Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. augusts, 2013
Drukāt

Šobrīd turpina strādāt vairāk nekā 60 tūkstoši pensionāru

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Pensionārs, 63 gadi, meklē sarga, dežuranta, liftnieka darbu”, “Sieviete, pensionāre, meklē vienkāršu darbu, vēlams Liepājā, pusi dienas vai nepilnu nedēļu”, “Enerģiska 73 gadus veca pensionāre meklē aukles darbu bērnam no 1,5 gada vecuma”. Šādi sludinājumi laikrakstos un interneta sludinājumu portālos sastopami bieži. Lielai daļai senioru papildu ienākumi ļauj uzlabot spiedīgos materiālos apstākļus, taču daudzi vēlas joprojām justies noderīgi.

Vieglāk turpināt 
nekā atsākt

Malatkovska_TS_15Rīdziniece Benita Malatkovska (64, attēlā) līdz pensijai strādāja valsts iestādē. Kad pienāca pensijas vecums, viņai būtu darbs jāpamet, bet vadība gadu atļāvusi strādāt pusslodzi. Pērn līguma termiņš beidzies un viņa bija spiesta meklēt citu darbu. “Sūtīju CV daudziem darba devējiem, taču man pat neatbildēja. Manuprāt, senioriem atrast darbu ir ļoti grūti, pat tik vienkāršu kā dežurants skolā. Esmu vēl jauna pensionāre, tikai otro gadu pensijā, bet cilvēkiem ap 70 dabūt darbu ir praktiski neiespējami. Pēc vairākiem mēnešiem man palaimējās – izlasīju sludinājumu, kurā piedāvātais darbs atbilda tam, ko biju darījusi iepriekš. Piedalījos konkursā un šo darbu ieguvu. Strādāšu tik ilgi, cik varēšu izturēt, jo darba slodze ir diezgan liela un vecums dara savu,” stāsta pensionāre.

Par labu darba gaitu turpināšanai Benita min vairākus argumentus. Pirmkārt, aktīvā dzīves pozīcija – viņa nav no tiem cilvēkiem, kas arī vecumdienās varētu sēdēt mājās un neko nedarīt. Otrkārt, finansiālie apsvērumi, jo “senioram sevī vajag vairāk ieguldīt, tā teikt, sevi amortizēt, un tas prasa līdzekļus”. Treškārt, patīk strādāt ar cilvēkiem, viņiem palīdzēt. “Tas sniedz gandarījumu. Man tas nepieciešams kā gaiss,” viņa saka.

Darba tirgus eksperti atzīst, ka vislielākās pro­blēmas atrast darbu ir tiem senioriem, kuri pēc pārtraukuma vēlas atsākt darba gaitas.

“Problēmas rodas jau pirmspensijas gados. Ja šajā vecumā cilvēks “izkritis” no darba tirgus, iekļūt tajā ir ļoti grūti. Vēl grūtāk darbu atrast ir tikai invalīdiem un tiem, kas atbrīvojušies no ieslodzījuma vietām,” norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes socioloģijas nodaļas docente Līga Rasnača.

Statistika liecina, ka no kopējā bezdarbnieku skaita 12,2% ir pirmspensijas vecumā – no 57 līdz 62 gadiem. Arī aptaujas rāda, ka viens no biežākajiem diskriminācijas veidiem darba tirgū Latvijā ir vecums un veselības stāvoklis.

Trumpji – 
pieredze un centība

Izdevīgākā stāvoklī atrodas tie pensionāri, kas turpina strādāt vai nu ar tiem pašiem noteikumiem, vai vienojas ar darba devēju par elastīgāku darba grafiku, nepilnu darba dienu vai nedēļu. Piemēram, no visiem ārstiem Latvijā pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas 14,4% turpina strādāt. Viena no viņiem ir arī ginekoloģe Edīte Lazovska (81), kura savas pacientes konsultē divas reizes nedēļā. “Katru dienu iet uz darbu man būtu par grūtu. Turklāt manā uzraudzībā šobrīd ir divi mazbērni. Kad strādāju, viņus nākas atstāt pie kaimiņiem. Strādājot ārpus mājas, seniors saglabā savu pašcieņu. Jūt, ka viņš vēl kaut kas ir,” stāsta ārste. Viņa uzskata, ka lēmums – iet vai neiet pensijā – atkarīgs gan no cilvēka rakstura, gan attieksmes pret savu profesiju, jo, darot sirdij tīkamu, saistošu darbu, gadi rit nemanot.

“Protams, manos gados vairs nav tādu apgriezienu, pirkstu veiklības, tādēļ savā profesijā nevaru attīstīt kādus jaunus izgudrojumus, taču esmu uzkrājusi milzu pieredzi, kas bieži vien manām pacientēm, kuras vēlas gūt atbildes uz saviem jautājumiem un saņemt labu padomu, noder daudz vairāk,” savas priekšrocības un trūkumus darba tirgū vērtē Edīte Lazovska.

Savukārt Benita Malatkovska domā, ka seniori ar lielāku atbildību izturas pret saviem pienākumiem, plāno darbus vairākus soļus uz priekšu un uzticētos darbus vienmēr cenšas paveikt līdz galam.

Aptaujas rāda, ka Latvijas darba devēji visaug­stāk novērtē potenciālā darbinieka spēju patstāvīgi un radoši spriest un to, ka darbinieks ļoti labi izpilda savu darbu, pielāgojas darba devēja prasībām un nepārtraukti ceļ savu kvalifikāciju.

Socioloģe Līga Rasnača, analizējot senioru situāciju darba tirgū un to, kā viņus vērtē darba devēji, secina, ka attieksme varētu būt labāka, taču nav arī “traģiska” – 91% darba devēju būtu gatavi pieņemt vai paturēt darbā arī gados vecākus cilvēkus. Piemēram, uzņēmumā “Grindeks” no tūkstoš darbiniekiem 20% ir vecāki par 55 gadiem.

Fakti

* Pēc VSAA datiem, 2013. gada jūnijā Latvijā bija 478,9 tūkstoši vecuma pensiju saņēmēju, no tiem ap 8% jeb 62,4 tūkstoši – strādājošie pensionāri.

* 2008. gadā Latvijā strādāja 21% no visiem senioriem 65 – 74 gadu vecumā, šobrīd – ap 10%.

 

Viedoklis

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte ES darba tirgus jautājumos Daina Fromholde: “Viens no veidiem, kā valsts stimulē senioru palikšanu darba tirgū, ir iespēja strādāt un saņemt pilnu pensiju. Nav arī obligāts noteikums, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, darba tirgus būtu jāatstāj. Drīzāk otrādi – ņemot vērā demogrāfijas tendences, visiem būs jāizmanto savs potenciāls, protams, ja to ļauj veselības stāvoklis. Senioru nodarbinātību var ietekmēt dažu prasmju trūkums, piemēram, svešvalodu zināšanas vai moderno tehnoloģiju lietošana. Lai cilvēki varētu turpināt darbu arī pēc pensijas gadu vecuma, piedāvājam virkni mūžizglītības pasākumu. Ļoti grūti motivēt darba devējus pieņemt darbā seniorus pēc tam, kad viņi darbu jau zaudējuši. Daudz efektīvāk ir darīt visu, lai seniori neizkristu no darba tirgus.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+