Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. marts, 2015
Drukāt

Skolas – glītas, neveselīgas kastītes? (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ja skolas iekštelpu krāsošanu pabeidz tikai 31. augustā, 1. septembra rītā bērniem jāelpo piesārņots gaiss.

Pēdējos gados daudzas skolas nenoliedzami kļuvušas glītākas. Tās renovētas un siltinātas, to fasādes ir košākas, nomainīti skolu logi. Taču veselības speciālisti uzskata: siltināšanas iespaidā skolās pasliktinās gaisa kvalitāte un skolēni kļūst aizvien alerģiskāki.

Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūtu, kā arī uzņēmumu “Inspecta” rīkoja konferenci par veselīgu un drošu skolu vidi, kur pārsvarā runāja tieši par gaisa kvalitāti skolu telpās. RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzsvēra: skolēni un skolotāji skolās pavada aptuveni astoņas stundas, tāpēc tur vajadzētu būt drošai un veselību negraujošai videi. Tai ir daudz un dažādi aspekti, taču viens no svarīgākajiem ir tieši gaiss. Diemžēl tā kvalitāti pasliktina gan ogļskābā gāze, gan putekļi, pat pelējuma sporas un dažādi gaistošie organiskie savienojumi, kas izdalās no apdares materiāliem un mēbelēm. Joprojām skolu telpas tiek krāsotas vēl 31. augusta vakarā, tātad 1. septembrī bērniem jāelpo krāsu izgarojumi. Savukārt mēbeles bieži vien tiekot iegādātas pēc iespējas lētākas, neraugoties, vai tās apstrādātas ar kaitīgām ķīmiskām vielām. Tāpat skolās bieži vien tiekot izmantoti pārāk agresīvi telpu uzkopšanas līdzekļi, turklāt tos lieto pārmērīgā koncentrācijā. Arī šādu līdzekļu izgarojumu ieelpošana veicina alerģiskas izpausmes. “Protams, bērni izaugs arī šādās skolās, tikai alerģiskāki un slimāki,” drūmu nākotni iezīmēja I. Vanadziņš.

Alergoloģe Ieva Cīrule sacīja, ka gaisa piesārņojums telpās veicina elpošanas ceļu infekcijas izplatību, var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, izklaidību, aizliktu degunu, alerģiskas reakcijas u. c. Viņa gan piebilda: salīdzinājumā ar attīstītākām valstīm Latvijas skolēni no alerģijas tomēr cieš mazāk. Piemēram, ādas alerģiskas izpausmes Latvijā konstatētas vien pieciem procentiem bērnu, kamēr Somijā – katram piektajam.

Bezgaiss, pelējums, grauzēji

Pēc veselības speciālistu domām, skolu siltināšana bieži vien tiek veikta nepārdomāti. Esot gadījumi, kad siltuma saglabāšanas vārdā pat demontē ventilācijas šahtu. “Tādējādi skolas kļūst par smukām, noslēgtām kastītēm,” tā I. Vanadziņš. Šādu skolu klasēs ir nepieļaujami liela oglekļa dioksīda koncentrācija, jo izelpotā gaisa apmaiņa ar svaigu gaisu ir nepietiekama. Pētījumi liecina, ka sliktā gaisā samazinās uztveres un koncentrēšanās spējas, spēja ieraudzīt lietu kopsakarības. Turklāt klašu telpas ne vienmēr tiek pietiekami vēdinātas. Katru starpbrīdi būtu pilnībā jāatver visi logi, bet to nedara, ja klasē paliek skolēni vai skolotājs.

Būtiska problēma skolās ir palielināts mitrums ne tikai pagrabtelpās, bet arī klasēs. Ārstes praksē bijis šāds gadījums: kādai skolniecei alerģiskās reakcijas parādījās tieši mūzikas stundās. Alergologs konstatēja, ka meitenei ir alerģiska reakcija uz pelējumu. Tikai pēc mammas uzstājības atklāts, ka mūzikas klasē siena aiz skapja krietni nopelējusi.

Par skolu iespējām nodrošināt bērniem veselīgu vidi uztraucas arī citviet pasaulē. Tāpēc Pasaules veselības organizācija (PVO) sākusi pētīt šo problēmu. Latvija ir viena no valstīm, kur veikts izmēģinājuma pētījums “Skolu iekštelpu gaisa kvalitāte”. Tajā gan izpētītas vien četras skolas, bet visās atklāts gan pelējums, gan pārlieka oglekļa dioksīda koncentrācija. Interesanti, ka bērniem, kam ir alerģiskās reakcijas no dzīvniekiem, šķaudīšana un acu asarošana mēdz parādīties arī skolā. Tas saistīts ar to, ka uz citu klasesbiedru apģērbiem ir mājas mīluļu spalvas, kā arī ar to, ka skolu pagrabtelpās bieži vien dzīvojot grauzēji.

Burtnīcu stiepšana – kaitīga

Konferencē tika runāts arī par skolēnu un skolotāju ergonomikas problēmām. I. Vanadziņš teica, ka runa nav tikai par nepiemērotu solu un krēslu augstumu, bet arī, piemēram, par to, kā klasē novietota tāfele. Bieži vien pie sienas pa vidu ir parastā melnā tāfele, bet malā novietota interaktīvā. Bērniem jāsagriežas, lai uz tās kaut ko redzētu. Pat tad, ja tāfele ir pa vidu, fizioterapeiti iesaka malējās rindās sēdošos skolēnus laiku pa laikam samainīt vietām, lai nav tā, ka bērniem vienmēr jāsagriežas uz vienu un to pašu pusi. “Jums vēl nesāp mugura?” klātesošajiem pedagogiem vaicāja Valsts darba inspekcijas pārstāve Linda Matisāne. “Ja nesāp, tad gaidiet – sāpēs.” Arī skolotāji bieži spiesti stiept smagumus – grāmatas, burtnīcas. L. Matisāne aicina izmantot mūsdienu iespējas un prasīt, lai skolēni iesniedz darbus digitāli.

Viedokļi

Vai jūsu pašvaldībās, siltinot skolas, domā arī par gaisa kvalitāti?

Andrejs Zagorskis, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs: “Preiļos visās skolās veikti siltināšanas darbi. Ir nosacījums, ka jāmaina arī ventilācijas sistēma vai vismaz jāsakārto jau esošā. Manuprāt, tādi projekti, kuros nav paredzēta ventilācija, nemaz nevar tikt apstiprināti. Lielākās problēmas ar gaisa apmaiņu varētu būt skolās, kur nav veikta nopietna renovācija vai siltināšana ar kārtīgi izstrādātu projektu, bet atrasta nauda tikai logu nomaiņai. Skolas iegādājas tikai tās mēbeles, kas gatavotas no veselībai nekaitīgiem materiāliem un kam ir atbilstošs sertifikāts. Var gan būt arī tā, ka dokumenti ir kārtībā, bet degunam tomēr kaut kas nepatīk.”

Baiba Gailīte, Rīgas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes pārstāve: “No 2009. līdz 2014. gadam Rīgā nosiltinātas 52 pirmsskolas izglītības iestāžu ēku un 36 izglītības iestāžu ēku fasādes. Šādi tiek uzlabota sienu siltumpretestība, ēkai ir mazāki siltuma zudumi. Esošās ventilācijas šahtas netiek demontētas, un Rīgas pilsētas izglītības 
iestāžu ēku apsaimniekotājs veic esošo ventilācijas šahtu periodisku tīrīšanu, ierīkojam arī ventilācijas sistēmu. 2014. gadā izbūvētas jaunas ventilācijas sistēmas četrās pirmsskolas izglītības iestādēs. Rīgā gandrīz pabeigta izglītības iestāžu ēku veco koka logu nomaiņa. Savukārt, ja telpās konstatēta pelējuma sēnīte, tās ir sekas kļūdām ēkas būvniecības vai ekspluatācijas procesā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Plastmasas logi arī.

Draugiem Facebook Twitter Google+