. kapec valsts neizlidzina visas mazas pensijas lidz tiem 349euro ,bet palielina visas kuras lielakas par so ciparu,vai ta nav pensijas fonda naudas izsaimniekosana.

  2. Neticu nevienam vardam.Jo tie kas sz uz budzeta,nezkapec sanem tadas algas-un jautajums parko-jo gala rezultata,nabagi paliek vel nabagaki,bet biezie vel bagataki.Un kur palika parunas par viena ipasuma neapliekamo nodokli?Neviena valsti nav jamaks nodokli par vienu ipasumu.Un Jus te par pensijam naudiet.Jo atrak vini tiks vala no pensonariem jo vairak naudas viniem paliks.

  3. Dzīve patreizējā Latvija ir veiksmes stāsts!Pensionāri slīgst nabadzībā – tas ir kremļa propogandas izdomājums.
    Mūsu pašmāju ekselencēm ,prominencēm,ierēdņiem,partijniekiem u.t.t. ir pavisam cits – optimistisks viedoklis.
    Tas ka mazākums dzīvi pavada vienās dzīrēs ,bet vairākums cieš trūkumu ir pilnīgi normāli parteizējā mežonīgā kapitālismā.

  4. Nu, ko Jūs visi varat vārīties ?! Mēs, īstenie latviešu aizstāvji, no NA, esam nodrošinājuši Jums tiesisku valsti ! Un es sev ienākumu tikai vairāk kā 16 000 mēnesī ! Jums vēl maz ? Tad balsojiet arī turpmāk par mani un manu parteju un viss būs, kā šos pēdējos 26 gadus ! Dzīvosiet cepures kuldami !Un taisīsiet atskaites par sirdsmājiņām un iegādāto tualetes papītu. Vismaz, darīt, ko būs, nevis bļaustīties pa visu Rīgu.

  5. seit ar plakatiniem neiet krasta te tik automatiem darbs

  6. Divu paralēlu skolu uzturēšana (valsts valodas un svešvalodas) valstij izmaksā ļoti dārgi.

  7. Siliņ no ZZS ! Tieši jūsu partija ir bijusi pie varas, praktiski, visus neatkarības gadus un ko ir paveikusi, lai Latvija nebūtu viena no nabadzīgākajām valstīm ES ?!

  8. Tā Rita Kuļikova ir uz vecumu ne visai gudra palikusi !!! Pensijas līdz TŪKSTOTS eiro vismaz , nevajag aplikt ar nodokļiem , jo par viņām nodoklis jau ir nomaksāts , pelnot pensiju !

  9. nezinītis to Jāprasa no Krievijas... Atbildēt

    Vai tad ne latviešu pašu bāleliņš I.Godmanis neizglāba vienu Latvijas privātbanku no kraha, finansējot apm. miljards latu, tajā skaitā iztukšojot visu iekrāto valsts pensiju fondu?

  10. to Jāprasa, lai Krievija... Atbildēt

    Vai tad ne latviešu pašu bāleliņš I.Go

  11. Jāprasa lai Krievija, Atbildēt

    PSRS mantiniece atdod Latvijas pensionāriem ar vislielāko darba pieredzi to izzagto pensiju fondu naudu no LPSR ko vińi paši paturēja. Jāprasa jaunākiem pensionāriem kapēc tik daudz bija gatavi sańemt algas aploksnēs.

  12. Pensionāri ir kreatīva klase: vienmēr izdomā ko jaunu, ar ko izklaidēt savus deputātus. ”Veiksmes Stāstu” nav lasījuši, vai ?

  13. jaa,izvaara zupas katlu nedellai

  14. Jāmāk dzīvot taupīgi, piemēram ēdienu gatavot mājās nevis pirkt gatavu.

    • Jāmāk dzīvot taupigi….iestāsti to deputātiem nevis tam kam 49 eiro menesī

    • vai tu daudz redzi pensionarus kas ed ednica ? tie laiki pagajuši ka slinkums bija gatavot majas tad gsjs uz ednicu , tagad ednica tev noplesis adu no ta pensionsra , drizak var redzet pie veikala bomžus pie konteinera arkritumuml lasot

  15. Latviešu liktenis ir jocīgs tajā ziņā, kas tas ir jocīgs no citu tautu viedokļa, bet nevis ir jocīgs no pašu latviešu viedokļa. Latviešu masas nemaz nesaprot, ka viņu liktenis ir jocīgs. Jocīgums spilgti izpaužas uz latviešu tautas bojāejas fona. Jocīgi ir tas, ka latvieši strauji noveco, izmirst, aizklīst svešumā savā vēsturiskajā pastāvēšanā tā arī neizjutuši īstu filosofiju, īstu daiļliteratūru, īstu valstiskumu, īstu saimniecisko uzplaukumu, īstas humanitārās zinātnes, īstu citu tautu cieņu, īstu nacionāli svētīgu reliģiju un ideoloģiju. Latvieši savas vēsturiskās pastāvēšanas laikā galvenokārt ir pārtikuši no garīgās kultūras visdažādākā veida surogātiem un simulakriem, kroplas ideoloģijas zombējuma, alkātīgiem parvēnijiem, nacionālās nodevības, tautas aplaupīšanas, noziegumu brīvības, pseidointelektuāliem murgiem par „jābūtību”, politiskā marasma „par-politiķiem”, kas viss diemžēl tautas masām ir sagādājis lielu gandarījumu un pilnā mērā apmierinājis tautas masu garīgās vajadzības. Latviešu tauta pamatā ir dzīvojusi savas vēsturiskās pastāvēšanas laikā kulta personu garīgajā apgādībā, kā arī speciālo dienestu „uzpiarēto” uzskatu līderu apdullinājumā, neapzinoties kulta personu un pseidouzskatu līderu primitīvās, vulgārās, ideoloģiski tendenciozās, idejiski un mākslinieciski seklās produkcijas intelektuālo un estētisko nevērtību. Īsti garīgās kultūras formāti un žanri tautu nav gandrīz nemaz veldzējuši. Piemēram, jāraksta ir pamflets par to, ar ko beidzās pamfleta žanra piedāvājums latviešu lasītājiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+