“Sibīrijas bērniem” atbalsts no ārkārtas budžeta 0
Ministru kabinets no budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” piešķirs 40 000 eiro Ārlietu ministrijai (ĀM), kas naudu savukārt nodos nodibinājumam “Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”” dažādu ar 1941. gada 14. jūnija deportāciju pieminēšanu saistītu pasākumu finansējumam.
Nauda fondam “Sibīrijas bērni” iedalīta, balstoties uzdevumos, kas formulēti šī gada 25. februārī valdības apstiprinātajā plānā “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam” sociālās atmiņas stiprināšanas pasākumu ietvaros. Minētā plāna izpildē ir iesaistītas vairākas ministrijas, taču par tā koordinēšanu atbildīga Kultūras ministrija, kurai būtu jāatbild arī par vienotas sociālās atmiņas veidošanas pasākumiem. Tam, ka šoreiz “Sibīrijas bērnu” finansējums “izlaists” caur ĀM, viens no izskaidrojumiem varētu būt šīs ministrijas spēja operatīvi administrēt līdzekļus, bet ministrija savos paziņojumos arī neslēpj, ka ir ieinteresēta “īstenot sociālās atmiņas stiprināšanas pasākumus par padomju okupācijas 14. jūnija deportācijās izsūtīto latviešu likteņgaitām Sibīrijā” un patiesā Latvijas vēstures faktu atspoguļojumā krievu un angļu valodā. Sadarbību atzīst arī fonda vadītāja Dzintra Geka. Pēc viņas teiktā, ĀM ir ļoti atsaucīga šajos jautājumos: “Tas ir loģisks risinājums. “Sibīrijas bērni” ar Ārlietu ministriju ir sadarbojušies gadiem ilgi. Mums ir bijušas grāmatas un izstādes krievu un angļu valodā.”
40 000 eiro tiks iztērēti dokumentālās videofilmas “Tēvi tur” gatavošanai (22 300 eiro), ceļojošās izstādes “Sibīrijas bērni” viena kompleksa izgatavošanai (6000 eiro), ceļojošās izstādes “Runājošā grāmata “Sibīrijas bērni”” sagatavošanai un uzturēšanai (4000 eiro). Vēl par 3280 eiro plānots rīkot 1941. gada 14. jūnijā deportēto bērnu piemiņai veltītu konferenci Rīgā, Melngalvju namā, bet 4490 eiro izmaksās koncerts “Aizvestajiem” šajā pasākumā.
Dzintra Geka uzsvēra, ka Sibīrijas bērnu likteņiem veltītā izstāde ir apceļojusi vairākas Krievijas pilsētas, tāpat kā izsūtītajiem veltītās dokumentālās filmas. Tās rādītas, piemēram, Krasnojarskā, bet pagājušā gada 4. decembrī ar Latvijas vēstniecības starpniecību Maskavā Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkā atvēra grāmatu “Sibīrijas bērni” krievu valodā, atklāja ceļojošo izstādi “Sibīrijas bērni” un rādīja dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?”. Tā ir filma, kas stāsta par izsūtījumā Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs nobendētajiem latviešu vīriem, tēviem un dēliem.
Savukārt šī gada 25. martā, atzīmējot Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, izstādi “Sibīrijas bērni” atklāja arī Latvijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā. Uz šo pasākumu tika aicināti Sanktpēterburgas latviešu, lietuviešu un igauņu diasporas pārstāvji, kā arī Lietuvas un Igaunijas ģenerālkonsulātu darbinieki. 22. jūnijā grāmatas “Sibīrijas bērni” krievu valodas versiju tāpat paredzēts atvērt Krievijas “Ziemeļu galvaspilsētā”. “Mūsu filmas un izstādes tagad ir sagatavotas arī angļu valodā, un tās varēs izplatīt daudzviet Eiropā. Tomēr ir ļoti svarīgi, ka tas notiek caur Latvijas vēstniecībām, jo tad iespējams pieaicināt diplomātus un arī vietējo latviešu diasporu,” piebilda Geka. Jautāta, vai ceļojošajai izstādei iecerētie 6000 eiro nozīmē, ka ekspozīcija tiks paplašināta, fonda vadītāja paskaidroja, ka izstādes intensīvi izmanto un tās nolietojas, tādēļ jādrukā no jauna. Minēto summu veido trīs izstādes komplektu izgatavošana plus mākslinieka darbs: “Komplekss latviešu valodā, kurš gada laikā apceļojis ap 40 Rīgas skolu, katrā stāvējis divas nedēļas un ir reāli nobružāts. Mums vajag trīs komplektus – latviski, krieviski un angliski. Angliskais lidos uz Ameriku, ceļos pa ASV un Kanādu; krievu valodā ceļos pa Krieviju, latviskais no rudens dosies pa reģioniem.” Nākotnē uz Latvijas novadiem varētu vest arī izstādes “Sibīrijas bērni” krievu versiju.
