Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Silavā būvēs klimata laboratoriju


Foto - LETAFoto - LETA

Lai izzinātu, kā veicināt mežaudžu pielāgošanos straujajām klimata izmaiņām, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā tiks uzcelta laboratorija ar regulējamu klimatu.


 

Valsts mežzinātnes institūta direktors Jurģis Jansons atzīst, ka tas nebūs lēti, taču nepieciešami: “Piesaistot ES struktūrfondu naudu, esam noslēguši līgumus par laboratoriju ēku rekonstrukciju un pētniecības iekārtu iegādi 1,4 miljonu latu vērtībā. Plānojam izveidot laboratoriju kompleksu ar klimata regulēšanas iespējām un meža vides laboratorijas bloku. Iepirkumu procedūras beigušās, un nu divus gadus pie mums notiks lieli būvdarbi. Tas nozīmē, ka drīz varēsim veikt eksperimentus par meža koku augšanu saistībā ar klimata maiņu. Šie eksperimenti ir dārgi un prasa lielus kapitālieguldījumus, bet bez tiem nevar, jo ar galvu, papīru, dastmēru un datoru vien ir par maz, lai mēs varētu sniegt tās atbildes, kuras no mums sagaida.”

Zinātnieks Āris Jansons, kurš jau pēta klimata maiņas ietekmi uz mežaudzēm, stāsta, ka šajā gadsimtā izmaiņas notiek neparasti strauji – periodā, kas vienāds vai īsāks par koka mūžu. Diemžēl tas noved pie liela skaita nepiemērotu koku bojāejas. Iegūtie modeļu dati liecina, ka aizvien lielāka nozīme būs laika ap-stākļiem pavasarī un vasarā, kad jaunajiem kociņiem nepieciešams vairāk ūdens un pat nelielas izmaiņas nokrišņu daudzumā var novest pie bēdīgām sekām. Ā. Jansons: “Sagaidāmo klimata izmaiņu efekts ir grūti pro-gnozējams un atšķirsies dažādos meža tipos.”

Taču klimata izmaiņām prognozējamas arī netiešas sekas. Sagaidāms, ka būtiski palielināsies ugunsbīstamība, sakņu trupes izplatība un ļoti iespējama ir vairāku līdz šim Latvijā nenovērotu patogēno sēņu sugu invāzija.

Siltām vasarām mijoties ar maigākām ziemām, jau līdz gadsimta vidum Latvijā iespējama vietējo meža kaitēkļu sugu savairošanās un masveida uzliesmojumi. Palielināsies arī invazīvu, mūsu reģioniem pagaidām neraksturīgu kaitēkļu skaits. Apdraudētāki būs skuju koki, jo to dabiskie ienaidnieki nespēs kaitēkļu masveida savairošanos novērst.

Jau šodien zinātnieki pēta iespējas mazināt gaidāmos riskus, dažādojot koku sugas – gan izmantojot tādas, kuru dabiskais izplatības areāls vairākos vēsturiskos periodos jau bijis Latvijas teritorijā, gan jaunas koku sugas. Piemēram, veikta Klinškalnu priedes stādījumu pētīšana. Secināts, ka, pateicoties tās noturībai pret Latvijas teritorijā raksturīgajiem kaitēkļiem un slimībām, dziļi ejošo sakņu sistēmai, vitalitātei un produktivitātei, Klinškalnu priedes var stādīt nabadzīgās smilts augsnēs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+