Mobilā versija
+3.6°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
22. februāris, 2016
Drukāt

Skaitļotājs, fotogrāfs, ceļotājs. “Latvijas Avīzes” lasītājs Juris Lezdiņš

Foto - Raivis ŠveicarsFoto - Raivis Šveicars

“Latvijas Avīzi” rīdzinieks Juris Lezdiņš abonē kopš 2003. gada, kad laikraksts pārtapa par dienas izdevumu, bet ir lasījis to arī agrāk.

“Parasti lasu no sākuma līdz beigām – interesantā ir daudz, tostarp visi pielikumi, un esmu par tiem pateicīgs. Protams, ģimene pasūta papildus arī “Mājas Viesi”,” stāsta J. Lezdiņš. Galveno uzmanību bijušais Latvijas Universitātes pasniedzējs pievērš vēstures materiāliem, kā arī lielajiem analītiskajiem rakstiem par politiku, saimniecību un citām tēmām. Piemin arī Egila Līcīša feļetonus un novērtē Franka Gordona komentārus kā trāpīgus un patiesus. Izlasa arī pēdējo lappusi. Interesanti, ka piesaistošākos avīzes rakstus J. Lezdiņš izgriež un sūta vēstulēs uz tālo Krievijas pilsētu Krasnojarsku Jānim Kungam, kurš pieder 1949. gadā politiski represētajiem; savulaik bijis pilsētas latviešu biedrības vadītājs, bet tagad profesors Krasnojarskas agrouniversitātē.

J. Lezdiņam ir liela mājas bibliotēka. “Palasu katru dienu, bet visu jau nevar paspēt izlasīt – tagad grāmatas izdod ārkārtīgi daudz,” nosaka J. Lezdiņš, kurš pēc izglītības ir ekonomists, kas pārkvalificējies uz skaitļošanas tehnikas un informātikas jomu. “Sāku strādāt VEF Skaitļošanas centrā, turpināju kā pasniedzējs Latvijas Universitātē. Esmu strādājis arī skolās, kā arī 10 gadus – Galvenajā enciklopēdiju redakcijā kopā ar Voldemāru Krustiņu,” atklāj bijušais skaitļotājs.

J. Lezdiņš brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu un to dara jau sen. “Viss sākās ar melnbaltajām bildēm pērnā gadsimta piecdesmitajos gados. Vēlāk radās iespēja ņemties ar diapozitīviem. Tad jau parādījās krāsainās papīra bildes, un nu esam digitālajā laikmetā – ātri gan tas laiks skrien,” nosaka J. Lezdiņš. Arī ceļošana ir viņa vaļasprieks – ar velosipēdu un motocikliem izbraukāta teju visa Latvija. Kopā ar sieviņu Ilgu pabūts arī svešzemju ceļojumos. Abi precējušies jau pirms vairāk nekā 50 gadiem. Meita un dēls dāvājuši kopā četrus mazbērnus, no kuriem jaunākajai jāsāk domāt par skolu – nesen apritējuši seši gadi.

Pašreiz sabiedrībā daudz spriež par barikādēm, un J. Lezdiņš atminas, ka toreiz jau no pirmās dienas bijis pie Saeimas nama, vēlāk dežurējis Latvijas Universitātē. “Tajos laikos likās, ka valstī pie teikšanas nāks jauni cilvēki un viss uzplauks,” saka Lezdiņa kungs. “Tik liels uzplaukums un attīstība, kā cerējām, nav sasniegts, bet, ja salīdzina, kādi mēs bijām ar visiem pārtikas taloniem, tad jāteic, ka sasniegts ir daudz. Ja nebūtu notikusi šāda tāda sabiedrības mantas izzagšana, tad būtu gan labāk, bet skaidrs, ka brīva Latvija ir brīva Latvija, un visiem brēcējiem būtu jāpaskatās un jāpadomā, kā bija un kā būtu bijis, ja mēs joprojām būtu zem Krievijas,” spriež lasītājs, kurš sarunas beigās novēl “Latvijas Avīzei” saglabāt stingru nacionāli konservatīvu pozīciju.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atkritumu monopols

Rīgas domes deputāti otrdien atbalstīja kopsabiedrības veidošanu uz 20 gadiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Opozīcijas deputāti izteica bažas, ka, veidojoties monopolam ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, palielināsies tarifi. Uz to tika atbildēts, ka tas nebūšot monopols, jo uzņēmums, ar kuru veidot kopsabiedrību, tiks izraudzīts iepirkumā. Un uzņēmums piedāvājumā norādīšot atkritumu apsaimniekošanas tarifus 20 gadiem, bet cenu pēc tam paaugstināt varēs tikai ar domes lēmumu. Tomēr arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka Rīgas domes lēmums ir tuvredzīgs un ka Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt.

Kā vērtējat Saeimas priekšsēdētājas izvairīšanos no tikšanās ar Krievijas vēstnieku?
Lasītāju aptauja
Kā vērtējat Kučinska valdības gada veikumu?
Draugiem Facebook Twitter Google+