Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. augusts, 2013
Drukāt

Sliktas sajūtas sirds apvidū – neiroze vai stenokardija?

Foto - SXCFoto - SXC

Sirds kūleņo, dauzās, pamirst, krīt bezdibenī, šķiet, kāds saspiedis krūtis ar dzelžainu roku – sajūtas mēdz būt ļoti nepatīkamas. Kā atšķirt, kas izraisa nepatīkamās sajūtas, neiroze vai stenokardijas lēkme?

 

“Ja pievēršam uzmanību savai sirdij, tas nozīmē, ka esam saspringuši un saasināti reaģējam uz apkārt notiekošo,” skaidro psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo. “Vairākums neapzinās vai noliedz savas psihiskās problēmas un pievērš uzmanību tikai sajūtām ķermenī, tādēļ domā, ka ir slima sirds.”

 

Ilgstošs stress ietekmē negatīvi

Neiroze bieži izpaužas pēc šķiršanās vai cita zaudējuma, kad jūtamies vientuļi, vīlušies, ja ir pārslodze vai konflikts ar apkārtējiem. Tā liecina, ka par savām emocionālajām pro-blēmām runājam ar ķermeni. Neirozi var izraisīt nepieņemama situācija, ko nav iespējams mainīt, piemēram, kopdzīve bez emocionālas tuvības. Tādēļ, lai nerastos lieka trauksme, nokļūstot nepatīkamā situācijā, tā jārisina iespējami ātrāk. Lielākoties līdz ar stresa situācijas atrisināšanos arī trauksmes vairs nav.

Hroniskas neirozes iemesls var būt iedzimtība, bērnībā pārslimotas infekcijas slimības un traumas, kas ietekmējušas smadzeņu audus, vai arī emocionāla nedrošība ģimenē. Tad vēlāk pat maznozīmīga problēma mēdz izraisīt vētrainu reakciju.

Laika gaitā neiroze var pārvērsties fiziskā sirds saslimšanā, jo, ilgstoši ciešot no stresa, virsnieres izdala adrenalīnu un citus stresa hormonus, kas maina asinsriti un vielmaiņu, tādēļ var paātrināt aterosklerozes un sirds išēmiskās slimības attīstību.

 

Nervi uzdarbojas

Sirds neirozes gadījumā pati sirds nav slima, bet ir mainījusies tās veģetatīvā regulācija. Cilvēkam var rasties sūdzības ne tikai par nepatīkamām sajūtām sirds apvidū, bet arī par galvassāpēm, reiboņiem, asinsspiediena svārstībām, elpas trūkumu, nelabu dūšu, caureju, vēdera uzpūšanos, gremošanas traucējumiem, vajadzību bieži urinēt, nedaudz paaugstinātu temperatūru (36,9 – 37,2°C). Tas viss liecina par lielu veģetatīvās nervu sistēmas aktivitāti. Stāvokli, kad sūdzības par pašu sirdi ir mazāk izteiktas, ārsti dēvē par veģetatīvo distoniju.

Tāpat kā stenokardijas (išēmiskās sirds slimības) gadījumā, kad ir traucēta sirds muskuļa apasiņošana, sāpes var izstarot uz lāpstiņām, kreiso roku un žokli. Tomēr pastāv atšķirības – ja ir neiroze, tad, pievēršot uzmanību kaut kam citam, nepatīkamās sajūtas mazinās vai pāriet, taču, ja ir išēmiskā slimība, tā nenotiek. Bieži vien cilvēkam, kam ir sirds neiroze, kļūst vieglāk, izsaucot ātro palīdzību vai nokļūstot pie ārsta, turpretim sirds slimniekiem tas nepalīdz.

Neiroze var radīt grūtības iemigt, jo satraucošu domu dēļ sirds sāk pukstēt ātrāk vai kūleņot, un rodas bailes, ka, uznākot lēkmei, nebūs iespēja laikus reaģēt.

Mēdz attīstīties fobijas, piemēram, bailes nomirt no sirdslēkmes, tādēļ cilvēks sāk vairīties no slodzes. Protams, fiziskas aktivitātes, it īpaši netrenētai sirdij, rada apgrūtinājumu, jo tad paātrinās tās darba ritms. Parasti cilvēks, kurš cieš no sirds neirozes, elpo sekli, ar krūškurvi, tādēļ, palielinoties slodzei, rodas sajūta, ka trūkst gaisa. Savukārt elpojot strauji un ātri, organismā nokļūst pārlieku daudz skābekļa, elpošanas centrs mēģina bloķēt elpošanu un aiz bailēm nosmakt sākas trauksme.

Nereti sirds neirozi pavada panikas lēkmes. Tās liecina par īpatnībām smadzeņu zemgarozas darbībā, kas reaģē uz minimālām fizikālām un ķīmiskām pārmaiņām – skābekļa daudzuma mazināšanos, temperatūras svārstībām, pienskābi, kas izdalās muskuļos pēc intensīvām fiziskām nodarbībām. Tad panikas lēkme var uznākt piesmakušās telpās. Šiem cilvēkiem nevajadzētu nodarboties ar niršanu, jo zem ūdens var pietrūkt skābekļa, un citām ekstrēmām nodarbēm. “Kāds pacients, kuram bija neiroze, tiklīdz kļuva labāk, mēģināja sevi pārbaudīt, lecot ar gumiju, tādēļ trauksmes lēkmes atkārtojās. Labāk izvairīties no liekas emocionālas pārslodzes,” uzskata Lada Stoligvo.

 

Padomi

Kā sev palīdzēt

Ja neirozi izraisījusi maznozīmīga stresa situācija, bet divas trīs nedēļas lietojot nomierinošus augu izcelsmes preparātus, simptomi nav pārgājuši, vajadzētu meklēt psihiatra vai psihoterapeita palīdzību.

Apgūt viegli izpildāmos cigun vingrojumus, kas palīdzēs nomierināties lēkmes laikā.

Sākoties neirotiskai lēkmei, censties lēni elpot un atslābināt muskuļus. Uzliekot vienu roku uz krūtīm, otru – vēdera, vispirms dziļi ieelpo ar vēderu, pēc tam – krūškurvi. Piecas minūtes lēni skaita līdz četri ieelpojot un tad bez pauzes, skaitot līdz četri, izelpo.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+