Pasaulē
Vēsture

1939. gada 29. novembrī. Molotovs pret “ļauno somu valdību”1


Sarkanarmieši izceļ Somijas robežstabu pie Mainilas 1939. gada 30. novembrī.
Sarkanarmieši izceļ Somijas robežstabu pie Mainilas 1939. gada 30. novembrī.
Sarkanarmieši izceļ Somijas robežstabu pie Mainilas 1939. gada 30. novembrī.

Pirms 80 gadiem, pusnaktī pēc Maskavas laika PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un reizē ārlietu komisārs Vjačeslavs Molotovs uzstājās ar radiorunu, kuru translēja visā Padomju Savienībā. Molotovs paziņoja: “Tagadējās Somijas valdības mūsu valstij naidīgā politika mūs piespiež spert nekavējošus soļus, lai nodrošinātu valsts [PSRS] ārējo drošību.”

Kaut padomju valdība esot divus mēnešus vedusi sarunas ar somu valdību “par minimālām prasībām Padomju Savienības robežu, sevišķi Ļeņingradas, drošības sargāšanai”, somi “visus padomju valdības miermīlīgos priekšlikumus noraidīja”. Somu karaspēks apdraudot Ļeņingradu, turklāt Somija sākusi “iet kara kūdītāju ceļus” un veikusi “provokatoriskus aktus, apšaudot sarkanarmiešu vienības” – ar to bija domāta 26. novembra Mainilas provokācija. PSRS nevarot paciest, ka tās drošība atkarīga no somu valdības “ļaunās gribas”.

“Somu valdība līdz ar to nevēlas normālas attiecības ar Padomju Savienību, kā arī nevēlas ievērot starp PSRS un Somiju pastāvošā neuzbrukšanas līguma noteikumus,” pasludināja Molotovs. Runas par to, ka PSRS vēloties iejaukties Somijas iekšējās lietās un to iekarot, viņš raksturoja kā “ļaunprātīgas baumas”. Neilgi pirms tam satrauktā Somijas valdība bija saņēmusi PSRS notu ar paziņojumu, ka 1920. gada Padomju Krievijas un Somijas neuzbrukšanas līgums vairs nav spēkā un Maskava sarauj diplomātiskās attiecības ar Helsinkiem.

30. novembra agrā rītā padomju aviācija sāka uzlidojumus Helsinkiem un citām pilsētām. Pirmie Ziemas kara upuri bija somu civiliedzīvotāji, turklāt bumbvedēji pacēlās no tikko iekārtotajām padomju aviācijas bāzēm Igaunijas teritorijā.

LA.lv