Egils Līcītis: Brauc ar riteni uz veselību 1
Tāpat kā Im. Kalniņš pārgājis muhamedāņos, arī Rīgas pilsētas tēviem derētu krasi mainīties un pievērsties veloticībai. Pilsētas ir radītas cilvēkiem, nevis mašīnām. Autotransports var iet ieskrieties pa A1 maģistrāli vai Vidzemes baltajos lielceļos, tālbraukšanas gabalos, bet pa Rīgu nav ko rīkot rallijus. Šoferētājiem mierīgi jādudina ar sabiedrisko transportu. Pamazām jāpārsēžas mazauto vai elektromobilī. Vēl labāk – uz ričuka vai jāpastaigā kājām. Tādējādi viņi uztrenēs fizisko, elpos skābekli, beidzot izsvempsies no piekaltības autovadītāja sēdošajam dzīvesveidam.
Iztēlosimies idilli, kas pavērtos 2020. gadā, ja no galvaspilsētas ielām pavisam un uz visiem laikiem aizvāktu uzkundzējušos auto. Tā ir elegantas nākotnes pilsētas ainava! Pa ielām, veloceliņiem šaudās vīri ar durstīgiem bārdas rugājiem Smukuļa ātrumā. Aizvalsē ragos ieķērušās grācijas ar meitenīgāku vaigu. Skolas zeņķi minas kā šujmašīnas, pensionāriem iet gausāk, krakšķot ziemā ierūsējušām locītavām. Reku, resnais deputāts arī grib noturēties seglos! Mīšanās slodzīte noderēs, jo viņa uzdevums ir nokristies svarā līdz 70 kg, lai TV ekrānos neizskatās uzblīdis kā rīma. Kāds gājējs plūsmā varbūt tiek pagāzts augšpēdu, bet tamdēļ pilsētas apbedījumu vietas nav jāpaplašina.
Vairāk jāuzmanās no spriganiem nūjotājiem, kas ņipri aizsteidzas pa savām takām. Paretam aizdūc kursējošs troļļuks vai trams, uzpīpinot sveicienu velosipēdistiem. Apkārt – ne rūciena, vien hipsteru riepu švīksti! Rīdzinieki bauda klusumu un mierpilnu atpūtu. Pārīši sūcas skvēriņos uz soliņiem un atelpas brīdī ieklausās bišu dziesmās no tuvīnās dravas. Mājsaimnieces beidzot drīkst uz ēku balkoniņiem izkārt petūniju un pelargoniju vīteņaudzes. Čaklākās, ar vibratoru salauzušas asfaltu, gatavo augsni ārstniecības un garšaugu sējumiem, kas aizsmaržos līdz pat Juglai. Klau, vai pakavi neklaudzēja, vai nedzirdēji zviedzienu? Rīgā atgriezušies ormaņi ar zirgu pajūgiem, izvadājot ļaudis kā orēs, tā federratos. Vienīgā izplūdes gāze brīsniņu ceļas no svaiga zirgābola, kamēr zvirbuļi to nav saplucinājuši. Pati dzīvā daba, flora un fauna ienākusi pilsētā, kuras iedzīvotāji mednieki pa logu var sprūdīt virsū rikšiem skrejošai mežacūkai un sagādāt ģimenei siltas pusdienas. Ik gadus Ušakova un Amerika zaļo valstību kā ekoparadīzi zemes virsū apmeklē 20 miljoni tūristu un BMX fanu sajūsmā par tālredzīgu birģermeistaru stratēģiju un 2015. gadā izdarīto pareizo izvēli Rīgas skaistumkopšanā.
Pag, kur gājēju, riteņotāju Ēdenē padēsies Rīgas džipi un mersīši? Lai gonščiki dragā nomalēs, apkārtceļos, speciālās autojoslās, nevis pilsētai pa vidu. Pietiek tirānijas, kur viņu saprašanā riteņbraucējs satiksmes kustībā piederīgs varietātei “knislis” un spiests justies kā trīceklis ielas malā. Pašlaik automobilisti ir valdošā šķira uz Rīgas braucamām daļām. Katra pretimnākšana diviem riteņiem un veloinfrastruktūrai sastopas ar četrriteņu braucēju histērisku reakciju un uzpūtību. Stūrē iekrampējies labprāt atklātu uguni ar renkuļiem un nolaistu no kātiem mierīgos ciskudriļļa minējus! Autobraucēji cujina uz velosipēdistiem, bet paši piesārņo kosmosu, un reti kurais ir draugos ar braukšanas kultūru. Nu tad prom no štrāses, lai pilsētā nepaliek ne benzīna smaka!
